Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saldus notāre Baiba Skreba, kura marta beigās atklāja viltotu pilnvaru, atzīst, ka pēc šā gadījuma uz visiem dokumentiem raugās ar aizdomām, par viņas drošību satraucas draugi un ģimene.
Saldus notāre Baiba Skreba, kura marta beigās atklāja viltotu pilnvaru, atzīst, ka pēc šā gadījuma uz visiem dokumentiem raugās ar aizdomām, par viņas drošību satraucas draugi un ģimene. Pagājušajā gadā līdzīgu krāpniecību novērsa notāre Inga Muciņa, un kopš 2005. gada jūlija tās organizatoram kā drošības līdzeklis piemērots arests.
"Gadījums bija jocīgs – 30. martā īsi pirms pieņemšanas beigām divas sievietes atnesa pilnvaru. Man pazīstamās notāres paraksts uz pilnvaras izskatījās ļoti drebelīgs," sacīja Saldus notāre B. Skreba. "Zvanīju notārei, lai pārbaudītu, vai tiešām šāda pilnvara ir izsniegta. Viņa sacīja, ka reģistrācijas numurs ir pareizs un ka pazīst klientu.
Palūdzu, vai nevar dokumentu atrast arhīvā, un, kad kolēģe informēja, ka pilnvarotais ir vīrietis, taču man iesniegtajā pilnvarā, kas turklāt bija ar pareizrakstības kļūdām, bija ierakstīta sieviete – viss bija skaidrs." B. Skreba izsauca policiju, kas, pēc viņas vārdiem, ieradās zibenīgi un aizturēja krāpnieces.
Notāre sacīja, ka viņai izveidojusies laba sadarbība arī ar citām institūcijām: "Zvanām, kontaktējamies savā – notāru – starpā, neliedzam palīdzību arī līzinga kompānijām un Ceļu satiksmes un drošības direkcijai, kas zvana, lai pārliecinātos, vai pilnvaras tiešām ir izsniegtas."
B. Skreba, kas par zvērinātu notāri strādā jau 11 gadus un pašlaik ir vienīgā šī aroda pārstāve Saldū, atzina, ka šis viņai ir pirmais gadījums, kad atklāts viltojums: "Ir bijis tā, ka man iesniedz pasi, kurai beidzies termiņš, taču viltojumu līdz šim nebija. Darbs ir ļoti atbildīgs un grūts – brīžiem, atnākot mājās, domāju, ka jāmaina profesija." Notāre atzina, ka šis gadījums mainījis viņas darbu: "Tagad uz visiem dokumentiem skatos ar aizdomām! Turklāt ir arī neomulīga sajūta, un par manu drošību uztraucas arī draugi un ģimene."
Saistībā ar Saldus notāres atklāto viltojumu Valsts policijas Saldus rajona policijas pārvaldes darbinieki aizturēja divas personas, pret kurām sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 275. panta "Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana". Policijas priekšnieks Andris Ozoliņš sacīja, ka turpinās pirmstiesas izmeklēšana un personām piemērots drošības līdzeklis – paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu. Uz jautājumu, vai likumsargi nav piedāvājuši parūpēties par notāres drošību, A. Ozoliņš sacīja: "Ja viņa pie mums vērsīsies pēc palīdzības, neatteiksim!"
2005. gada jūlijā pie zvērinātas notāres Ingas Muciņas griezusies kāda persona, kas, izmantojot viltotu pilnvaru, mēģināja pārdod sveša cilvēka dzīvokli. I. Muciņa izsauca policiju, kas krāpnieku aizturēja. Notāres un policijas sadarbības rezultātā no dzīvokļa zaudējuma paglābta kāda 25 gadus veca sieviete.
"2005. gada 3. augustā lietu nodeva Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai," informēja Valsts policijas pārstāve Zane Maskaļonoka. Ģenerālprokuratūra lietu pērn, 22. augustā, nosūtīja uz Rīgas apgabaltiesu, kur to skatīja šā gada 3. martā, un pasludināja spriedumu – organizatoru Tarasu Maistruku pēc Krimināllikuma 177. panta par krāpšanu sodīt ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, pārējiem diviem dalībniekiem piesprieda nosacītu sodu. Neatkarīgā tiesā noskaidroja, ka spriedums vēl nav stājies spēkā, jo apsūdzētajiem jānosūta sprieduma tulkojums un desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas apsūdzētajiem ir tiesības lietu pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Uz jautājumu, kāds drošības līdzeklis piemērots apsūdzētajiem, tiesneses Ligitas Kuzmanes palīgs atbildēja: "Maistruks apcietinājumā atrodas no pagājušā gada 5. jūlija, pārējie ir policijas uzraudzībā." Ja spriedums netiks pārsūdzēts, T. Maistruks no ieslodzījuma izies jūlijā, viņam piemēros 660 latu sodu un autovadītāja tiesību atņemšanu uz diviem mēnešiem.
Zemes īpašnieki, kuriem aizmuguriski izkrāpti nekustamie īpašumi, bieži vien notikušajā vaino notārus, kuri tīši vai neuzmanības pēc, piemēram, nepārbaudot pases nederīgo dokumentu reģistrā, pieļauj, ka ar svešu īpašumu rīkojas ļaunprāši. Notāri aizstāvas, ka krāpnieku shēmas kļūst arvien rafinētākas un dažkārt dokumentu viltojumi ir ļoti profesionāli. Neatkarīgā ir rakstījusi par vairākiem gadījumiem, kad nekustamo īpašumu zaudētāji tagad caur tiesu mēģina atgūt savu mantu un lietās figurē arī neizprotamā kārtā apstiprinātas pilnvaras.