Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Esmu laimīgi precējusies sieviete, un pavisam tuvu ir mūsu laulības pirmā gadadiena. Abi ar vīru dalām vienu lielu skapi – viņam ir augšējā atvilktne, bet man apakšējā. Mēs tās nekad neaizslēdzam.
Es esmu atbildīga par visiem apdrošināšanas dokumentiem un rēķiniem, kurus lieku savā atvilktnē ar domu, ka viņš jebkurā laikā tos var apskatīt. Vakar, kad vīra nebija mājās, ieskatījos viņa atvilktnē cerībā atrast tukšu mapi. Nejauši pamanīju atklātnīti, ko biju viņam iedevusi mūsu kāzu dienā. Tā vīdēja no viņa bijušās vēstuļu kaudzes. Jau sen biju viņam ieminējusies, ka varbūt, cienot manas jūtas, viņš šīs vēstules varētu glabāt kaut kur citur.
Mani neuztrauc viņa kontaktēšanās ar citām sievietēm, bet tieši viņa gan ir izņēmums. Es viņu pazinu, pirms sāku draudzēties ar tagadējo vīru. Viņa vienmēr ir bijusi ļoti konkurētgriboša un nekad nav tā īsti satikusi ar citām mūsu draudzenēm. Jau sen es biju sapratusi, ka viņai neuzticos. Mans vīrs to ļoti labi zina.
Esmu aizvainota, ka viņš ir tik netaktisks un manis no sirds rakstīto kartiņu tur kopā ar viņas vēstulēm. Es to paņēmu un novietoju kur citur, jo tobrīd jutos īpaši ievainojama.
Gribu pieminēt arī vienu īpašu viņas sūtītu kartiņu ar skaidri redzamu nosūtīšanas datumu. Tajā bija informācija par biļešu rezervēšanu un solījumi, ka abi varēs pavadīt nedēļas nogali netraucēti kādā viesnīcas numurā. Datums uz pastkartes liecināja, ka abi devās izbraucienā tikai nedēļu pirms viņa atzīšanās man mīlestībā. Zinu, kad sākām tikties, jo uz ledusskapja joprojām stāv biļetes no koncerta, uz kuru gājām mūsu pirmajā randiņā. Pēc maniem aprēķiniem, viņš pavadīja nedēļas nogali kopā ar viņu tikai piecas dienas, pirms mēs sākām regulāri tikties. Viņš gan man bija teicis, ka ar veco draudzeni šķīries jau vairāk nekā pirms gada.
Es ļoti labi zinu, ko nozīmē pirmā mīlestība un vēlēšanās uzturēt kontaktus. Es apzinos arī, ka viņš aprecēja mani, nevis viņu. Tas taču daudz ko liecina.
Mana problēma ir tāda, ka es viņam vairs neuzticos. Vēl jo vairāk, bijusī draudzene ir mēģinājusi sabotēt mūsu attiecības ar kāzu dāvanu, kas bija sūtīta tikai manam vīram. Dāvana bija mīlas dziesmu izlase, kuru abi bieži klausījušies. Viņš to paturēja pat pēc mana lūguma to iznīcināt. Viņam tas nešķiet svarīgi. Pirms kādiem pieciem mēnešiem, pārnākusi mājās, devos pie datora, lai pārbaudītu savu e-pastu. Viņš bija aizmirsis iziet no sava e-pasta un pat nevīžoja samazināt atvērto logu. Ieraudzīju tās pašas sievietes vēstuli ar bildēm, kuras uzņemtas mūsu dzīvoklī. Par to vīram nebildu ne vārda. Man bija skaidrs, ka abu starpā kaut kas līdz galam vēl nav nokārtots. Baidījos visu sarežģīt un tāpēc centos to aizmirst.
Bet tagad neesmu vairs droša par mūsu laulību un attiecībām. Vai man pateikt, ka esmu nolikusi citur manis sūtīto atklātnīti? Vai man atklāt savas domas par šaubīgajiem datumiem? Vai man ieminēties par atrasto e-pastu? Varbūt viņš to visu dara nevis paviršības dēļ, bet gan speciāli (varbūt neapzināti), lai es ieraugu!
