Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9088228t1h0ba9.jpg)
ASV akciju tirgū noskaņojums uzlabojās pēc nodarbinātības statistikas par augustu.
Pagājušajā nedēļā publicētā ASV nodarbinātības statistika nedaudz nomierināja tirgus dalībniekus, parādot, ka ekonomikas attīstības lejupslīde nebūs tik strauja, kā tirgus dalībnieki domāja pēc iepriekšējo nedēļu datu publicēšanas. Rezultātā ASV un Eiropas akciju indeksi no 1. līdz 3. septembrim pieauga: piemēram, ASV S&P trīs dienu laikā pieauga no 1049 līdz 1104, bet Vācijas DAX no 31. augusta līdz 6. septembrim pieauga no 5846 līdz 6155. ASV un Vācijas valsts obligāciju cenas nedaudz nokrita.
Protams, savu lomu šeit nospēlēja diezgan pozitīvā (uz iepriekšējo nedēļu statistikas fona) informācija par nodarbinātību ASV. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarba pabalsta saņemšanai izrādījās mazāks, nekā prognozēja, – 472 tūkstoši.
Labāks, nekā gaidīja, izrādījās arī augusta darbavietu skaita izmaiņu rādītājs (Non-farm payrolls). Ja investori gaidīja, ka ASV ekonomika zaudēs 100 tūkstošus darbavietu, tad realitātē šis rādītājs bija 54 tūkstoši. Darbavietu pieaugums privātajā sektorā bija 67 tūkstoši, kas arī ir labāks par prognozēto. Rādītāju ietekmēja tas, ka augustā darbu zaudēja 114 tūkstoši pagaidu darbinieku, kurus ASV valdība algoja tautas skaitīšanai. Kopējais darbavietu samazinājums valsts sektorā bija 121 tūkst.
Salīdzinājumā ar jūliju bezdarba līmenis samazinājās rūpniecībā un būvniecībā, bet pieauga finanšu sektorā, biznesa pakalpojumu, kā arī izglītības un veselības sektorā. Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām palika būvniecības sektorā, kur tas bija 17%. Tas pat ir pieaudzis salīdzinājumā ar 2009. gada augustu, kad tas bija 16,5%.
Salīdzinājumā ar jūliju samazinājās vidējais laiks, kuru vidējais ASV bezdarbnieks ir bijis bez darba – no 34,2 līdz 33,6 nedēļām, kā arī samazinājās cilvēku skaits, kas ir bezdarbnieki ilgāk par 27 nedēļām – no 6572 tūkst līdz 6549 tūkst. Tas liecina, ka ASV pakāpeniski samazinās arī strukturālais bezdarbs. Bezdarba līmenis pieauga no 9,5% līdz 9,6% to cilvēku dēļ, kas atkal sāk meklēt darbu pēc pārtraukuma (pirms tam šie cilvēki netika iekļauti bezdarbnieku skaitā, jo nebija meklējuši darbu ilgāk par 4 nedēļām).
Salīdzinājumā ar jūliju tādu cilvēku (discouraged workers) skaits samazinājās par 75 tūkstošiem. Dati parāda, ka, neskatoties uz ASV ekonomikas atlabšanas tempu samazināšanos, ASV darba tirgus stāvoklis turpina lēnām uzlaboties. Tomēr arī šoreiz bija negatīvi momenti, kuriem jāpievērš uzmanība, – atkal sāk pieaugt bezdarbs tādās nozarēs kā finanses un biznesa pakalpojumi.
Kopumā signāli par ASV ekonomiku joprojām nedod skaidru nākotnes attīstības ainu, un tirgus dalībnieki izvēlas šajos apstākļos nogaidīt. Lai gan 2. ceturkšņa korporatīvās atskaites pārsvarā liecināja par to, ka lielajās ASV kompānijās situācija ir laba, tomēr akciju tirgus joprojām nevar sasniegt šā gada maksimālās vērtības. Diez vai pieaugums akciju tirgos no 1. līdz 3. septembrim kļūs par jaunas tendences sākumu.
ASV prezidents Baraks Obama paziņo par 50 miljardu dolāru infrastruktūras būvniecības programmu
ASV atlabšanas kavēšanās liek ASV valdībai apdomāt jaunus ekonomikas fiskālās stimulēšanas pasākumus. Tā pirmdien ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka plāno īstenot infrastruktūras (ceļu un lidostu) būvniecības un uzlabošanas programmu. Programmas ietvaros paredzēts sešu gadu laikā iztērēt 50 miljardus dolāru. Plānots, ka programmas ietvaros tiks rekonstruēti vai izveidoti no jauna autoceļi, kuru kopējais garums būs 150 tūkstoši jūdžu, dzelzceļi, kuru kopējais garums būs 4000 jūdžu, kā arī lidostu joslas ar kopējo garumu 150 jūdzes. Pēc ekspertu novērtējuma katrs miljards dolāru, kuru ASV valdība iztērē ceļu būvniecībā, rada ap 35 tūkst. darbavietu. Tādējādi, 50 miljardi, kas tiks iztērēti sešu gadu laikā, radīs ap 300 tūkstošiem jaunu darbavietu.
