Tikko aizvadītā Davosas ikgadējā ekonomikas foruma, kura vēsture aizsniedzas līdz 1971. gadam, spilgti akcentētā dienaskārtība - trendi, kas skars visas ekonomikas. Tādēļ šogad šo notikumu palaist garām vienkārši bīstami, lai arī tradicionāli Davosa pulcē labākos no labākajiem biznesā, politikā, zinātnē, kultūrā un sabiedriskajā dzīvē.
Lai arī ikviens runā par naftu un Ķīnu, ekonomiskajā forumā daudz būtiskāk bija ielūkoties nākotnē, ko jau tuvākajā laikā radikāli mainīs nulltajos gados izstrādātās tehnoloģijas un aiz stūra esošās inovācijas.
«Nevarat gaidīt, līdz māja nodegs, lai to apdrošinātu»
Milzīga auto kompānija izmanto virtuālo realitāti, lai testētu jaunus modeļu variantus praktiski reālā laikā - tā vietā, lai būvētu fiziskus prototipus. Nekustamo īpašumu saraksta mājaslapa izmanto pati savus datus, lai analizētu un prognozētu mājokļu cenas. Tas ir tas, ko Davosas foruma ideologs Klauss Švābs ietver jēdzienā «Ceturtā industriālā revolūcija».
Lai digitāli transformētu ražošanu un Industrija 4.0 sāktu traku skrējienu, vien jānodrošina plašāka pieeja jau eksponentlīknes veidā progresējošām tehnoloģijām: robotiem, mākslīgajam intelektam, sensoriem, 3D drukāšanai, nanotehnoloģijām, kvantu datoriem, big data, lietu internetam.
Ne velti Davosas forumu līdztekus 40 valstu un valdību vadītājiem, 45 topzinātniekiem, 20 Nobela prēmijas laureātiem, 300 ministriem apmeklēja arī brīvi soļojošs robots HUBO - kopā ar saviem vecākiem no Korejas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības institūta.
«Jūs nevarat gaidīt, līdz māja nodegs, lai to apdrošinātu,» Davosā secināja Roberts Šillers, 2013. gada Nobela prēmijas laureāts ekonomikā. Patiesi - 2016. gads izrādījies īstais laiks, lai fokusētu pasaules uzmanību uz Ceturtās industriālās revolūcijas koncepciju un konsekvencēm. Kādas ir K. Švāba manifesta pamatnostādnes?
Industrijas 4.0 definīcija
Cilvēce nostājusies uz jaunas tehnoloģiju revolūcijas robežas, secina K. Švābs; tās kardināli mainīs veidu, kā mēs dzīvojam un strādājam un izturamies cits pret citu. Attīstību prognozēt grūti, taču jau šodien acīm redzams, ka Industrija 4.0 skars visas cilvēku grupas, slāņus un starpslāņus; gandrīz visas profesijas.
Pirmās rūpnieciskās revolūcijas laikā ar ūdens un tvaika palīdzību tika mehanizēta ražošana. Otrās rūpnieciskās revolūcijas virzītājspēks bija elektrība, kas palīdzēja izveidot masu ražošanu. Trešās revolūcijas epicentrā atradās elektronika un informācijas tehnoloģijas, kas automatizēja ražošanu.
Ceturtā industriālā revolūcija it kā izriet no trešās, ko dēvē vēl arī par digitālo un kas aizsākās 20. gadsimta vidū. Industriju 4.0 raksturo tehnoloģiju saplūšana un robežu starp fizisko, digitālo un bioloģisko sfērām izzušana. Profesors K. Švābs uzskaita trīs iemeslus, kuru dēļ patlabanējās pārmaiņas uzskatāmas nevis par trešās industriālās revolūcijas turpinājumu, bet gan par ceturtās sākumu. Proti: ātrums, kādā norisinās pārmaiņas; mērogs plus seku sistēmiskais raksturs.
Nodarbināto bažas uz gaidāmā ekonomikas paātrinājuma fona
Tehnoloģiskās inovācijas mūs noved pie revolucionāra izrāviena piedāvājuma jomā ar ilgtermiņa ieguvumiem efektivitātē un darba ražīgumā. Transporta un komunikāciju cenas kritīsies; loģistikas un globālā piedāvājuma tīklojuma efektivitāte paaugstināsies. Tas viss efektivizēs tirgus un kāpinās ekonomikas izaugsmi, uzskata K. Švābs.
Vienlaikus, kā akcentē ekonomisti Ēriks Brinjolfsons un Endrjū Makfī, jaunā revolūcija padziļinās nevienlīdzību. Tagad, uzskata K. Švābs, nav iespējams paredzēt, pēc kāda scenārija attīstīsies Ceturtā industriālā revolūcija.
