Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Skvēriņā pie Pilsētas laukuma sarunājas četras dažāda vecuma sievietes. Bijušās bezdarbnieces nesen sākušas strādāt, tas vairojot labo omu. Tomēr sašutums par to, ka, pirmkārt, tiek griezts no apakšas, esot liels. Bērni ēst prasa katru dienu, jāatmaksā kredīti. "Daudzām ģimenēm jāpabalsta savi jau divdesmitgadīgie bērni, kuri nespēj atrast darbu, tāpat jārūpējas par vecākiem – pensionāriem," bilst viena sieviete.
"Visvairāk sociālo palīdzību patlaban prasa ģimenes ar bērniem," tā Kuldīgas pašvaldības aģentūras Sociālais dienests direktores vietniece Anda Šlakorciņa. "Pa-rasti viens no vecākiem zaudējis darbu, visbiežāk tas, kurš pelnījis labāk." Pēc 1. jūlija mazāk saņems arī vienīgais pelnītājs ģimenē.
Speciāliste norāda, ka minimālās algas samazināšana liek sarukt arī ģimeņu skaitam, kas var pretendēt uz trūcīgās statusu. Līdz šim trūcīga skaitījās ģimene, kurā uz vienu ģimenes locekli iznāca mazāk par Ls 90 (puse no minimālās algas), bet pēc pārmaiņām tie būs tikai Ls 70. Droši vien tikšot pārskatīti arī noteikumi, ar kādiem līdz šim piešķirts maznodrošinātā statuss. Ģimene, kuras ienākumi ir apaļa nulle, var saņemt garantēto minimālo ienākumu (GMI) līdz pat Ls 135. Ja nemainīšoties likums, tad par minimālo algu strādājošais pēc nodokļu samaksas saņemšot mazāk nekā ģimene, kurai pienākas maksimālais GMI.
"Veids, kā plānotas nodokļu sistēmas izmaiņas, lielākam riskam pakļauj tieši darbspējīgos iedzīvotājus, īpaši ģimenes ar bērniem. Tiem, kas jau saņēma kaut kādas sociālās garantijas, situācija tik krasi nemainīsies," spriež A.Šlakorciņa.