Tūrisms īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 2006. un 2007. gadā (1)

Tā kā viens no ĪADT izveides mērķiem ir arī apmeklētāju izglītošana dabas aizsardzības jautājumos un atpūta, ĪADT administrācijām ir liela loma ne tikai tūrisma infrastruktūras izveidē un uzturēšanā, bet arī dažādu izglītojošu un informējošu pasākumu īstenošanā, kuru mērķauditorija ir ne tikai minēto teritoriju apmeklētāji, bet arī sabiedrība kopumā. Šoreiz par dažiem nozīmīgākajiem pasākumiem, kas administrētajās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās tūrisma jomā notikuši pērn, kā arī par šā gada aktualitātēm nozarē.

Gaujas nacionālais parks

Sāksim ar to, kā klājies pērn. 2006. gadā kopējais apmeklētāju skaits Gaujas NP maksas tūrisma objektos ir bijis nedaudz mazāks kā 2005. gadā. Līgatnes dabas takas izstaigājuši 61 845 tūristi (par 3000 mazāk nekā pirms gada), bet Siguldas apmeklētāju centrā ir iegriezies 10 591 tūrists (par 2400 mazāk nekā pirms gada). Šo faktu Gaujas NP speciālisti skaidro ar to, ka parka dabas tūrisma objektu piedāvājums ir gandrīz nemainīgs, bet tūristi – gan vietējie, gan arī ārvalstu – meklē aizvien ko jaunu. Nedaudz pieaudzis apmeklētāju skaits pie Zvārtes ieža un Āraišu vējdzirnavās. Tas izskaidrojams ar to, ka šajos objektos tiek rīkoti tādi populāri pasākumi kā Vides diena un Maizes diena.

2006. gadā Gaujas nacionālajā parkā īstenoti Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) atbalstīti projekti (to skaitā ar tūrismu saistītā jomā) un turpinās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstīto projektu ieviešana, kas saistīti ar tūrisma infrastruktūras attīstību nacionālā parka teritorijā.

Saskaņā ar Gaujas NP speciālistu prognozēm, no 2008. gada teritorijas apmeklētāju skaits pieaugs, jo tad būs īstenoti ERAF projekti, kuru ietvaros plānots izveidot taku – kājnieku tūrisma maršrutu gar Gauju posmā no Murjāņiem līdz Līgatnei. Paredzēta arī jauna apmeklētāju centra un sabiedrisko tualešu būvniecība Līgatnes dabas takās.

Pēc Gaujas NP apmeklētāju centra datiem, lielākā daļa tūristu pagājušā gadā bija no Vācijas, otro vietu «ieņēma» tūristi no Polijas, Slovākijas un Čehijas, trešo – apmeklētāji no Igaunijas, Lietuvas un Somijas. Daudz tūristu bija no Skandināvijas valstīm. Jāpiemin tas, ka 2006. gadā īpaši pieaudzis tūristu skaits no Spānijas, kā arī Lielbritānijas un Īrijas.

2007. gadā ar LVAF atbalstu tiks realizēti vairāki projekti, kur kā nozīmīgākās aktivitātes jāmin Gūtmaņalas ūdens savākšanas sistēmas rekonstrukcija un Zvārtes ieža informācijas punkta stāvlaukuma atjaunošana, vairāku populāru tūrisma objektu apsaimniekošanas plānu izstrāde un ieviešana (Kalējala, Ķūķu iezis un Ērgļu (Ērģeļu) klintis). Tiks izstrādāts unikālā vēstures «relikta» – Līgatnes pārceltuves – rekonstrukcijas tehniskais projekts u.c. Paredzēts īstenot arī projektu «Kvēpenes pilskalna dabas taka», kas paredz takas izveidi un trepju ierīkošanu Kvēpenes pilskalna apkārtnē.

Savukārt tūrisma monitoringa jomā tiks veikta ūdenstūristu uzskaite Gaujā, speciālisti noteiks visnoslogotākos upes posmus, populārākos maršrutus un apmetnes Gaujas nacionālā parka teritorijā; tiks pilnveidota arī pati monitoringa metodika.

Šogad turpināsies ERAF projektu ieviešana: Siguldā plānots pabeigt Dabas izglītības centra rekonstrukciju, kā arī sākt jauna informācijas centra un sabiedrisko tualešu būvniecību Līgatnes dabas takās.

