Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Podagra, dēvēta arī par ģikti, savu nosaukumu ieguvusi no grieķu valodas, un tulkojumā tas nozīmē – kāju slazds. Jo cilvēks, kuru šī kaite piemeklējusi tipiskā formā, patiešām jūtas tā, it kā kājas īkšķis būtu iecirsts lamatās. Pirksta pamatfalangas locītavā ir iekaisums ar izteiktām sāpēm, mēdz būt sāpes naktī, bieži vien cilvēks nevar paiet un pat viegls pieskāriens sāpošajam pirkstam rada neizturamas mokas. Podagras pamatā ir urīnskābes vielmaiņas traucējumi, kad urīnskābes sāļu kristāli sāk izgulsnēties locītavās.
"Vecos laikos teica, ka podagra ir slimība, kas rodas no labas dzīves, proti, tās ir laba, bagātīga uztura sekas," stāsta medicīnas doktors Tadeušs Tālers.
"Urīnskābe ir vielmaiņas galaprodukts vielu grupai, ko sauc par purīniem. Tos visbiežāk sastop tādos produktos kā kafija, siers, šokolāde, spināti, vārdu sakot, ēdienos, kuri senāk pārsvarā bija turīgu cilvēku privilēģija. Arī dažos literāros darbos ir personāži – sulaiņi, kuri iemantojuši šo slimību, ēdot pārpalikumus no kungu galda. No vienas puses – šodien minētie produkti ir plaši pieejami, no otras – podagra kļuvusi sekmīgi ārstējama, tai vairs nav dramatisku seku kā agrāk, kad šī kaite kļuva gan par invaliditātes, gan par nāves cēloni."
Visa organisma slimība
Lai gan podagra izpaužas galvenokārt vienā konkrētā ķermeņa vietā, tā faktiski ir visa organisma slimība. Šādu vielmaiņas traucējumu ārstēšanā nereti jāiesaistās endokrinologam, taču ar podagras gadījumiem savā praksē saskaras gan ģimenes ārsti, gan tie mediķi, kuri specializējas locītavu problēmu ārstēšanā. Nezinādams slimības diagnozi, pacients reizēm domā, ka vaina slēpjas pašā locītavā, kurai patiešām nākas pamatīgi ciest: pietūkums var būt tik izteikts, ka apavu nemaz nav iespējams uzvilkt kājā, tūska var pārņemt ne vien kājas īkšķi, kas ir karsts un apsārtis, bet arī daļu pēdas. Tas var kļūt arī par darba nespējas cēloni, reizēm pat uz diezgan ilgu laiku.
Tāpat kā citas vielmaiņas slimības, arī podagra zināmā mērā ir saistīta ar iedzimtību, taču, ja vecāki vai vecvecāki slimo ar šo kaiti, tas nenozīmē, ka arī pēcnācējiem tā noteikti būs. Tomēr viņiem derētu izanalizēt savus ēšanas paradumus. Ja ēdienkarte ir tāda pati kā vecākiem, kuri slimo ar podagru, tad riska līmenis ir lielāks.
Purīnus saturošo produktu pastiprināta lietošana uzturā var veicināt podagras attīstību, taču pati par sevi tā vēl podagru neizraisa. Reizēm, gluži pretēji, izrādās, ka cilvēks nemaz īpaši neaizraujas ar minētajiem produktiem, tomēr saslimst. Lai slimība sāktos, ir jānotiek lūzumam vielmaiņas procesā, kad urīnskābes vielmaiņa novirzās pa defektīvu ceļu.
Ar podagru slimo gan vīrieši, gan sievietes, lielākoties tie ir vidēja vecuma cilvēki. Jauniešiem podagra nav raksturīga, jo viņu vielmaiņa ir ļoti aktīva. Ar gadiem tā stabilizējas, kļūst mazāk intensīva, iestājas dzīves periods, kad notiek izmaiņas organisma koloidālajā struktūrā, sāk parādīties žultsakmeņi, nierakmeņi, un sevi liek manīt arī podagra. Veci ļaudis parasti ar podagru nesaslimst.
Podagru veicinošs faktors ir arī liekais svars, ko medicīna nu vairs neuzskata par kosmētisku defektu, bet par slimību. Liekais svars pats par sevi ir vielmaiņas traucējums, kas patiešām var novest pie nopietnām problēmām – diabēta, arteriālās hipertensijas, citām sirds un asinsvadu slimībām. Arī podagras slimniekiem tas ir ļoti bieži sastopams, daudzi no viņiem ir mazkustīgi, taču mīl labi paēst.
Ejiet pie ārsta
Mēs bieži grēkojam, atliekot ārsta apmeklēšanu līdz pēdējam, un pūlamies atvieglot savas ciešanas, kā nu paši protam. Ja kāja nonākusi podagras slazdā, īpaši vilcināties nevajadzētu.
