«Melnais Kārlis» - kas ir iespējamais premjers?

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Par Šadurski kā iespējamo premjeru izsakās arī sociālo tīklu lietotāji. Ne visi ir sajūsmā par viņa kandidatūru. Facebook parādījusies šāda kolāža

FOTO: facebook.com/dans.bertulis

Iespējams, Valsts prezidents Raimonds Vējonis par nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu šodien varētu nominēt tagadējo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Kārli Šadurski («Vienotība»), tāpēc piedāvājam atskatīties uz viņa līdzšinējo politisko darbību. Būdams izglītības ministrs, Šadurskis iemantoja iesauku «Melnais Kārlis».

Politologs Juris Rozenvalds portālam TVNET sacīja, ka Šadurskis varētu kļūt par Ministru prezidentu - viņam ir liela profesionālā, tostarp parlamentārā, pieredze.

Vienlaikus sabiedrībā par Šadurski ir ļoti dažādi un pretrunīgi viedokļi, ņemot vērā viņa iepriekšējo darbošanos politikā.

Daudzi Šadurski atceras kā kādreizējo izglītības ministru. Arī patlaban politiķim nāk līdzi ēnas no skolu reformu laikiem.

Būdams izglītības ministrs, Šadurskis iemantoja iesauku «Melnais Kārlis».

Cilvēkiem par viņa darbību bija ļoti dažāda attieksme.

Cīnās par amatiem, nevis idejām

Politologs norādīja, ka jārunā ne tikai par to, vai konkrētais cilvēks ir piemērots Ministru prezidenta amatam, bet arī par to, ka pats amats un vieta veido cilvēku un viņa rīcību.

Rozenvalds pauda satraukumu, ka saistībā ar premjera meklēšanu līdz šim dzirdēta sacensība starp partijām un personām, bet ne par idejām, ko Ministru prezidents vēlētos un varētu īstenot.

Mums ir vajadzīgs premjera kandidāts, kam ir idejas un kas grib tās īstenot. Patlaban partijas cīnās par amatiem un cenšas sadalīt vēl nenošauta lāča ādu, bet nav dzirdamas idejas.

Ideju trūkums var būtiski bremzēt Latvijas attīstību.

Nejūt konkurences elpu pakausī

Rozenvalds pauda uzskatu, ka Latvijas politikā katastrofāli trūkst konkurences.

Valdošajā koalīcijā visas trīs partijas ir pārliecinātas, ka cita kombinācija nav iespējama.

Arī Valsts prezidents izteicis līdzīgas domas.

Bet patiesībā esošā situācija nav optimāla.

Ja tagadējie politiķi justu, ka konkurenti viņiem elpo pakausī un varētu iesēsties viņu siltajās vietās, tautas kalpi darbotos daudz produktīvāk un būtu daudz vairāk vērsti uz kompromisiem un diskusijām par būtību.

Diemžēl pēdējos gados Latvijas politiķiem nav jādarbojas spēcīgas konkurences apstākļos. Politiķi «zem paklāja» cīnās, kā sadalīt jomas un amatus, bet nav jūtamas rūpes, lai dzimtenei klātos labāk.

Politikā jau ļoti ilgi

1959.gadā dzimušais Šadurskis Latvijas politikā darbojas ļoti ilgi - sākot no 8. Saeimas. Patlaban viņš ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, bet iepriekš darbojies arī citās parlamenta komisijās.

Viņš bijis arī Eiropas Parlamenta deputāts, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, kā arī Izglītības un zinātnes ministrs.

Šadurska CV liecina, ka 1992.gadā viņš ieguvis matemātikas doktora grādu, bet 1982.gadā ar izcilību absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti, specializējoties lietišķajā matemātikā. Viņš ir arī Rīgas Tehniskās Universitātes profesors.

Kas Šadurskim pieder?

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu Šadurskis atklājis, ka viņa īpašumā ir vairāki zemesgabali un būves dažādās Latvijas vietā.

Viņa īpašumā ir 2007.gada automašīna Honda CRV.

Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamata.

Transportlīdzekļa veidsMarkaIzlaides gadsReģistrācijas gadsĪpašumā, valdījumā vai lietošanā
Piekabe, transporta kravas kaste8102419922009īpašumā
Vieglais plašlietojumaHONDA CRV20072007īpašumā

Viņš deklarējis 7000 eiro uzkrājumus skaidrā naudā.

Saskaņā ar deklarāciju, Šadurskis pērn nav veicis darījumus, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Viņam arī nav parādsaistības un aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Joprojām meklē premjeru...

TVNET jau ziņoja, vairāk nekā mēnesi notiek jaunās valdības veidošanas sarunas. Lai arī ir izskanējuši vairāki iespējamie premjera amata kandidāti, neviens no tiem nav oficiāli nominēts un oficiāli Ministru kabineta izveide nav sākta. Līdzšinējās sarunas par jaunā premjera izvēli ir bijušas pilnas straujiem pavērsieniem, kurās jaušamas asas partiju cīņas. Valsts augstākās amatpersonas konsultācijas šajā jautājumā vēl turpinās.

Sākotnēji kā kandidāte premjera amatam tika vērtēta «Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa. Tomēr VL-TB/LNNK stingri iestājās pret viņas kandidatūru, bet ZZS norādīja, ka nacionālajai apvienībai noteikti jābūt koalīcijā. Tas liedz Āboltiņai mēģināt izveidot valdību, un prezidents šim amatam viņu, visticamāk, nenominēs.

Īsu brīdi pēc valdības demisijas un vēl pirms tam, kad Vējonis uzņēmās iniciatīvu premjera amata kandidāta izvēlē, demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) kā savu iespējamo pēcteci bija nosaukusi iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V). Ministrs gan drīz vien pēc tam atteicās no iespējas kļūt par premjera amata kandidātu

Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (V) un Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks («Valmierai un Vidzemei») atteicās kandidēt uz Ministru prezidenta amatu.

Uz augšu