Arī 2007. gadā Gaujas nacionālā parka administrācija organizēs ar vides izglītību saistītus pasākumus. Interesentiem būs pieejama avīze «Gaujas Nacionālā Parka Ziņas» (pa vienam numuram katrā gadalaikā) un «Tūrisma Avīze» (divās valodās – latviešu un angļu) pavasarī.

2006. gadā apmeklētāju skaits citos apskates objektos ir bijis šāds: Āraišu vējdzirnavās – 6343, Līgatnes pārceltuvē – 7800, Zvārtes iezī – 14 620, Gaujas NP rīkotajos pasākumos – 3787.

Ķemeru nacionālais parks

Ķemeru nacionālā parka informācijas centrs 2006. gada sezonā atradās Ķemeru dzelzceļa stacijā, jo Meža mājā – NP administrācijas mītnē – notika rekonstrukcijas darbi. No maija līdz oktobrim informācijas centru apmeklējuši un nepieciešamo informāciju saņēmuši 2283 cilvēki. Šogad, līdz ar tūrisma sezonas sākšanos, informācijas centrs jau atradīsies rekonstruētās Meža mājas daļā ar atsevišķu ieeju apmeklētājiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Vēl aizvien populārs tūrisma objekts ir Lielā Ķemeru tīreļa taka, kuru, domājams, apmeklējuši aptuveni 30 tūkstoši interesentu. Pagājušā gada oktobrī stāvlaukumā pirms takas ierīkotas divas videi draudzīgas sausās tualetes «Green toilet», kuru organisko masu var izmantot komposta augsnes uzlabošanai. Izvietota arī informācija par šo tualešu lietošanu un apsaimniekošanu.

Pērn «Life» projekta ietvaros pilnveidots jaunākais NP tūrisma objekts – Dunduru pļavas, kur apskatāma izlīkumotā Slampes upe un tās krastos mītošās taurgovis un savvaļas zirgi. Šogad pļavu apkārtni ar tās iemītniekiem jau varēs vērot no skatu torņa. Izveidota arī autostāvvieta un informācijas stendi.

Lai attīstītu ilgtspējīgu un videi draudzīgu tūrismu, Sēra dīķu taka būs pieejama tikai gida pavadībā, jo 2006. gadā takas apmeklētāji nelabvēlīgi ietekmējuši dīķus – izmīdot to gultni un atstājot aiz sevis ilgi paliekošas pēdas gan dīķos, gan to ģeoloģiskajos un bioloģiskajos procesos.

Savukārt Dumbrāja takas atjaunošana finansiālu problēmu dēļ ir aizkavējusies, tomēr šogad paredzēta takas rekonstrukcija. Tā būs daudz drošāka – platāka un ar margām divos līmeņos. Sadarbībā ar Jūrmalas Domi šogad plānots uzlabot un papildināt Slokas ezera takas labiekārtojuma elementus.

Vēl jāatzīmē, ka Ķemeru nacionālā parka administrācijas organizētās izglītojošās Dabas skolas nodarbības – no maija līdz oktobrim – apmeklējuši 1100 bērnu. Ķemeru NP gidi 2006. gada sezonā novadījuši 71 ekskursiju 1631 cilvēkam. Šogad gidu apmācības ietvaros plānoti divi semināri – par vides interpretāciju un citām aktualitātēm. Īpaši uzsverams fakts, ka pērn notikusi nopietna gidu apmācība, kuras mērķis bija izveidot gidu kopu, kuri ir zinoši un atestēti strādāt NP teritorijā (sākot ar maiju – 21 apmācīts gids).

Vēl pieminēšanas vērti pagājušajā gadā bija šādi pasākumi: Putnu dienas, Eiropas Dabas un nacionālo parku dienas, kad pašvaldību pārstāvjiem tika sarīkots «Ķemeru maratons» ar vides spēlēm un uzdevumiem par nacionālo parku, sešas bezmaksas ekskursijas plašākai sabiedrībai, Sikspārņu nakts, kas pirmo reizi tika papildināta ar radošo darbnīcu bērniem, un Starptautiskās Putnu vērošanas dienas oktobrī. Kopumā, jāsaka, ražīgs aizgājušais gads!

