Aviokompānija airBaltic Corporation, kas tieši un pastarpināti nodrošina līdz 3% no nacionālā IKP, pēdējos gados piedzīvojusi virkni tiesvedību uzbrukumu, varbūt pat pārņemšanas mēģinājumu, kas vien jau liecina, ka tā nav bezcerīgs spēlētājs Eiropas aviācijas biznesā. Lai arī patiesu informāciju par airBaltic bieži klāj informācijas dūmu aizsegs.
Kaut vai vēl līdz novembra beigām vairāku nedēļu ilgumā saceltais troksnis ap it kā iespējamo Sukhoi lidmašīnu iegādi, lai arī neviena Latvijas amatpersona neteica «jā» un šādu pirkumu būtu neiespējami iedomāties sakaitētajā ģeopolitiskajā situācijā.
«Izklaidējot novirzi uzmanību no galvenā»
Atcerieties argumentus, kādi tika likti lietā pret it kā gaidāmo Sukhoi pirkumu, un tagad izlasiet Bloomberg vēl 14. oktobrī vēstīto, ko Latvijā laikam gandrīz nevienam nedarīja zināmu: ES aviokompānija CityJet Airlines noslēgusi līgumu par 15 Sukhoi SuperJet 100 pasūtījumiem plus iespēju iegādāties vēl 10 šīs tuvo maģistrāļu lidmašīnas. CityJet šīs lidmašīnas plāno izmantot lidostā London City jau nākamgad; darījuma apjoms - ap 1 mljrd. USD.
Vēlreiz akcentēju: Latvijas puse ne brīdi neplānoja iegādāties Sukhoi, taču kņadas cēlējiem, kas darbojās pēc principa «izklaidējot tautu, novirzi uzmanību no galvenā», Bloomberg informācija bija traucējoša. Ēnā izdevīgi atstāt būtisko.
Vada airBaltic pa telefonu no Vācijas
airBaltic pieder tām kompānijām, kas sāka kļūt par veiksmes stāstu nullto gadu vidū un - tāpat kā daudzas citas kompānijas - līdz ar finanšu krīzes iestāšanos kopš 2008. gada sāka pieredzēt grūtības. Reaģējot uz ekonomiskajām indikācijām, aviokompānija SAS savus 47,2% airBaltic akciju 2009. gadā pārdod uzņēmumam Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kas drīz vien pauž vēlmi iegūt arī valstij piederošo airBaltic akciju paketi.
Vēlāk - pēc Snoras, Krājbankas un visas savas finanšu impērijas sagrūšanas - to īpašnieks Vladimirs Antonovs raidījumam Nekā personīga atzīs, ka viņš 2011. gadā bijis patiesā labuma guvējs firmā BAS. De facto 2011. gada oktobrī BAS oficiāli pieder 2 personām: B. Flikam un Bahamu salās reģistrētajai Taurus Asset Management.
2010. gadā airBaltic konsolidētie zaudējumi sastāda 35,9 milj. Ls; 2011. gadā tie jau sasniedz rekordapjomu - 83,4 milj. Ls. Neraugoties uz to, ka globālā nozares atveseļošanās pēc krīzes notiek gliemeža ātrumā, airBaltic vērienīgi aizņemas un, «izstiepjot» parādus, aizņemas atkal, lai «pirktu pasažierus». Kā šī «radošā» finanšu plūsmu menedžēšana bija iespējama?
2011. gadā airBaltic valdes pilnvaras ir iespaidīgi paplašinātas, kompānijas prezidentam Bertoldam Flikam vienpersoniski ir nodota kontrole pār visiem lielākajiem darījumiem, kas tiek slēgti cits pēc cita - pie tam viņš airBaltic vada pa telefonu no Vācijas.
Vēl šodien šajā sakarā nākas atzīt ābeces patiesību: ja amatpersona paraksta saistību dokumentus, pat pārkāpjot statūtus un dažādus iekšējos normatīvus, pret trešajām pusēm šie dokumenti ir saistoši.