Īpaši tiek uzsvērts, ka šī programma netiks finansēta no budžeta deficīta palielināšanas. Līdzekļus tās īstenošanai iegūs, nepagarinot nodokļu atvieglojumus ASV enerģētikas kompānijām, kas iegūst naftu.
B.Obama piedāvāja vēl divas stimulēšanas programmas ASV biznesam. Pirmā paredz, ka divu gadu laikā ASV uzņēmumi varēs atskaitīt no savas pelņas, kas tiek aplikta ar nodokļiem, visus izdevumus investīcijām iekārtās un pamatlīdzekļos. Šis solis varēs samazināt ASV uzņēmumu nodokļu izmaksas tuvāko divu gadu laikā par kādiem 200 miljardiem. Šo programmu varētu izmantot līdz 1,5 miljoniem ASV uzņēmumu.
B.Obamas plāns paredzēs arī iespēju ASV uzņēmumiem iegūt tuvāko 10 gadu laikā nodokļu atvieglojumus par summu līdz 100 miljardiem dolāru, samazinot nodokļu atskaitījumus par pētniecības izdevumiem.
Kopumā var teikt, ka šā plāna mērķis ir ne tikai palīdzēt ASV ekonomikai, sniedzot tai papildu impulsu attīstībai, bet arī palīdzēt ASV Demokrātiskajai partijai uzvarēt Kongresa vēlēšanās, kas notiks novembrī. Līdz ar to plāna autori centās izveidot stimulēšanas paketi tādā veidā, lai maksimāli pasargātu sevi no politisko konkurentu iespējamās kritikas. Viens no galvenajiem ASV Republikāņu partijas priekšvēlēšanu kampaņas elementiem ir apsūdzēt demokrātus izšķērdībā. Republikāņi aicina veikt fiskālo konsolidāciju, lai nepieļautu ASV obligāciju kvalitātes pasliktināšanos.
Līdz ar to Obama nevarēja paziņot par jaunu grandiozu stimulēšanas programmu, kas būtu finansēta no aizņemtiem līdzekļiem. Tāpēc, no vienas puses, Obamas ceļu būvniecības plāns paredz tērēt naudu, kas tiks atņemta enerģētikas kompānijām, no otras puses – jaunā ekonomikas stimulēšanas programma ir diezgan ierobežota apjomos. Skeptiķi norāda: ja ASV ekonomikai nepalīdzēja 814 miljardu lielā stimulēšanas programma divu gadu laikā, tad diez vai tai palīdzēs 50 miljardi, kas tiks iztērēti sešu gadu laikā. Infrastruktūras projekti prasa diezgan lielu laiku plānošanai un īstenošanai, uz šo laiku ekonomikas stimulēšanas pasākumi būs faktiski atlikti (2009. gada sākumā Ķīnai izdevās ārkārtīgi veiksmīgi izmantot infrastruktūras būvniecību, lai stimulētu savu ekonomiku, tikai tāpēc, ka Ķīnā jau bija daudz sāktu būvju un stimulēšanas programmas ietvaros valdība tikai palielināja finansējumu tām, paātrinot darbus). Tas pats attiecās uz kompāniju izdevumiem investīcijām – lai sāktu investēt pamatlīdzekļos, nepieciešams saplānot, kā uzņēmums tālāk izmantos šos pamatlīdzekļus. Tas prasīs laiku un diez vai dos efektu līdz 2010. gada beigām. Tajā pašā laikā, spriežot pēc ASV IKP dinamikas, ASV ekonomikas atlabšana var pilnīgi apstāties jau līdz šā gada beigām.
Līdz ar to Obamas jauno ekonomikas stimulēšanas plānu var uzskatīt par nodomu demonstrāciju – viņš apliecina, ka gatavs lemt par jauniem pasākumiem ASV ekonomikas stimulēšanai, ja viņa partijai izdosies uzvarēt starptermiņa Kongresa vēlēšanās. Visdrīzāk, šajā gadījumā sekos plašāka mēroga ASV ekonomikas stimulēšanas programmas ar mērķi neļaut tai atkal nogrimt recesijā.