EP deputāti: ES jāpārvar bailes un šķelšanās, lai nosargātu Šengenu

EP deputāti arī uzsvēra vajadzību ievērot neizraidīšanas principu un apsprieda to, kā piešķirt bēgļiem paredzēto finansējumu Turcijai.

Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Konders uzsvēra, ka migrantu plūsma «ir jāsamazina».

Šajā nolūkā jāīsteno pasākumi, par kuriem jau panākta dalībvalstu vienošanās, īpaši attiecībā uz pārcelšanu un «karstajiem punktiem». Viņš pauda īpašas raizes par humāno situāciju Rietumbalkānos un par riskiem, ar ko, ierodoties Eiropā, saskaras nepilngadīgie migranti bez pavadoņa.

Migrācijas komisārs Dimitris Avramopulos atzina, ka

līdz šim vērojams «vājš progress» gan «frontes līnijas», gan citās dalībvalstīs.

Darāmā saraksts vēl garš: pārvietošana, iekārtošana, karstie punkti, atgriešana, viņš teica.

Attiecībā uz Šengenas zonu «Komisija gatavojas visiem scenārijiem .. bet tie nenozīmēs Šengenas sabrukšanu vai kādas dalībvalsts izslēgšanu».

Runājot par uzbrukumiem Ķelnē, viņš noliedza to, ka visi bēgļi un migranti apdraud sabiedrisko kārtību.

ETP vadītājs Manfrēds Vēbers (Vācija) sacīja: «Stāvoklis ir iestrēdzis - gan Padomē, gan šajā Parlamentā .. mums jāpārvar plaisa, lai nosargātu Šengenu.» Viņš uzsvēra, ka ES vajadzīga efektīva robežu uzraudzība, jāsniedz atbalsts iestādēm un Frontex aģentūrai jānodrošina piekļuve Šengenas Informācijas sistēmai.

«Mēs sagaidām, lai tie, kuri tiek uzņemti un aizsargāti ES dalībvalstīs, cienītu to kultūras un likumus,»

uzsvēra Vēbers.

S&D vadītājs Džanni Pitella (Itālija) sacīja, ka «Eiropā izplatās vīruss, un tas ir baiļu vīruss», kurš neļauj ES pieņemt pareizos lēmumus un draud to iznīcināt.

Pitella brīdināja, ka migrantu ieplūšana pastiprināsies pavasarī, un uzsvēra īpaši riskantos apstākļus, kādos ir migrantu bērni.

Saijeds Kamals (Konservatīvie un Reformisti, Lielbritānija): «Mums nav mēnešu vai gadu, lai pārrakstītu ES likumus, mums ir tikai dažas nedēļas.»

«Ja dalībvalstis nespēj pārvaldīt savas robežas .. tad lai tās nav pārsteigtas, ka citas vēlas tās izslēgt no spēles,»

pauda Kamals, norādot, ka «Šengenas noteikumi nav jāpārraksta, tie vienkārši labāk jāpiemēro».

Liberāļu un Demokrātu grupas vadītājs Gijs Ferhofštads (Beļģija) mudināja ES prezidentūru rīkoties atbilstoši ES Līguma 78. pantam («Patvērums un starptautiskā aizsardzība»), pārņemt kontroli pār ES ārējām robežām un izveidot ātrās reaģēšanas spēkus. «Eiropai jāuzņemas šis uzdevums,» viņš teica, norādot, ka lēmumu par šādu rīcību varētu pieņemt nākamajā Eiropadomes sanāksmē.

«Bēgļu krīzes risināšanai ir vairāk jāsadarbojas;

nav pieļaujams, ka dažas dalībvalstis selektīvi izvēlas, ko īstenot un ko ne. Tas liek apšaubīt kopīgi pieņemtos lēmumus,»

izteicās Dimitrios Papadimoulis (Apvienotie Kreisie, Grieķija). Viņš norādīja, ka pašlaik pārvietoti tikai 400 no 160 000 bēgļu, kas uzturas Grieķijā un Itālijā. Rebeka Harmsa (Zaļie, Vācija) piekrita, ka vajadzīga labāka robežu pārvaldība, bet arī uzsvēra, ka jāsniedz lielāks atbalsts bēgļiem Turcijā, lai viņiem nodrošinātu vairāk nekā tikai «pliku izdzīvošanu».

«ES migrācijas pasākumi ir pilnīga izgāšanās .. tie liecina par kaut ko pilnīgi pretēju solidaritātei,»

sacīja Laura Ferrara (Brīvības un Tiešās demokrātijas Eiropa, Itālija).

«Mēs mēģinām risināt sekas, bet neraugāmies uz cēloņiem,»

viņa piebilda, kritizējot ES līderus arī par atbildības «deleģēšanu» Turcijai. «Atjēdzieties! Šengena ir izgāšanās, un Eiropas Savienība ir cietusi sakāvi. Aiztaisiet robežas un aizsargājiet nīderlandiešus!» Vikija Maijere no «Nāciju un Brīvības Eiropas» (Nīderlande) mudināja Kondersu.