Lai kā arī izskatīsies nākotne, patlaban strauji pieaugošais pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem un vajadzības pēc zemi kvalificēta darbaspēka ļauj saprast, kāpēc tik daudz strādnieku un vidusšķiras pārstāvju jūtas vīlušies un raizējas gan par savu, gan savu bērnu likteni.
4 pārmaiņas biznesā
Izmaiņas patērētāju uzvedībā un vēlmēs piespiež kompānijas tām pakārtot it visu: produkcijas dizainu, preču un pakalpojumu tirgus un piegādes. Patlaban galvenais trends - attīstīt tehnoloģiskās platformas, kas savieno pieprasījumu ar piedāvājumu un kas lauž ekonomikā eksistējošās struktūras.
Kopumā Industrija 4.0 iedarbosies uz biznesu 4 galvenajos virzienos: tās ir patērētāju gaidas, produktu un preču pilnveidošana, kopīgi izstrādātas inovācijas plus organizācijas formas.
Kas jāsaprot valdībām
Arvien vairāk satuvinoties fiziskajai, digitālajai un bioloģiskajai pasaulēm, jaunās tehnoloģijas un platformas fiziskajām personām ļauj stāties daudz ciešākā kontaktā ar valdībām, paust savu nostāju daudzos jautājumos, koordinēt pūles un pat apiet valdību kontroles sistēmas, prognozē K. Švābs.
Savukārt valdības gūst jaunas iespējas pastiprināt kontroli pār iedzīvotājiem, pateicoties iespaidīgām izsekošanas sistēmām, kā arī iespējām kontrolēt digitālo infrastruktūru.
Tomēr kopumā spiediens uz valdībām ar mērķi izmainīt to līdzšinējo pieeju attiecībās ar iedzīvotājiem un pārvaldi pieaugs. Ja valdības spēs tikt līdzi revolucionārajām pārmaiņām, piemērojot sistēmas un struktūras nepieciešamajiem caurspīdīguma un efektivitātes līmeņiem, tās spēs izdzīvot.
Industrija 4.0 ļoti dziļi ietekmēs nacionālās drošības raksturu. Piemēram, arvien vairāk izzudīs atšķirība starp tādiem jēdzieniem kā karš un miers, karojošā un nekarojošā puse, vardarbība un nevardarbība. Tāda būs Ceturtā industriālā revolūcija.
Protams, eksistē arī pesimistiski Industrijas 4.0 scenāriji. Visdrūmākais: tā robotizēs cilvēkus, laupot viņiem sirdi un dvēseli. Tomēr acīmredzams, ka Industrija 4.0 praktisko testu sāks iziet vistuvākajā laikā, ja ne jau šodien, jo Davosas ekonomiskajā forumā ilgi nepieredzētu pārmaiņu viļņus solīja vairākas ekonomikas jomas, tostarp tādas milzu nozares kā finanses un auto ražošana.
Izaicinājumi, ar ko sadursies bankas
Davosas forumā vispārliecinošāk pārstāvētais sektors - 480 cilvēku no divarpus tūkstošiem dalībnieku - ne velti izrādījās banku, apdrošināšanas un investīciju joma. Galvenais paneļdiskusijas Finanšu transformācija secinājums: vislielākie izaicinājumi, ar ko jārēķinās bankām, nav finanšu krīze un arī ne regulēšanas pastiprināšanās, bet gan jaunās tehnoloģijas.
«Turpmākajos piecos gados finanses izmainīsies nozīmīgāk nekā pēdējo 30 gadu laikā,» Davosā paziņoja lielākās maksājumu sistēmas PayPal izpilddirektors Dens Šulmans. Ar viņu vienisprātis Kristīne Lagarda, Starpatautiskā Valūtas fonda vadītāja: «Tie, kuriem ir bērni, ievēro, ka viņi nedodas uz bankām - daudzi no viņiem, iespējams, nekad nav bijuši bankas nodaļā. Tomēr viņi veic bankas operācijas, izmantojot citus kanālus un aplikācijas, kas, protams, iedragā daudzu tradicionālo banku biznesus.»
Kompānijas izmanto jaunas tehnoloģijas, lai samazinātu izdevumus un pilnveidotu risku pārvaldīšanu. Investīcijas šajā - Fin Tech - nozarē 2014. gadā, pēc The Economist datiem, sasniedza 12 mljrd. USD, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugot četrkārtīgi.