Jāpiemin arī fakti, kas saistīti ar Ķemeru nacionālā parka apmeklētāju un tūristu negatīvo rīcību: 2006. gadā NP administrācijai nācās novērst nopietnus tūrisma infrastruktūras bojājumus, jo maijā tika apzināti dedzināta Sēra dīķu taka, kā rezultātā nelielā platībā aizdegās arī Raganu purvs. Sezonas beigās bija nopietni sabojāts informācijas stends pie Slokas ezera, visi informācijas stendi Ķaņiera pilskalna takā, takas segums un skatu platforma uz Kaņiera pilskalna. Mazāki, tomēr regulāri postījumi visu vasaru novērsti Lielā Ķemeru tīreļa takā, kur pārvietots vai sabojāts dēļu segums, bojātas margas u.c. Pamatīgāki taku remonti notiks ziemā un agri pavasarī. Un visbeidzot – lielu darbu sagādā apmeklētāju atkritumu vākšana gan dabas takās, gan mežos.

Minētie gadījumi apstiprina publikācijas autora pausto viedokli, ka sabiedrība (vai tās liela daļa) diemžēl šobrīd vēl nav gatava, lai tai rādītu un eksponētu unikālas un «trauslas» dabas vērtības – objektus, sugas, biotopus –, tādēļ jebkura nozīmīga dabas objekta iekļaušanai tūrisma piedāvājumā un produktā ir jābūt ļoti pārdomātai ilgtermiņā.

Slīteres nacionālais parks

Slīteres nacionālajā parkā ar katru gadu aizvien populārākas kļūst Putnu dienas un ar tām saistītie pasākumi – pērn organizētajās putnu vērošanas ekskursijās piedalījās 100 dalībnieki, kā arī bija apskatāmi aptuveni 400 skolēnu veidoti darbi izstādē «Mans putns».

2006. gadā Slīteres NP iesaistījās trīs ceļojumu akcijās: laikraksta «Diena» organizētajā akcijā ««Dienas» Lasītāju kluba ceļotājs», Talsu rajona Tūrisma informācijas centra ceļojumu spēlē «Pa septiņ’» un Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotajā ceļojumu maratonā, kur Slīteres bāka bija iekļauta tūrisma maršrutā «No raga līdz ragam».

Vienā no Kurzemes populārākajiem dabas objektiem – Kolkasragā – apmeklētāju skaits ir sasniedzis jau aptuveni 60 tūkstošus, bet Slīteres bākā viesojušies aptuveni astoņi tūkstoši apmeklētāju. Joprojām iecienītas un populāras ir Slīteres NP administrācijas veidotās un uzturētās dabas takas Kolkasragā, Ēvažos, Pēterezera purvā un Slīteres dabas taka Zilo kalnu kraujā. Pēdējā, sākot ar šo gadu, būs apmeklējama tikai gida pavadībā, kas uzskatāms kā pozitīvs moments dabas vērtību ilgtspējīgā izmantošanā.

Tā kā šajā gadā Moricsalas dabas rezervātam aprit 95. gadskārta (vecākā Latvijas ĪADT, atrodas Slīteres NP administrācijas padotībā), Slīteres bākā plānots izveidot interesentiem pieejamu ekspozīciju par šo rezervātu. Plānots uzlabot NP tūrisma objektus, apskates vietu infrastruktūru un pilnveidot apmeklētāju centru, kā arī organizēt Putnu dienas, Nacionālo parku dienu un Vides dienām veltītos pasākumus.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR)

Pagājušā gada otrajā pusē Burtnieka ezera krastā ar ZBR administrācijas iniciatīvu un atbalstu tapusi viena no pagaidām interesantākajām Vidzemes tūrisma takām – Vīsraga taka –, kas iepazīstina ne tikai ar Burtnieka ezeru un tā palieņu pļavām, bet arī Burtnieku muižu, unikālo parku, dažādiem apkārtnes biotopiem un to apdzīvotājiem. Taka ir aprīkota ar moderniem un mūsdienīgiem infrastruktūras elementiem.