Arī viņas sūtīto dāvanu es atradu vienkārši mētājamies uz virtuves galda. Viņš to bija atstājis tā, ka pat negribot man bija tā jāapskata. Viņš vēlāk atzinās, ka daļēji gribējis, lai es to uztveru kā mājienu, ka viņš var darīt, ko grib, vai darīt to, kas viņam liktos pareizi, pat ja es to neatbalstītu.
Es tiešām necenšos visu dramatizēt. Man nav nekādu iemeslu domāt, ka viņi joprojām satiekas. Bijusī draudzene taču dzīvo pavisam citā pilsētā, un viņas sūtītais e-pasts nebūt neliecināja, ka viņi uztur pastāvīgu kontaktu. Viņš man ir skaidri licis saprast, ka ar bijušo nesarakstās. Bet tā taču nav taisnība. Viņa meli ir tas, kas mani uztrauc.
Kā lai es saglabāju mūsu laulības integritāti un nesāpinu pati sevi? Es tiešām negribu izskatīties patoloģiski aizdomīga. Varbūt viņš vienkārši mani pasargā no liekām raizēm. Varbūt viņš tādā veidā par mani rūpējas...
ATBILDE
„Šī sieviete mani uztrauc. Es viņai neuzticos.” Tu saki, ka tikai pēc abu romantiskas nedēļas nogales viņš devās pie tevis, taču apgalvo - šķīrušies jau ilgu laiku. Kā tad ir patiesībā? Varbūt, tiekoties ar tevi, viņš kļuva neuzticīgs viņai? Tas taču noteikti sievieti saniknotu, vai ne? Ja viņi patiešām bija jau pasen izšķīrušies, tad varbūt šī viņas iniciatīva pavadīt kopā nedēļas nogali bija mēģinājums atkal atsākt kopdzīvi. Varbūt viņš vienkārši devās izbaudīt viņas sagatavoto izklaidi bez vēlēšanās atjaunot attiecības? Tas taču arī noteikti sievieti padarītu traku. Padomā, viņa cenšas, kā varēdama, bet vīrietis atzīstas mīlestībā citai! Šausmīgi! Skaidrs, ka viņa tevi nevar ciest. Jebkurā gadījumā viņa ir pilna nicinājuma.
Tāpēc tev ir tiesības uztraukties.
Tev šķiet, ka viņai patīk konkurēt ar citām sievietēm. Šajā gadījumā viņa noteikti tevi uztver kā pretinieci un tāpēc cenšas ieriebt. Viņa noteikti domā, ka tu biji tā, kas nozaga viņas draugu. Tieši tāpēc par pilnīgi normālu atriebību viņa droši vien uzskata tava vīra atgūšanu vai savaldzināšanu.
Viņš noteikti ir vainojams melos gan tev, gan droši vien arī viņai. Es nedomāju, ka viņš ir to speciāli plānojis. Visdrīzāk viņa ir tā, kas mēģina tavu pašas vīru nostādīt pret tevi.
Ko darīt?
Esi atklāta un pasaki, ka šai sievietei neuzticies un uzskati viņu par draudu jūsu laulībai! Pasaki vīram, ka gribi šo personu ārā no savas dzīves, no jūsu dzīves.
Tas varētu izklausīties mazliet skarbi, bet tas ir vienīgais veids, kā viņam likt saprast, kas tevi uztrauc. Es pat pieļauju, ka tavs vīrs īsti nenojauš viņas mēģinājumus tev ieriebt.
Tāpēc, ja viņš to nosauc par muļķīgām iedomām, tad liec viņam pārliecināt tevi par pretējo - ka starp viņiem jau ilgu laiku nav nekādas nozīmīgas saistības! Viņš tevi nevarēs pārliecināt, bet ļauj viņam pamēģināt! Neprotestē! To prot darīt ikkatrs! Jautājums ir viens: vai viņš var kliedēt tavas šaubas?