Pēc 10 gadiem skaidra nauda pārstās eksistēt: tā ir ārkārtīgi neefektīva, dārga un tai ir izšķiroša nozīme ēnu ekonomikā, paziņoja Deutsche Bank vadītājs Džons Kreins; viņam pievienojās visi paneļdiskusijas dalībnieki.
D. Šulmans atgādināja, ka 85% naudas operāciju pasaulē joprojām tiek īstenoti skaidrā naudā, uzreiz piebilstot, ka nauda arvien vairāk digitalizējas, bet čeki izzūd: «Drīz katram planētas iedzīvotājam būs viedtelefons, kurā atradīsies visas veselas bankas nodaļas funkcijas.»
Algoritmi - ieroči, bet lādiņi - dati
Tāpat tika apspriesta blockchain tehnoloģija (tiek izmantota kriptovalūtu ražošanā un paredz decentralizētas datu bāzes izveidošanu, kuras arhitektūra izslēdz iespēju veikt izmaiņas jau ierakstītā informācijā), kam jāapgriež kājām gaisā ne vien tādas nozares kā lauksaimniecība un finanses, bet arī valsts pārvalde.
Interesi par šo tehnoloģiju Davosā izrādīja arī MasterCard Inovāciju departamenta vadītājs Gerijs Laionss. Vienlaikus, kā ziņo aģentūra Siņhua, Ķīnas centrobanka izteikusies par savas valūtas izveidi. Par kriptovalūtām runāja arī SVF vadītāja.
Uz šīs tehnoloģijas bāzes iespējams veidot unikālu kontentu - no maksājuma līdz juridiskam dokumentam. «Ikviens cilvēks var ieiet datu bāzē, pasūtīt visus nepieciešamos dokumentus zemesgabala iegādei - izveidot šādu paketi stundas laikā un, ja viss apstiprināsies, saņemt atbildi,» klāstīja K. Lagarda.
Informācijas apjomi, ko izmanto finanšu kompānijas, pieaug ārprātīgos tempos, uzsvēra D. Šulmans: «Algoritmi - tie ir digitālo kompāniju ieroči, bet to lādiņi ir dati. Jo labāka šo datu kvalitāte, jo kvalitatīvākus pakalpojumus iespējams sniegt.»
Hakeru apdraudējums un neregulējamās finanses
Finanšu sfēra, ko big data mainīs visiespaidīgāk, - apdrošināšana, ir pārliecināts Zurich Insurance direktoru padomes priekšsēdētājs Toms de Svāns, uzsverot, ka big data kardināli maina attieksmi pret riska jēdzienu.
Mēs sadursimies ar milzīgu datu apjomu apkopošanas ēnas pusi; bažas raisa drošības un personiskas informācijas aizsardzības jautājumi, brīdina D. Šulmans: «Jebkura cilvēka paroles ir «slikto puišu» rīcībā, un es par to domāju ik dienu. Mums jāiemācās izmantot big data tā, lai uzreiz identificētu netipiskas transakcijas.»
«Nākamais lielais finanšu stress būs nevis kāda tirgus sagrūšana, bet gan hakeru uzbrukums finanšu sistēmai, un tā būs īsta elle,» teica D. Šulmans.
Šodien tradicionālajiem finanšu tirgus spēlētājiem ir skaidrs priekšstats par sektora regulējumu, taču viss mainās, tiklīdz pievēršamies Fin Tech inovācijām.
Regulatori pagaidām pilnībā neizprot, kā strādāt ar virtuālajām valūtām, atzina K. Lagarda: «Tas ir ērts instruments noziedzīgas darbības īstenošanai, kas nepakļaujas nekādām kontroles institūcijām, regulēšanai no centrobanku puses.»
Nākamā nozare, kas atrodas Industrijas 4.0 avangardā, - autobūve.
Industrija, kas ieekonomēs 100 trilj. USD un saglabās miljons dzīvību
«Es ticu, ka auto industrija turpmākajos 10 gados izmainīsies vairāk nekā aizvadītajos 50,» paziņoja Mērija Barra, General Motors izpilddirektore. Acīmredzams, ka mēs sakām ardievas tai autobūvei, kas gadsimtu bija paļāvusies uz vienatnē vienīgi stāvētspējīgām, mehāniski kontrolējamām un tikai benzīnu patērējošām mašīnām, kuras drīz aizstās tās, kas savstarpēji komunicēs, būs elektroniski kontrolējamas un darbināmas ar vairākiem enerģijas veidiem.
