Vairāki cietušie, kurus pārstāv zvērināts advokāts Aldis Gobzems, šodien pieteica kaitējuma kompensācijas Zolitūdes traģēdijas krimināllietā.
Tiesa maina drošības līdzekļus vairākiem apsūdzētajiem Zolitūdes traģēdijas krimināllietā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tāpat Gobzems lūdza trīs personas atzīt par cietušajiem kriminālprocesā. Tostarp viņš lūdza atzīt par cietušo bērnu, kurš traģēdijas brīdī vēl nebija piedzimis, bet piedzima vēlāk. Gobzems pauda, ka traģēdija, visticamāk, šo bērnu ietekmēja.
Valsts apsūdzības uzturētāji sēdē izteicās, ka Gobzema lūgums atzīt par cietušo nepilngadīgo meiteni ir noraidāms, jo meitene traģēdijas brīdī vēl nebija dzimusi.
Tiesa pēc pārtraukuma nolēma nelemt jautājumu par kompensācijām un personu atzīšanu par cietušajiem, jo konstatēja, ka Gobzemam nav pilnvarojuma pārstāvēt nepilngadīgo meitenīti. Advokāts sacīja, ka šī varētu būt tehniska problēma, kura tiks atrisināta tuvākajā laikā.
Kā ziņots, tiesa šodien nolēma grozīt drošības līdzekli - policijas uzraudzību - vairākiem apsūdzētajiem. Tiesa secināja, ka ir pamats grozīt apsūdzētajam Andrim Gulbim noteikto drošības līdzekli - nodošanu policijas uzraudzībā. Tiesa viņam noteica citu drošības līdzekli - uzturēšanos konkrētā dzīvesvietā. Tāpat viņam tika atstāts spēkā aizliegums tuvoties konkrētām personām.
Šādi lēmumi pieņemti arī attiecībā uz apsūdzētajiem Ivaru Sergetu, Staņislavu Kumpiņu un Mārtiņu Draudiņu. Savukārt apsūdzētājam Andrim Kalinkam kā drošības līdzeklis tika piemērota uzturēšanās konkrētā vietā un aizliegums tuvoties konkrētām personām, kuru viņa aizstāvis lūdza atcelt, tomēr tiesa lūgumu noraidīja un drošības līdzekli negrozīja.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta tika ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Kumpiņš.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.