Vēl mēģinās koriģēt gāzes tirgus atvēršanu

Gāzes tirgus atvēršana Latvijā nav tikai jautājums par uzņēmēju un patērētāju iespējām, bet gan daudz plašāks temats ģeopolitiskā kontekstā. Un, kā Panorāmā prognozējām iepriekš, mēģinājumi attālināt gāzes tirgus atvēršanu, līdz ar to atkarību no «Gazprom» daļēji piederošās «Latvijas Gāzes», nav izsīkuši, un galvenie lēmumi atlikti uz pēdējo brīdi. Kaut arī Saeima Enerģētikas likuma otrajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvātos stingros termiņus, izskatot likumu trešajā lasījumā, deputāti atkal par tiem diskutēs.

Saistībā ar gāzes tirgus atvēršanu priekšlikumu iesniegšanas termiņš Enerģētikas likuma trešajam lasījumam beidzās vakar. Un, lasot deputātu priekšlikumus, tajos manāmi centieni izmantot vēl pēdējo iespēju līdz šim nospraustos termiņus tirgus liberalizācijas sakarā tomēr pārskatīt.

Tā, piemēram, frakcijas «No sirds Latvijai» deputāts Aivars Meija termiņu likuma pantiem, kas saistīti ar Latvijas Gāzes daļas pārdošanu, kas pilda pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora funkcijas, piedāvā atlikt par gadu, 2017.gada 31.decembra vietā nosakot 2018.gada 31.decembri.

Pirms otrā lasījuma Meija šādu pašu priekšlikumu atsauca, taču nu iesniedzis atkārtoti. Tāds piedāvājums ir uzņēmuma «Latvijas Gāze» interesēs.

Tā valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis vairākkārt uzsvēris, ka termiņiem jābūt garākiem, tomēr līdz šim Saeimā nav izdevies gūt vajadzīgo atbalstu. Kāpēc Meija atkal piedāvā par to sākt diskusiju, skaidrojuma pagaidām nav. Uz vairākkārtējiem tālruņa zvaniem un īsziņām deputāts šodien neatbildēja. Iepriekš viņa priekšlikumu būtību komisijas sēdēs vairāk skaidrojis Aigars Kalvītis, uz ko kā sakarību «Latvijas Gāzes» interešu lobēšanai norāda arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Būtu jāpieturas pie otrā lasījuma redakcijas. Par to ir vienojusies arī koalīcija, visas esošās partijas ir devušas atbalstu Ekonomikas ministrijas sagatavotajam un valdības atbalstītajam likumprojektam, (..) un es ceru, ka deputātiem tiešām arī nenodrebēs roka un viņi arī šādu tirgus atvēršanas modeli atbalstīs,» pauda Reizniece-Ozola.

Ministre atsaucas arī uz ASV Valsts departamenta īpašā sūtņa enerģētikas jautājumos Amosa Hokstīna teikto, cik svarīgi ir atvērt gāzes tirgu, ko viņš norādījis arī intervijā Latvijas televīzijai:

«Runa nav tikai par enerģētiku. Tas ir jautājums par katras valsts nacionālo drošību. Kad jūs esat atkarīgs no viena piegādātāja, kas dominē jūsu valstī, jūs pēc būtības esat nedroši, jo enerģētika spēlē tik kritisku lomu jūsu un jebkurā citā ekonomikā.

Atkarība no vienas piegādātājvalsts nozīmē, ka arī visa nacionālā drošība ir atkarīga no šis pašas valsts,» uzsvēra Hokstīns.

Par deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem diskusijas Saeimas komisijā plānotas nākamnedēļ.

Priekšlikumu vidū ir arī tādi, kas reālo tirgus atvēršanu gluži pretēji varētu arī pasteidzināt.

Teorētiski Latvijas patērētāji gāzi citur var pirkt jau šobrīd. Taču, lai to saņemtu, «Latvijas Gāze» neļauj izmantot infrastruktūru, kas šobrīd pieder tikai tai. Pret to atdūrās, piemēram, uzņēmums «Latvenergo», kas daudz lētāk gāzi gribēja iegādāties no Lietuvas. Deputāts Edvards Smiltēns piedāvā to risināt caur atsevišķiem norēķiniem ar «Latvijas Gāzi» par sistēmas izmantošanu.

«Pārejas periodā līdz 2017.gada 3.aprīlim «Latvijas Gāzei» mēs uzliktu par pienākumu slēgt divpusēju vienošanos, piemēram, ar tādu «Latvenergo» par piegādes sistēmas izmantošanu, lai varētu šo gāzi transportēt un šo gāzi varētu saņemt. Ja viņi nepildītu šī priekšlikuma garu, regulators varētu iejaukties un šo vienošanos panākt,» ierosina Smiltēns.

Līdz šim «Latvijas Gāze» asi iebildusi pret to, ka iegādāties gāzi no alternatīviem avotiem varētu jau tagad. Tā bija tiesā lūgusi apturēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumus, kas to atļāva. Apgabaltiesa nostājās «Latvijas Gāzes» pusē, taču Augstākā tiesa šodien šo lēmumu atcēla.

Uz augšu