Eiropas Savienības (ES) ostas regulas tālākās virzības noraidīšana, kā to vēlas Latvijas Ostu asociācija, visticamāk, nenotiks, jo Padome jau ir pieņēmusi kopīgu pozīciju, kas nav noraidoša, pieļāva Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Latvijas Ostu asociācija iepriekš vērsusies pie Zīles ar aicinājumu neatbalstīt ES ostas regulas tālāko virzību Briselē, jo tajā kuģošanas kompāniju intereses tiekot nostādītas priviliģētā situācijā pret ostu nozari, un uzstāj, ka arī turpmāk ostu pārvaldības joma ir atstājama dalībvalstu pašu kompetencē.
Kā vēstulē deputātam norādīja asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns, izstrādājot regulu, ar ko izveido tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostu finanšu pārredzamības sistēmu, Latvijas interesēs svarīgāk ir aizstāvēt ostu attīstību, jo ostas aizņem plašas pašvaldību teritorijas, un ar likumu ostu pārvaldēm uzlikti pienākumi veicināt jaunu darbvietu veidošanu un ražošanas attīstību.
Zīle gan skaidroja, ka pozīcija ir nokavēta, jo Padome jau ir pieņēmusi kopīgo pozīciju, kas nav noraidoša, līdz ar to esot skaidrs, ka virzību nenoraidīs, lai gan kādas 100 balsis, vai arī nedaudz vairāk tomēr būšot «pret», taču ar to nepietikšot. Turklāt komitejas balsojums jau noticis pirms aptuvena mēneša un tajā laikā īpaša interese no asociācijas nebija jūtama.
Runājot par pārējiem punktiem, Zīle norādīja - «kā strādājam ar Satiksmes ministriju, tā arī strādājam» saistībā ar, piemēram, loču jautājuma izņemšanu no regulējuma. Līdz ar to mēģinājums atsevišķus blokus izbalsot notikšot.
«Bet man jāsaka, ka asociācija bija pieņēmusi ļoti stūrainu pozīciju - noraidīt un viss. Nu, tā nu gluži viss nenotiek,» viņš sacīja.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Ostu asociācija iepriekš informēja, ka Latvijā ostu sektors saimnieciski esot daudzkārt lielāks nekā jūras pārvadājumi. Kuģošanas kompāniju mērķis esot panākt zemākas izmaksas, apmeklējot ostas un saņemot ostu pakalpojumus. Latvijas Ostu asociācija un Latvijas ostas vērš uzmanību uz to, ka ostas mūsdienās ir kompleksi multimodāli infrastruktūras objekti un to pienākumos ietilpst ne tikai pamatinfrastruktūra, kas nepieciešama kuģu ienākšanai ostā un piestāšanai pie piestātnes, bet gan daudz un dažādu citu ar kravu apstrādi, pasažieru apkalpošanu, loģistiku un pat ražošanu saistītas infrastruktūras nodrošināšanu.
Vienlaicīgi pieaugot prasības sociālo standartu ievērošanā, vides aizsardzības normu ievērošanā, drošības un efektivitātes jomā. Izmaksas to realizācijai pieaug, bet ienākumu avoti ostām pamatā ir tikai ostu maksas, ko maksā kuģošanas kompānijas, kas apmeklē ostas. Ar regulas pieņemšanu Latvijas ostām tikšot būtiski samazinātas iespējas finansēt tām uzliktās funkcijas un var novest pie smagām sekām valsts ekonomikai kopumā.
7.martā paredzēta ziņojuma par regulu skatīšana EP plenārsēdē.
