Bijušais ārlietu ministrs: Demokrātijai Gruzijā ir jākļūst par dzīvesveidu

«Gruzija ir demokrātiska valsts, mums notiek vēlēšanas, mēs ievēlam mūsu prezidentu un likumdevējus, tomēr ar to nepietiek - tas ir mehāniski un formāli. Pastāv arī tāda lieta kā aprobežotā demokrātija. Demokrātijai ir jākļūst par dzīvesveidu pašiem cilvēkiem,» uzsvēra pieredzējušais politiķis. «Mēs tik tālu vēl neesam tikuši, bet esam apņēmušies to sasniegt. Gruzija nav perfekta demokrātija, taču tā ir apņēmusies kļūt par normālu demokrātisku, nozīmīgu valsti mūsu pasaules daļā. Tas nav vienkārši. Tam ir nepieciešams laiks.»

«Mēs kļūdāmies, bet kļūdās ikviens, ieskaitot amerikāņus un eiropiešus,» viņš turpināja.

«Demokrātijas būvēšanā Mihails Saakašvili Gruzijā atgādināja centienus uzbūvēt piramīdu, sākot no augšas, - kā Potjomkina sādžu. Tā vietā mums ir jāizbūvē pamati, jārada pilsoņu sabiedrība, jāiesaista pilsoņi lēmumu pieņemšanas procesā. Mums ir jārada ekonomikas pamati un jābūvē demokrātiska Gruzija ne tikai latviešiem, ES vai ASV, bet gan priekš Gruzijas pilsoņiem.»

«Mēs runājam par Gruzijas dalību NATO un ES, taču tai ir jābūt ne tikai dalībai vien, Gruzijai ir jākļūst par Eiropas valsti, tāpēc mums ir jāveic Gruzijas eiropeizācija, saglabājot neskartas mūsu tradīcijas, vērtības, mantojumu, kā arī kolektīvo un institucionālo atmiņu,» izteicās Džaparidze.

Kad Gruziju salīdzina ar tās kaimiņiem Armēniju un Azerbaidžānu, ES pārstāvji bieži sakot, ka Gruzija ir maza demokrātijas saliņa šajā pasaules daļā. Gruzīniem ir patīkami to dzirdēt, tomēr Džaparidze ir pārliecināts, ka jebkādiem Gruzijas panākumiem ir jāsniedz labums arī tās tuvākajiem kaimiņiem: «Manuprāt, drošība, stabilitāte, ekonomiskā attīstība un labklājība, kā arī suverenitāte un neatkarība ir savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas lietas. Mēs nevaram būt drošībā vieni paši! Baltijas valstu reģionālā pašapziņa ir liela to panākumu sastāvdaļa. Vai mums tāda ir? Domāju, ka nē, mums pie tā ir jāstrādā. Diemžēl mūs bremzē dažādi aizspriedumi.»

Runājot par pašreizējo Gruzijas drošības situāciju, parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs izteicās, ka

gruzīni to vērtē kā «stabilu un normālu», taču jebkurā Eiropas valstī šāda situācija tiktu vērtēta kā ārkārtēja.

«Gruzijā ir «normāli», ka Krievijas tanki atrodas tikai 40 kilometru attālumā no Tbilisi, ka notiek Gruzijas pilsoņu nolaupīšanas, ko veic «Dienvidosetijas» vai citas militārpersonas. Krievija ir okupējusi apmēram 20 procentus mūsu teritorijas, un Gruzija šobrīd ir sadalīta valsts. Mēs runājam par stabilitāti un drošību valstī, kur ciemati un ģimenes ir sašķeltas, pat kapsētas ir sašķeltas. Tādējādi šāda situācija, kas liktos bīstama jebkuram normālam eiropietim, ir «normāla» gruzīnam,» viņš sacīja.

«Šādos apstākļos mēs dzīvojam, bet vienlaikus turpinām tiekties pēc sava mērķa - dalības NATO un Eiropas Savienībā (ES), lai arī kad tas īstenotos. Mēs ar prieku kļūtu par šo institūciju locekļiem jau rīt, taču saprotam, ka tas rīt nenotiks. Mums ir jābūt pacietīgiem, smagi jāstrādā un jāizmanto izdevība, kad tā radīsies. To mums saka arī mūsu Rietumu partneri - gan eiropieši, gan amerikāņi,» norādīja Džaparidze.