C, 18.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Savulaik likvidētās uzņēmumu padomes darbu varētu atjaunot pavasarī vai vasarā

LTV Panorāma
Savulaik likvidētās uzņēmumu padomes darbu varētu atjaunot pavasarī vai vasarā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock

Krīzes laikā likvidētās lielo valsts uzņēmumu padomes daļā kapitālsabiedrību darbu varētu atsākt pavasara beigās vai vasarā. Satiksmes ministrija (SM) un Zemkopības ministrija (ZM) jau sākušas darbu pie konkursa jeb nominācijas komisiju veidošanas, kas izraudzīsies padomes locekļus tās pārraudzībā esošajos uzņēmumos, bet drīzumā šis process sākšoties arī Ekonomikas ministrijā (EM) un Finanšu ministrijā (FM), otrdien vēstīja LTV «Panorāma»

Padomju atjaunošana notiek pēc Pārresoru koordinācijas centra ierosinājuma saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD rekomendācijām, lai vismaz lielajos valsts uzņēmumos uzlabotu to darbības pārraudzību.

Visdrīzāk

pirmie valsts uzņēmumi, kuros padomes tiks atjaunotas, būs Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā esošais «Latvijas Dzelzceļš», «Latvijas Pasts», «Latvijas autoceļu uzturētājs» un lidosta «Rīga», kā arī Zemkopības ministrijas pārraudzītie «Latvijas Valsts meži»,

jo attiecīgās ministrijas jau sākušas veidot konkursa jeb nominācijas komisijas šiem uzņēmumiem.

Turklāt SM plāno pie tā neapstāties un

domā arī par padomju atjaunošanu «Latvijas gaisa satiksmē», AS «Pasažieru vilciens» un CSDD.

«Šobrīd izstrādāti kritēriji tam, kādiem jāatbilst padomes locekļiem šajās četrās kapitālsabiedrībās .. jau tuvākajā laikā tiks izsludināti konkursi un atlasīti atbilstošākie kandidāti darbam šajās padomēs,» stāsta SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Prognozes par procesa gaitu un padomju darba praktisko uzsākšanas laiku ministrijās gan atšķiras. «Līdz maijam šis jautājums tiks atrisināts. Tas varētu būt arī ātrāk, bet līdz maijam,» norāda Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua. «Es domāju, ka vasara varētu būt. Tādas ļoti lielas steigas jau nav. Šā gada laikā tas jāizveido, un domāju, ka mēs lēnām darbojamies,» viņa piebilst.

To, cik daudz uzņēmumos kopumā padomes atjaunos, pagaidām grūti prognozēt. Zināms, ka EM atjaunos padomi «Latvenergo».
Bet FM drīzumā sāks darbu, lai veidotu nominācijas komisiju padomes izveidošanai Valsts nekustamajos īpašumos,

bet pēc tam to varētu darīt arī «Augstspriegumu tīklos» un «Latvijas Loto».

Tā kā algas padomju locekļiem jāmaksā no iestāžu budžeta, panākts kompromiss, ka padomes neveidos lielajās valsts slimnīcās,

lai gan pēc uzņēmuma lieluma tās atbilst padomes veidošanas kritērijiem.

«Jāņem vērā arī tas, ka lauvas tiesa slimnīcu finansējuma nāk no valsts budžeta, attiecīgi saimnieciskā darbība, kur tiek saņemti līdzekļi no maksas pakalpojumiem, salīdzinoši ir mazāka,» norāda Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vjačeslavs Vesperis. «Pārējie uzņēmumi vairāk vai mazāk strādā aktīvi tirgos, saņem savus ieņēmumus no klientiem, līdz ar to tā ir reāla saimnieciskā darbība, kur šis padomes veidošanas kritērijs pēc būtības ir obligāts,» saka Vesperis.

Latvijas situācijā savulaik uzņēmumu padomes gan tika uzskatītas par partiju barotnēm.

Partiju politiķi amatos salika savus cilvēkus, kas varēja nodrošināt gan ietekmi uz lēmumiem, gan gūt finansiālu labumu.

Konkursa mehānisms ieviests, lai no tā izvairītos. Tiesa, pagaidām ministrijās neatklāj šo komisiju dalībnieku vārdus. Zināms, ka tajās būs gan ministriju un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji, gan cilvēki no nevalstiskā sektora. Piemēram, no Darba devēju konfederācijas un Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

Pārresoru koordinācijas centrā atzina, ka darbam nominācijas komisijā ZM no savas puses virzīs centra vadītāju Pēteri Vilku, bet SM – Vesperi.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu