Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Esmu 17 gadus veca, un šim vajadzētu būt laikam, kad jūtu un piedzīvoju visu. Jaunības trakumam vajadzētu plūst pa visām manām porām, bet nezināmu iemeslu dēļ esmu iesprūdusi sajūtā, ka kaut kā trūkst. Pēdējā laikā mani ļoti uztrauc pretišķīgās emocijas attiecībā pret pašai savu māti.
VĒSTULE
Vai ir normāli nejust mīlestību pret savu māti?
Dievinu daudzas lietas. Pilsētu, kurā esmu uzaugusi, kafiju un mūziku... Bet nekad neesmu izjutusi tādas emocijas, pieminot savas mātes vārdu.
Gribat zināt, kāpēc? Kad man bija septiņi gadi, visu vasaru pavadīju kopā ar radiem laukos. Atgriezusies mājās, biju šokēta par pārmaiņām savā dzīvē. Māte kopā ar mani pārcēlās dzīvot pie jaunā drauga, kuru es tikko pazinu.
Māte lielāko daļu laika pavadīja darbā vai izklaidējoties ar savu draugu. Man tika atvēlēts ļoti maz laika. Es gan par to īpaši neraizējos, jo biju pamatīgi noslogota ar skolas darbiem.
Septiņus gadus vēlāk abu mīlnieku paradīze izčākstēja.
Pēdējos trīs gadus mana māte ir mēģinājusi atjaunot mūsu savstarpējās attiecības. Es nemaz negribu būt ar viņu draugos. Katru reizi, kad viņa mēģina mani apskaut vai saka „es tevi mīlu”, man kļūst nelabi. Apzinos, ka esmu skarba, bet nejūtu pilnīgi neko pret savu miesīgo māti. Mēs esam atsvešinājušās. Man nav pret viņu naida. Viņa man vienkārši ir sveša un vienaldzīga.
Vēroju savu draugu attiecības ar vecākiem. Es arī tā gribu, tikai ne ar viņu. Tas nav saistīts ar manu vecumu un pusaudžu nejēdzībām, varu to jums apgalvot. Nekad neesmu jutusies īpaši tuva savai mātei, ne arī pārējiem viņas ģimenes locekļiem.
Vai ir normāli nemīlēt savu māti? Vai tas ietekmēs manas turpmākās attiecības? Vai tas ietekmēs manu bērnu attiecības ar mani? Vai man ir jebkādas cerības tikt pie skaidrības, vai labāk nopirkt vienistabas dzīvokli un kādu laiku pavadīt laiku tikai ar savu kaķi?
ATBILDE:
Ir pilnīgi normāli justies tā, kā tu tagad jūties. Tas bija sagaidāms un cilvēkam tavā vecumā nāk tikai par labu. Tas ir tas, ko tev vajadzētu just.
Tev gan vajadzētu apzināties, ka to, kā jūties, nevar apslāpēt vienas dienas laikā. Rēķinies, ka tava attieksme pret māti tik ātri nemainīsies. Šīs jūtas būs ar tevi kā svešinieks, kurš nekad tevi neliek mierā, un arī tu citreiz nevēlies, lai tās pazustu. Tās ir kā draugs, kurš brīžiem ir neizturams, bet citreiz sagādā arī patīkamus un interesantus brīžus. Ja mēģināsi tās no sevis atdalīt, tās joprojām gaidīs pie tavām durvīm, bet, ja ļausi tām būt tev blakus, tad nekad nenonāksi pie vēlamajiem rezultātiem. Tāpēc ir vajadzīgs laiks un pacietība, lai atrisinātu radušos problēmu.
Tu ar to vari tikt galā, un tev ir ar to jātiek galā.
Pati galvenā lieta, kas jāatceras, ir tas, ka šīs problēmas ignorēšana neko nedos. Ļoti daudzām šādas problēmas rodas tāpēc, ka kaut kā dzīvē trūkst. Jūtas nav sakārtotas, jo mūsos ir tāds kā neaizpildīts robs.
Piemēram, sieviete veselus četrus gadus ir jutusies tā, it kā kaut kā pietrūktu. Tad viņa atklāj seksu, un pēkšņi viss nostājas savās vietās. Viņa tā grib justies mūžīgi. Bet tas taču nav iespējams. Tāpat ir arī ar laba viskija nobaudīšanu. Mēs to pamēģinām, mums tas iepatīkas, un mēs gribam šo baudījumu paturēt uz mūžiem.
Bet, ja cenšamies to darīt, rodas nepatikšanas. Līdzsvars mūsu dzīvē ir visbūtiskākais morālajai labklājībai.
Tas, ka kādreiz (kā bērns) jūties īpaši tuva savai mātei, nenozīmē, ka daudzās dzīves problēmas citreiz nemēdz mūs pievilt.
Būtiski ir apzināties cilvēkus, kurus mīli, un lietas, bez kurām nevari dzīvot. Mēs sevi nevaram piespiest mīlēt to, ko nemīlam. Tas gan nenozīmē, ka nespējam iemīlēt.
Nebaidies no savām jūtām! Iemācies tās kontrolēt un līdzsvarot! Tava māte to nedarīja un tāpēc nespēja tev pievērst tik ļoti nepieciešamo uzmanību.
Šī pieredze noteikti ietekmēs tavu turpmāko dzīvi un arī tavus bērnus. Tu būsi iemācījusies ļoti svarīgu mācību: nekad neaizmirst vistuvākos un mīļākos.
Tev atlicis apzināties, kas tev ir vissvarīgākais, censties labot citu kļūdas.