Davosas foruma eksperti aprēķinājuši, ka līdz 2025. gadam bezvadītāja mašīnu tehnoloģiju attīstība var saglabāt līdz 1 miljonam dzīvību; elektrifikācijas rezultātā samazinot izplūdes gāzu daudzumu - ieekonomēt līdz 867 mljrd. USD; kopējais ieguvums sabiedrībai un ekonomikai nozares digitālā progresa rezultātā veidotu 100 trilj. USD tuvākajos 10 gados.
Auto elektrifikācija nozīmē ne vien izmantotās enerģijas veidu, bet arī integrētas kameras, radarus un modernus sensorus. Viens no aizraujošākajiem industrijas attīstības virzieniem ir sasaiste.
Jau tuvākajā nākotnē mašīnām ar Wi Fi palīdzību būs iespējams vienlaikus komunicēt ar vēl 7 transporta līdzekļiem. V2V komunikācija ļaus mašīnām apmainīties ar informāciju par to braukšanas ātrumu, ceļošanas virzienu, kustības intensitāti un gūt datus par ceļu un laikapstākļiem.
Ja auto apstāsies vai parādīsies sadursmes ar citu auto draudi, ikviens apkārtējais transportlīdzeklis par to uzzinās sekundes laikā. V2V var fiksēt mašīnas, kas atrodas aiz stūra, pakalna vai kā citādi aizslēptas vadītāja skatam.
Apvienoto Nāciju un Pasaules Veselības organizācijas sniegtie dati liecina, ka satiksmes negadījumi valstīm gadā izmaksā ap 3% no IKP: V2V nozīmīgi jāmazina šīs izmaksas. ASV Transporta departaments aprēķinājis, ka V2V novērsīs ap 80% satiksmes negadījumu, kas patlaban tiek fiksēti uz Savienoto Valstu ceļiem.
Nākamā sasaistes pakāpe būs V2I: transportlīdzekļa komunicēšana ar infrastruktūru. Sastrēgumi pilsētās jau tagad izmaksā miljardiem USD veltīgi iztērētas degvielas un produktivitātes krišanās rezultātā; problēma vienīgi samilzt. Kad mašīnas ir sasaistītas ar gudrajām maģistrālēm un krustojumu ugunīm, kā arī saņem ļoti precīzus reālā laika datus par transporta līdzekļu plūsmām, iespējams nozīmīgi mazināt sastrēgumos zaudēto laiku.
Šīs ir tikai dažas tuvas nākotnes epizodes - stāstam par gaidāmajām pārmaiņām auto industrijā grūti ieraudzīt beigas.
Džo Baidena retoriskie jautājumi
«Kad cilvēki izjūt, ka viņu gaidas uz pienācīgu dzīvi ir pārsvītrotas, neizbēgama cilvēciska reakcija ir bažas, frustrācija un dusmas,» summējot ļoti daudzu cilvēku izjūtas, cita starpā savā stundu garajā runā teica ASV viceprezidents Džo Baidens, kuru savās mājās dēvē par «vidusšķiras Džo».
Kad gaidāmo globālo pārmaiņu lavīna paver milzum daudz iespēju, tas nenotiek bez jauniem izaicinājumiem - šādi varētu rezumēt ASV viceprezidenta vēstījumu Davosā. Tā kā Dž. Baidena runa, kas gan tika teikta konferences pirmajā dienā, kļuva par vienu no foruma kulminācijas punktiem, tās fragmentus vērts citēt tiešā tekstā:
«Pastāv divi jautājumi, kas mums sākumā jāizvirza. Pirmkārt - vai šī revolūcija mainīs globālo ekonomiku? Otrkārt: ja tas tā būs, vai tā nāks par labu vai par sliktu?
Runājot par pirmo jautājumu, šeit ir daži eksperti, kas teic, ka mūsu acu priekšā norisošie tehnoloģiskie izrāvieni ir iespaidīgi, taču tie lielākoties ekonomiku ietekmē nenozīmīgi. Daži no jums apgalvo, ka tie nenovedīs pie augstākas produktivitātes vai labākām darba vietām vai strādājošo algām. Attiecībā uz attīstītajām valstīm šis arguments ir piemērojams - gausa ekonomiskā izaugsme kļūs par jauno normu. Pierodiet pie tās.
Domāju - tie, kas pieturas pie šā viedokļa, kļūdās. Domāju, mēs jau patlaban vērojam, kā digitālie izrāvieni ir ne vien iespaidīgi, bet arī ietekmē visas ekonomikas. Automatizētas noliktavas un ražošanas līnijas drastiski kāpina produktivitāti.