ZBR administrācijas darbinieki ir atjaunojuši un papildinājuši dabas taku Randu pļavās, kur uzcelts jauns skatu tornis, bet Planču purvā ir tapusi laipu taka – vienīgā Latvijā, kur informācija ir sagatavota arī Braila rakstā cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

ZBR teritorijā ietilpstošajā Salacas ielejas dabas parkā pērn īstenots projekts «Antropogēno ietekmju izpēte, monitorings un metodikas īstenošana tūrisma radītās ietekmes uz biotopiem noteikšanai Salacas upes baseinā», kura ietvaros ir izstrādātas «Vadlīnijas antropogēnās slodzes uz vidi un dabas objektiem samazināšanai un novēršanai Salacas ielejas dabas parkā un Salacas augštecē» un uzsākta «Metodikas tūrisma ietekmju uz vidi noteikšanai un novērtēšanai tūristu apmetnēs» īstenošana. Projektu īstenojuši ZBR, Ekotūrisma savienības un tūrisma un vides eksperti.

Teiču un Krustkalnu rezervāts

Aizgājušajā gadā nozīmīgākie pasākumi bija rezervāta organizētās Putnu dienas aprīlī, kā arī Starptautiskās putnu vērošanas dienas septembrī un oktobrī. Savukārt jūlijā skolēniem tika organizēta dabas izziņas nometne Teičos. Pērn izdota grāmata «Putni Teiču dabas rezervātā», kā arī atkārtoti izdots mācību kompaktdisks, kurā ietverta apmācību programma «Teiču un Krustkalnu rezervāta dabas vērtības» un videofilma «Purvs dzīvībai».

Ir arī nozīmīgi jaunumi infrastruktūras jomā: ERAF projekta ietvaros Krustkalnu rezervātā ir uzcelts skatu tornis un informācijas centrs atjaunotajā rijā Mārcienas pagasta «Dreimaņos» papildināts ar informatīvajiem stendiem. Murmastienas pagasta «Bērzos» izveidots Teiču rezervāta informācijas punkts.

Kopumā pagājušajā gadā rezervāta darbinieki ir novadījuši 58 ekskursijas 854 cilvēkiem.

2007. gadā ir plānota dabas izziņas nometne «Teiči 2007», Putnu dienu pasākumi pavasarī un rudenī, kā arī tiks sākts darbs pie grāmatas «Ligzdojošo putnu atlants Krustkalnu dabas rezervātā».

Ikvienam potenciālajam teritorijas apmeklētājam ir jāņem vērā, ka abu rezervātu apmeklējuma kārtība nav mainīta – tos joprojām var apmeklēt tikai rezervāta darbinieka pavadībā laikā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim, piesakoties vismaz trīs dienas iepriekš.

Engures ezera dabas parks

Lai gan daudzas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir ļoti populāri tūristu apskates objekti, līdz pagājušā gada vidum nevienai no nozīmīgākajām teritorijām nebija izstrādāts tūrisma attīstības plāns, stratēģija vai kāds cits ar tūrismu saistīts dokuments. Šajā sakarā vērts atzīmēt 2006. gadā notikušo precedentu – Pasaules Vides fonda Baltijas jūras reģionālā projekta 2. komponentes «Sauszemes un piekrastes apsaimniekošanas pasākumi» ietvaros ir izstrādāts dabas parka «Engures ezers» tūrisma attīstības plāns 2006.-2015. gadam, kas būs pamats ne tikai jaunā un aktualizētā dabas aizsardzības plāna izstrādei, bet arī ar tūrisma plānošanu saistītajiem pasākumiem un rīcībām minētajā teritorijā vidējā termiņā.

Vēl pagājušajā gadā ir izveidota interesanta laipu – pāļu taka uz Apaļrovas salu, kas atrodas Engures ezerā netālu no krasta. Engures ezera dabas parka apmeklētāju skaits, pēc ļoti provizoriskiem aprēķiniem, pērn varēja būt aptuveni 10 tūkstoši.

Ja sanāks, kā ieplānots, šajā gadā ir ideja uzsākt velotūrisma takas izveidi, kura varētu atrasties starp Engures ezeru un līča piekrasti.

Noderīgas adreses dabas tūristiem meklējiet sānu saitēs.

Publikācijas sagatavošanu informatīvi atbalstīja: Jolanta Skrastiņa (Gaujas NP), Inguna Pekmane (Slīteres NP), Anita Laime (Ķemeru NP), Valērijs Seilis (Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts), Anita Namatēva (Teiču dabas rezervāts) un Roberts Šiliņš (Engures ezera dabas parks)