Izskatās, ka valsts vispār nespēj ietekmēt aviokompānijas lēmumus, līdz 2011. gada oktobrī tā ķeras pie radikāliem pasākumiem. B. Fliks atstāj darbu, valsts ar kreditoriem slēdz līgumu par saistību restrukturizēšanu, nosakot aizdevumu atdošanu 15 gadu laikā.
Vienošanās brīdī apzināto saistību apjoms sasniedz 70 milj EUR. airBaltic šajā momentā tiek izglābts, lidmašīnas lido, taču kreditoru prasību un lidkompānijas iespējamas pārņemšanas sāga tikai sāksies.
Izsprukušās obligācijas
2010. gada aprīlī tika emitētas airBaltic obligācijas. Tā brīža B. Flika plāns bija palielināt kompānijas pamatkapitālu par 30 milj. Ls, ko valsts kā vairākuma akcionārs atbalstīja. LR obligācijās ieguldīja 15,8 milj. Ls, bet B. Flika pārstāvētajam BAS pienācās obligācijas 14,2 milj. Ls vērtībā. Saskaņā ar emisijas noteikumiem, šīm obligācijām 2015. gada 1. jūlijā bija jātransformējas par reālām airBaltic akcijām.
Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG uzskatīja, ka BAS bankā bija ieķīlājis visu savu mantu, taču 2011. gada oktobrī noskaidrojās, ka BAS īpašumā bijuši 14,19 miljoni airBaltic emitēto konvērtējamo obligāciju, kuras ieķīlātas Norvik bankā, pie tam ar 2011. gada 21. jūlija Finanšu instrumentu pirkuma līgumu nokļuvušas pie SIA Veriko.
KPMG savā prasībā akcentēja, ka slēgtās emisijas obligācijas pieskaitāmas pie lietām, kas var kļūt par komercķīlas priekšmetu, tāpēc BAS neesot bijis tiesību bez Krājbankas rakstveida piekrišanas atsavināt un ieķīlāt obligācijas trešajām personām.
Tikmēr konvertējamās obligācijas, kas ar laiku ļāva kļūt par nozīmīgu airBaltic akciju paketes turētāju, turpināja savu riņķa deju. No KPMG tiesvedības par šo vērtspapīru atgūšanu izriet, ka vēl nesen obligācijas atradās kādā Pārdaugavas dzīvoklī reģistrētas firmas Sevra kontā Norvik bankā, pēc kā, izskatās, atkal mainījušas īpašnieku.
Ko lai saka par firmām Veriko un Sevra, kuras, saprātīgās biznesa kategorijās rēķinot, varētu kļūt par 46% airBaltic akciju turētājām?
Valkas loma globālajā aviobiznesā
Varētu domāt, ka SIA Veriko sākotnēji pārstāv Valkas biznesa aprindas; pēc laika šīs firmas īpašnieks jau ir Luksemburgas uzņēmums Aerienne Services Group. Par Veriko darbību liecina informācija, ka 2012. gada 2. janvārī šis SIA saņēmis 74 tūkst Ls lielu aizdevumu no SIA INPO 13.
Konkrētajā brīdī SIA INPO uzņēmumi pieder SIA Privāto aktīvu pārvalde. Savukārt SIA Privāto aktīvu pārvalde īpašniece ir SIA Sabiedrība privātiem ieguldījumiem, kurā ekspremjera Andra Šķēles meitām Madarai Šķēlei un Anetei Pētersonei-Šķēlei katrai pieder pa 25% kapitāldaļu, bet viņa sievai Kristiānai Libanei-Šķēlei - 30%.
«Kādā Pārdaugavas dzīvoklī reģistrēta firma Sevra, kuras pamatkapitāls ir 2000 Ls, toties tā ir pamanījusies 2012. gadā visu savu mantu ieķīlāt firmā Tālavas investīcijas - prasījuma summa sasniedz 24 milj EUR,» norādīja žurnāls Ir. «Šī firma pieder valcēnietim Normundam Nebojam. Viņa vārds atrodams divos savulaik ar Andra Šķēles un Ainara Šlesera biznesa interesēm saistītos uzņēmumos. Iepriekšējā airBaltic obligāciju īpašnieka - firmas Veriko - vienīgais valdes loceklis ir kāds cits valcēnietis, vietējās pašvaldības deputāts Aivars Sjadame, kurš neatklāj, kā savulaik ticis pie lidsabiedrības obligācijām.» 2012. gada janvārī SIA Sevra iesniedza prasību Valkas rajona tiesā, to lūdzot iekļaut firmu Sevra airBaltic konvertējamo obligāciju turētāju reģistrā.