"Esmu novērojis, ka vairāk sievietes laikus meklē ārsta palīdzību. Viņām reakcija parasti iestājas nedaudz agrāk, jo sieviešu apavi, īpaši ar augstiem papēžiem, veido lielāku mehānisku spriedzi tieši lielā pirksta pamatnē, kas ir viens no galvenajiem pēdas atbalsta punktiem," stāsta T. Tālers. "Vīrieši reizēm ciešas diezgan ilgi. Bet jāārstējas ir, jo saasinājumi locītavās faktiski ir mazākā problēma." Senos laikos podagra, reiz sākusies, pakāpeniski izplatījās tālāk pa visām locītavām, sāļu kristāliem kairinot locītavu somiņas iekšējo slāni, radot sāpes un kustību traucējumus. Mūsdienās tā tiek ārstēta veiksmīgi un lielākoties nenonāk līdz smagām komplikācijām. Taču līdz brīdim, kamēr cilvēks nokļūst pie ārsta, jāiztiek bez aplamas pašdarbības. Sāpju remdēšanai var lietot kādu no nespecifiskiem pretsāpju līdzekļiem, bet nekādā gadījumā nevajag iekaisušo vietu sildīt, tas tikai saasina iekaisuma procesu vēl vairāk, un cilvēkam kļūst sliktāk.
Parasti podagras simptomi ir tipiski, un tas padara šo slimību viegli diagnosticējamu. Nepārprotamu apstiprinājumu dod bioķīmiskās analīzes – ja urīnskābes līmenis asins serumā un urīnā ir paaugstināts, tad skaidrs, ka urīnskābes produkcija organismā ir pārāk liela.
Ārstēšana – ilgstoša
Medicīnai pieejami līdzekļi gan akūtas podagras lēkmes, gan hroniskas podagras ārstēšanai. Slimības saasinājuma periodā pacientam nepieciešams miera režīms, tiek nozīmēti specifiski pretsāpju līdzekļi utt.
Ārstēšana cieši saistīta ar izmaiņām uztura režīmā un ar atteikšanos no produktiem, kas paaugstinātā daudzumā satur purīnus (gaļa, kūpinājumi, buljoni, aknas, nieres, sardīnes, šprotes, cietie tauki, pupas, zirņi, lēcas, pikantie cietie sieri, spināti, sēnes, kafija, kakao, šokolāde u.c.) Vajadzīga noteikta terapija, kas vērsta uz to, lai urīnskābe atstāj organismu dabiskā ceļā, caur nierēm, nevis izgulsnējas locītavās. "Šim nolūkam ir specifiski preparāti, ko ārsts nozīmē katram pacientam individuāli, bet viens no līdzekļiem, ko var lietot papildus, ir apiņu tēja – tā palīdz izvadīt urīnskābi un noder arī kā profilaktisks līdzeklis. Es apiņu tēju iekļauju terapijas kompleksā, un bieži vien slimnieki atzīst, ka no tās ir ļoti labs efekts. Tomēr ar vienu pašu apiņu tēju nepietiks," stāsta T. Tālers.
Podagras slimniekiem ir ļoti svarīgi uzturēt kārtībā vielmaiņu. Ārstēšanas periods ir samērā garš, tas ilgst mēnešiem vai pat gadiem. Daudz kas ir atkarīgs no pacietības. Daļa cilvēku galu galā pierod atturēties no nevēlamiem produktiem un vairs neizjūt tik lielu prasību pēc tiem, zūd problēmas pamats un pamazām – arī pati problēma, jo organisms tomēr ir pašregulējoša sistēma, kas ar daudz ko apbrīnojami tiek galā.
Mazliet par profilaksi
"Mēs neesam visi vienādi, tādēļ nebūtu prātīgi podagras profilakses vārdā likt ikvienam atteikties no visiem pārtikas produktiem, kuros ir purīni. Jau tā mediķi pēdējos gados kļuvuši par pārliecīgiem dzīves un sadzīves kontrolieriem, bieži vien medicīniskais spiediens ir gluži neizturams – to nedrīkst un šo nedrīkst," uzskata T. Tālers.
"Patiesībā ikvienam cilvēkam būtu jāmācās ēšanas jomā iztikt bez pārmērībām un baudīt dažādus labumus saprāta robežās. Jo katru produktu var nevis vienkārši patērēt lielos daudzumos, bet kvalitatīvi pagatavot un patiešām baudīt, kaut vai, piemēram, to pašu kafiju. Tāpat derētu ieklausīties arī padomos par adekvātas fiziskas slodzes izvēli.
***
DER ZINĀT
• Podagra ir urīnskābes vielmaiņas traucējums, kura dēļ urīnskābes sāļu kristāli sāk izgulsnēties locītavās.
• Podagru var veicināt iedzimta nosliece, liekais svars un tādu produktu lietošana uzturā, kas satur purīnus (kafija, gaļa, aknas, nieres, spināti, pupas, šokolāde u.c.), taču paši par sevi šie faktori vēl nenozīmē, ka podagra ir neizbēgama.
• Par podagras sākumu visbiežāk liecina sāpes un iekaisums kājas lielā pirksta pamatfalangas locītavā, nereti šie simptomi parādās naktī.
• Iekaisušo kājas pirkstu nedrīkst sildīt. Sāpju remdēšanai var lietot kādu no nespecifiskajiem pretsāpju līdzekļiem, un slimniekam jādodas pie ārsta.
• Lai arī podagra izpaužas konkrētā ķermeņa vietā, tā ir visa organisma slimība, kas prasa profesionālu un kompleksu ārstēšanu.