Par otro jautājumu - es ticu, ka kopumā šīs pārmaiņas ir par labu vidusmēra cilvēkiem visā pasaulē. Patērētājiem tās sniedz jaunas aizraujošas iespējas, kā arī jauna veida darba vietas, cerams, ar labu apmaksu strādniekiem.
Taču šīs izmaiņas sevī ietver reālus riskus. Un tās mums prasa būt proaktīviem. .. Vai lielāka darba fleksibilitāte nozīmē mazāku strādājošo aizsardzību? Lieta, ko gribu uzsvērt: šie riski eksistē. ..
Domāju, ka pamatizaicinājums pasaules līderiem, sabiedrībai, akadēmiķiem, medijiem, ikvienam no mums ir definēt patlabanējo izaicinājumu.»
Bāzes darījums un bāzes saistības
«Esmu aizvadījis daudz laika kopā ar Ķīnas prezidentu Sji. Mēs sēdējām pirms pāris gadiem Čendu, viņš lūkojās manī un teica: «Vai jūs varat definēt Ameriku priekš manis?» Atbildēju: «Jā, es to varu izdarīt vienā vārdā.» Es šobrīd varu definēt vidusšķiru vienā vārdā: iespējas. Runa ir par iespējām.
Iespēja dzīvot pienācīgu dzīvi un cieņa un respekts, kas pavada labu darbu; ka ikvienam, kas vēlas smagi strādāt, ir iespējas īstenot šādu dzīvi.
Industriālajās valstīs jāeksistē bāzes darījumam: ja tu veicini savas kompānijas panākumus un ienesīgumu, tad ar tevi jādalās tās ienesīgumā, tad ar tevi jādalās tās labumā.
Šis darījums ir lauzts. .. Šī augošā plaisa starp produktivitāti un algām rezultējusies - gan manā valstī, gan dažās jūsu - stagnācijā. ..
Šovakar ikvienam no jums saku, ka digitālajai revolūcijai piemīt potenciāls padziļināt šo plaisu un turpināt izskalot vidusšķiru - ne vien Amerikā, bet visā pasaulē.
Automatizācija var nozīmēt labāk apmaksātu darbu kravas mašīnu kompānijas menedžerim ar bezvadītāja mašīnām. Taču desmitiem tūkstošu kravas auto vadītāju būs bez darba. Kur ir jaunie uzņēmumi?
Un esmu šeit, lai stingri pastāvētu uz to, ka tā ir mūsu atbildība - tāda pati, kāda bija uzlikta uz mūsu priekšgājēju pleciem, tāda pati, kāda gūlās katrā iepriekšējā revolūcijā, lai transformētu šīs izmaiņas sabiedrības labumā, lai mēs būtu pārliecināti, ka digitālā revolūcija radīs vairāk ieguvēju nekā zaudētāju. Tas ir tas, ko esam paveikuši iepriekšējās tehnoloģisko pārmaiņu ērās, lai arī šajā ceturtajā revolūcijā tas būs daudz grūtāk. ..
Manas domas - šī revolūcija pieprasīs valdībām mainīt fokusu, koncentrējoties uz bāzes saistībām, kā arī starptautiskajām korporācijām no jauna aplūkot savu korporatīvo kultūru, secinot, ka to saistības sniedzas tālāk par akcionāru rindām.
Vienai no izmaiņām korporatīvajā kultūrā jābūt veidam, kā tās investē savu peļņu. Pagātnē [pirms FRS aizdevuma likmes celšanas] 54% no jums atpirka atpakaļ paši savas akcijas; 37% no peļņas aizgāja akcionāriem jeb darba vietu radītājiem, atstājot 9% pētniecībai un attīstībai, skaidras naudas rezervēm, algas paaugstināšanai un nodarbināto kvalifikācijas celšanai.
Mans aicinājums pēc rīcības ir vienkāršs: uzņemieties pret strādājošajiem tādas pašas saistības kā pret akcionāriem.»
Stāsts nav par tehnoloģijām
Par laimi, Davosas ekonomikas forums nenodarbojās ar jaunu tehnoloģisko rotaļlietu un iespēju apbrīnošanu, tēmas Ceturtā industriālā revolūcija uzdotais tonis lika ielūkoties žilbinošajā eksponentveida nākotnē ar atbildības, balstītas kompetencē, sajūtu.
Stāsts nav par tehnoloģijām - jo problēma ir ekonomikas modelis, kurā tehnoloģijas tiek implantētas. Ekonomika rada labumu labuma vārdā. Mēs esam zaudējuši sapratni, kāpēc ekonomiku izvirzām priekšplānā. Pareizā atbilde: lai radītu darba vietas mūsu meitām un dēliem.