Var pat padomāt - vai Valka negatavojās kļūt par milzīgu aviācijas citadeli? «Valkas tiesnese pirms lietas iztiesāšanas jau izpildīja prasītāju lūgumu apķīlāt valstij piederošās airBaltic akcijas,» rakstīja žurnāls Ir. «Līdz ar to valstij pašlaik ir ierobežotas iespējas rīkoties ar sev piederošo uzņēmumu - lai arī turpinās investora meklējumi, valsts nevar ne pārdot daļas, ne palielināt uzņēmuma pamatkapitālu.»
Šeit svarīgi piebilst, ka Rīgas apgabaltiesa piemēro pagaidu noregulējumu, apķīlājot valstij piederošās airBaltic akcijas bijušā airBaltic vadītāja B. Flika prasībā pret likvidējamo Krājbanku un Satiksmes ministriju. Lēmumu apstiprināja arī advokāts V. Tihonovs, papildinot, ka ticis pieņemts lēmums arī par aizliegumu aviosabiedrībai palielināt kapitālu.
airBaltic gandrīz palika bez pilotiem
Tiesas procesu rezultāts bija ne vien airBaltic kļūšanā nepievilcīgam investoru acīs. 2012. gada sākumā startēja iespaidīga ofensīva, vērsta pret BAS. Pieminētās firmas Veriko advokāts Raivo Sjadame Rīgas rajona tiesā uzturēja maksātnespējas pieteikumu pret BAS. BAS pārstāvis Viktors Tihonovs sacīja, ka BAS nespēj nokārtot konkrētās vairāk nekā 3000 Ls saistības pret firmu Veriko, kas visdrīzāk bija izmantojusi opciju, kas ienākošo naudu neielaiž kontā.
Drīz izvērsās karsti strīdi par to, kam īsti būtu jāpārstāv BAS. Advokāts V. Tihonovs uzstāja, ka šādas tiesības viņam dod bijušās BAS valdes locekles Ingas Piternieces izsniegtā pilnvara, savukārt advokāts Uldis Šneibahs norādīja, ka visas iepriekšējās BAS vadības izsniegtās pilnvaras ir atsauktas pēc tam, kad kompāniju pārņēma Krājbankas meitasuzņēmums Atlantijas biroji un tika iecelta jauna valde.
BAS maksātnespēju Rīgas rajona tiesā drīz prasīja arī SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi (FRR). Tās īpašnieks Armands Strods žurnālistiem pastāstīja, ka FRR ieguvis cesijas no uzņēmumiem FLS un Ave Lat Sargs par BAS sniegtajiem pakalpojumiem.
Par 2011. gada rudenī KNAB kratītās firmas FLS īpašnieku 2012. gada janvārī pastarpināti bija kļuvis advokāts Raivo Sjademe, kurš plašāk bija pazīstams kā BAS maksātnespējas prasītājas SIA Veriko pārstāvis. Turklāt varbūt tā nemaz nav tikai sakritība: R. Sjademe savulaik bijis arī viens no līdzīpašniekiem SIA Jūras priedes, no kā A. Šķēle it kā nomājis savu dzīvesvietu Lilastes «Mākoņos». Patlaban gan Šķēles ģimene oficiāli kļuvusi par «Mākoņu» īpašnieku.
Kas attiecas uz FRR, pirms Armanda Stroda šīs firmas īpašniece bija ar Šķēles ģimeni saistītā INPO 7.
