Vairāki pazīstami advokāti pērn vidēji mēnesī nodokļos samaksājuši aptuveni 90 eiro, bet kāds advokāts nodokļus nav maksājis pēdējos trīs gadus, pagājušajā gadā valstij paliekot parādā 800 eiro, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «Aizliegtais paņēmiens».
Kopumā raidījums aplūkojis deviņu advokātu nodokļu nomaksu 2014. un 2015.gadā, par kuriem informāciju sniedza Valsts ieņēmumu dienests (VID), - advokātu Saulvedi Vārpiņu, Romualdu Vonsoviču, Viktoru Tihonovu, Egīlu Radziņu, Jāni Lozi, Oskaru Rodi, Uģi Grūbi, Aldi Gobzemu, kā arī Egonu Rusanovu. Lai arī dati nebija individualizēti, jo to liedz likums, raidījums anonīmi apskatīja deviņas nodokļu nomaksas pozīcijas.
No datiem secināms, ka
četri no deviņiem Latvijas redzamākajiem advokātiem pērn gada laikā nodokļos samaksājuši 5147 eiro.
Ja atņem 801 eiro, ko viens no advokātiem ir palicis parādā, tad kopumā tie ir 4346 eiro jeb vidēji 90 eiro mēnesī.
Raidījums aicināja katru no šiem advokātiem atklāt savu pozīciju VID sniegtajā tabulā un skaidrot nodokļu nomaksas, bet tikai divi no deviņiem advokātiem to bija gatavi darīt. Advokāts Vonsovičs neslēpa, ka lielā nodokļu nomaksa 2014.gadā saistīta ar Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas aizstāvēšanu strīdā pret «Bankas Baltija» likvidatoru, kurā prasība galu galā noraidīta un tiesvedība izbeigta. Vonsovičs pērn nodokļos esot nomaksājis 31 876 eiro, bet 2014.gadā - 555 311 eiro.
Oskars Rode savukārt skaidroja, ka daudzās lietās pasūtījumus pilda arī cita viņa biroja advokāti, un nodokļu nomaksa līdz ar to ir izkliedēta. Viņš pērn nodokļos esot nomaksājis 14 269 eiro.
Neviens no pārējiem advokātiem nevēlējās atklāt savus datus.
Grūbe raidījumam norādījis, ka viņam tam nav laika, jo viņš aizņemts ar Zolitūdes lietas iztiesāšanu, kurā pārstāv būvfirmas «Re&Re» intereses. Advokāts
Vārpiņš norādījis, ka viņam visai Latvijai nav jāskaidro, cik lielus ienākumus gūst un cik daudz maksā nodokļos. Arī Gobzems bijis pret šāda veida atklātību,
atgādinot, ka viņš «vismaz pusi savas dzīves» strādā bez maksas Zolitūdes lietas labā, līdz ar to viņam samazinās ienākumi.
Arī advokāts Loze nekādas sīkākas detaļas nevēlējās atklāt, skaidrojot, ka VID sagatavotā tabula precīzi parāda, ka advokātu biroji un advokāti ir atbilstoši reģistrējušies un veic gan nodokļu aprēķinu, gan to nomaksu. Pēc viņa domām, tas, ka kādu gadu kāds no advokātiem nodokļos nav nomaksājis nevienu centu, var tikt pamatots ar daudziem, dažādiem apstākļiem, piemēram, varbūt attiecīgais advokāts ir pārmaksājis nodokļus iepriekšējā gadā, varbūt nodokļu nomaksa ir notikusi nākamajā gadā, varbūt ir bijuši kādi nodokļus samazinoši izdevumi.
Rusanovs telefonsarunā raidījumam apgalvoja, ka viņš maksā lielus nodokļus valstij un viņa sirdsapziņa ir tīra.
Pēc sarunas raidījumam gan viņš atsūtījis dusmu pilnu vēstuli, kurā uzsvēris, ka viņam «nav nekāda pienākuma atbildēt». «Citiem vārdiem,
neba Jums spriest, kādi bijuši mani ienākumi vienā vai otrā taksācijas gadā.
Līdz ar to man nav arī Jums jāatskaitās un jātaisnojas par to. Taču noticiet man uz vārda. Man būtu labs skaidrojums par katru ciparu. No tā izriet nākošā konsekvence: nemēģiniet mani publiski nomelnot vai citādi radīt negatīvu priekšstatu. Par savu godu un cieņu es noteikti cīnīšos,» rezumēja advokāts.
Saskaņā ar Advokatūras likumu advokāti praktizē tieši un personiski, kā arī ir finansiāli patstāvīgi. Likumā noteikts, ka advokāti kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un ieņēmumus no zvērināta advokāta prakses veido klientu maksājumi par sniegto juridisko palīdzību. Līdz ar to advokātiem ir jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem un individuāli jāmaksā gan iedzīvotāju ienākumu nodoklis, gan jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan arī jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, ja viņu darījumu gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro.
VID ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā, raidījumā komentējot advokātu nodokļu nomaksas datus, norādīja, ka VID pievērš uzmanību advokātu nodokļu nomaksai, taču nereti rodas problēmas un strīdi, jo
advokāti attaisnotos izdevumos, kas neietilpst ar nodokļiem apliekamajā summā, pamanās nopirkt gan dārgus uzvalkus, gan dārgas brilles un rokas pulksteņus, gan arī ieskaita tajos vakariņas restorānos,
pamatojot, ka ar to nepieciešams uzturēt profesijas prestižu.
