Šodien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA «Ominasis Latvia» manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.
Par trim miljoniem eiro izdodas izsolīt Ķemeru sanatoriju (32)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sanatoriju iegādājies Latvijā reģistrēts uzņēmums
Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.
«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.
Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam «Ominasis Latvia» piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.
Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Ieva Aile atzina, ka pašvaldība ir saņēmusi apstiprinājumu, ka izsole ir notikusi un tuvākajā laikā pašvaldības pārstāvji tiksies ar pircēju, kuru pašvaldībai pašlaik neesot pilnvaru izpaust. Aile vien informēja, ka
pircējs ir «investoru grupa ar Eiropā zināmu vārdu».
Sanatoriju iegādājies Krievijas pilsonis?
Tikmēr aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Ķemeru sanatorijas pircējs varētu būt šī gada 16.septembrī reģistrētā SIA «Park Hotel Ķemeri» ar 3000 eiro pamatkapitālu, kuras vienīgais īpašnieks ir Krievijas pilsonis Aleksandrs Gusakovs.
Kreics, lūgts komentēt šo informāciju, nedz apstiprināja, nedz arī noliedza.
Pašvaldība ir gandarīta, ka sanatoriju izdevies pārdot
Komentējot sanatorijas turpmāko attīstību, Aile sacīja, ka pašvaldības pārstāvji ir gandarīti, ka ar ceturto piegājienu izdevies piesaistīt privātu investoru, kas šajā situācijā esot labākais iespējamais variants, domājot par kompleksa tālāko attīstību. Savukārt pašvaldība no savas puses rūpēsies par konkrētu pasākumu plānu Ķemeru teritorijas attīstībai.
Kā ziņots, Jūrmalas dome šajā pavasarī apstiprināja Ķemeru teritorijas attīstības vīziju, paredzot šādus infrastruktūras labiekārtošanas darbus - Ķemeru ūdens torņa restaurācija un rekonstrukcija, veidojot to kā tūrisma informācijas centru un visiem pieejamu skatu torni, Ķemeru vēsturiskā parka rekonstrukcija un labiekārtošana, daudzfunkcionāla dabas izglītības centra būvniecība Ķemeros. Nozīmīgas investīcijas paredzētas arī publiskās teritorijas labiekārtošanā un ielu rekonstrukcijā.
Iepriekš pretendentu trūkuma dēļ nenotika 12.augustā paredzētā izsole, kad īpašuma sākumcena bija noteikta 3,8 miljoni eiro. Kreics pēc nenotikušās izsoles sacīja, ka tiks rīkota nākamā izsole ar augšupejošu soli, bet ar samazinātu sākumcenu.
Savukārt Jūrmalas pašvaldība paziņoja, ka vajadzības gadījumā tā ir gatava iegādāties Ķemeru sanatoriju, tam atvēlot četrus miljonus eiro. Patlaban pašvaldība paļaujas, ka tiks atrasts stratēģiskais investors - privāts saimnieks, kurš būs gatavs ieguldīt līdzekļus sanatorijas darbības atjaunošanā un jaunu darba vietu radīšanā.
Jūrmalas pilsēta investīciju plānā 2014.gadam ir paredzējusi 4,2 miljonus eiro kompleksa iegādei, konservācijas darbiem un uzturēšanai, kā arī ikgadējus uzturēšanas līdzekļus, sākot ar 2015.gadu, 464 700 eiro apmērā.
Kreics kopš maksātnespējīgā uzņēmuma nonākšanas viņa pārraudzībā nodrošina gan īpašuma uzturēšanu, gan apsardzi. Kā ziņots iepriekš, ziemas periodā administrators veica arī «Ominasis Latvia» piederošās Ķemeru sanatorijas ēkas glābšanas darbus, tostarp nodrošinot ūdens atsūknēšanu no ēkas pagrabstāva.
Sekmīgas izsoles rezultātā «Ominasis Latvia» būtu iespējams segt lielāko daļu kreditoru prasījumu, kuri šobrīd kopumā sasniedz aptuveni četrus miljonus eiro.
Jau ziņots, ka 26.martā bija paredzēts izsolīt trīs zemesgabalus, no kuriem uz viena atrodas arī sanatorijas ēka, artēziskais urbums un kustamā manta. Izsole nenotika, jo uz to nebija pieteicies neviens pretendents. Izsoles sākumcena toreiz bija pieci miljoni eiro.
Līdz šim interese par «Ķemeru» sanatoriju bijusi no Ķīnas, Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Lielbritānijas, Itālijas un Japānas. Taču maksātnespējas administrators ir informējis valsts pārstāvjus, ka vismaz četri investori ir izrādījuši interesi par sanatorijas «Ķemeri» kompleksu un veikuši pirmreizējo objekta apskati, kas ļauj cerēt, ka uz administratora izsludināto izsoli 26.martā varētu pieteikties iespējamie sanatorijas pircēji.
Pagājušā gada 12.decembrī paredzētā otrā Ķemeru sanatorijas izsole nenotika, jo uz to nebija pieteicies neviens pretendents. Pirms tam 11.novembrī, dienā, kad tika izsludināta Ķemeru sanatorijas kompleksa izsole, tika izsludināta arī uz šī īpašuma esošā artēziskā urbuma izsole, kam bija jānotiek 18.decembrī - sešas dienas pēc Ķemeru sanatorijas izsoles. Arī urbuma izsole nenotika.