Grozījumi Enerģētikas likumā stāsies spēkā; Vējonis tos neapstrīdēs

FOTO: Karikatūra: Toms Ostrovskis/TVNET

Valsts prezidents Raimonds Vējonis desmit dienu laikā nav pieņēmis lēmumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod grozījumus Enerģētikas likumā, tādejādi ne vēlāk kā līdz 21.dienai likums jāizsludina un to veiks Valsts prezidenta pienākumu izpildītāja, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, skaidroja Vējoņa preses padomnieks Gusts Kikusts.

Viņš skaidroja, ka Vējonim desmit dienu laikā bija tiesības prasīt grozījumu Enerģētikas likumā otrreizēju caurlūkošanu, taču Valsts prezidents šādu lēmumu nav pieņēmis, tādēļ sākot ar 11.dienu, kas ir šodiena (21.februāris, 2016), līdz 21.dienai likums ir jāizsludina.

Jau ziņots, ka Krievijas ietekmes galvenais rīks Latvijā - AS «Latvijas Gāze» (LG) 16.februārī nosūtīja vēstuli prezidentam ar lūgumu nodot pieņemtos Enerģētikas likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Šāds lūgums izteikts, jo LG uzskata, ka vairākas Enerģētikas likuma grozījumos ietvertās tiesību normas neatbilst Satversmei un Latvijas uzņemtajām saistībām pret LG un tās akcionāriem.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Enerģētikas likumā, atbalstot gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.

Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam LG līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.

«Aplaupītais» Gazprom uzņēmums

LG vadītājs Aigars Kalvītis jau iepriekš ir paudis, ka, nosakot tik īsus termiņus, valsts vēlas aplaupīt LG akcionārus. Tāpat LG vadītājs norādīja - lai sāktu uzņēmuma reorganizāciju, ir nepieciešama vairākuma akcionāru piekrišana. «Manuprāt, nepieciešama absolūtā vairākuma piekrišana un ar 51% balsu nepietiks,» uzskata bijušais premjers no Andra Šķēles «Tautas partijas».

LG uzskata, ka, ņemot vērā Enerģētikas likuma neatbilstību noslēgtajiem privatizācijas līgumiem, uzņēmumam pastāv iespēja vērsties gan Satversmes tiesā, gan Stokholmas Arbitrāžā. Tāpat uzliktie pārvades un uzglabāšanas operatora pārdošanas termiņi ir nesamērīgi īsi un var radīt zaudējumus akcionāriem.

LG vadītājs iepriekš neizslēdza iespēju tiesāties ar valsti par likumā ietvertajām normām.

Patlaban lielākais LG akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija «Gazprom», «Marguerite Fund» pieder 28,97% akciju, «Uniper Ruhrgas International GmbH» - 18,26%, SIA «Itera Latvija» - 16%, bet 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem. LG kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 39 900 000.

Uz augšu