BAS maksātnespējas gadījumā ietekmi uz kompāniju zaudētu tās jaunie dalībnieki un valde, kontroli pārņemot nenodrošinātajiem kreditoriem un administratoriem. Ja airBaltic nebūtu novilcinājusi BAS maksātnespējas procesu Rīgas rajona tiesā, paužot gatavību samaksāt vairāk nekā 3000 Ls lielo parādu, aviokompānija būtu palikusi gandrīz bez visiem pilotiem. airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss tad norādīja, ka BAS esot filiāle Kiprā, kas nodarbinājusi gandrīz visus aviokompānijas pilotus: BAS maksātnespējas gadījumā airBaltic nevarētu izmantot šos pilotus.
Šie notikumi lika atcerēties arī citu gadījumu - kad veikalu tīklu Iki un Cento operators SIA Palink tika atzīts par maksātnespējīgu, lai arī bija maksātspējīgs.
Shēmas
Cita veida nacionālās aviokompānijas balasts bija firmas, kas, šķiet, tika izveidotas tālab, ka Krājbanka savulaik bija pārsniegusi pieļaujamos kreditēšanas limitus. Bet līdzekļu injekcijas R. Flika dibinātajā BAS bija iespaidīgas.
Sākot ar 14 milj. Ls, ko Snoras un Krājbanka aizdeva 2008. gadā - akciju atpirkšanai no SAS, līdz 20 milj. Ls, ko Krājbanka ieguldīja 2011. gada jūlijā, ķīlā saņemot BAS akcijas. Krājbankas vadzis bija jau pilns; piemēram, 2011. gada septembrī B. Fliks paraksta akciju paketes pārdošanu - atšķirībā no Taurus - Luksemburgā reģistrētam uzņēmumam Transatlantic Holding Company par 9,7 milj. EUR.
Par vienu no airBaltic galvassāpēm kļuva līdz kreditora lomas izpildīšanai gandrīz pilnīgi nezināms uzņēmums SIA KD Jet. Kompānija pamatdarbības veidos norādījusi sava nomātā nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu; pamatkapitāls - 2000 Ls, tās aktīvu apjoms 2010. gada beigās bija nepilni 40 tūkst Ls, pamatdarbības ieņēmumu vispār tobrīd nav bijis pāris gadu, bet zaudējumi sasniedza 16 tūkst. Ls. Galīgi nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem šī kompānija būtu spējīga sniegt BAS 5,7 milj. EUR lielu aizdevumu.
Cik vareni airBaltic stāstā ticis shēmots, pierāda tas, cik daudzu akcionāru rokās pabijis SIA KD Jet. Tās ceļi aizveda līdz Lietuvā reģistrētai kompānijai Lionera, ko dibinājusi Natālija Šļogeriene; pēc mēneša Lionera jau bija ekspolitiķim Jonam Tamulim piederošā konsultāciju uzņēmuma JTC īpašums.
Lionera visas KD Jet kapitāldaļas iegādājās 2011. gada pavasarī no BAS bijušā valdes locekļa Aļņa Vītola, kurš pats bija tās martā nopircis no BAS meitaskompānijas North Hub, kas savukārt no iepriekšējiem dalībniekiem KD Jet tās atpirka 2011. gada februārī. Vēl jāpiebilst, ka KD Jet transformējās par AB Jet; tiesas procesā tas spēkojās ar airBaltic un zaudēja.
Parādā bankai, kurā ielauzās noguldītāji
Joprojām nopietnu finanšu triecienu airBaltic var gaidīt no Maskavas. 2012. gadā Investbank ierosināja 3 civillietas pret BAS un airBaltic, kas izriet no 3 aizdevuma līgumiem starp Investbank un BAS, kā arī 3 galvojuma līgumiem, kas it kā noslēgti starp Investbank un airBaltic, atmaksu. Nacionālās lidkompānijas pārstāvis Jānis Vanags komentējis, ka airBaltic rīcībā nav dokumentu, kas pierādītu saistības pret Krievijas banku.
Maskavas pilsētas tiesa izlēma piedzīt no BAS par labu Investbank kredītu un procentu parādu par 13,5 milj. EUR. Līdztekus tiesa apmierināja arī Investbank prasību piedzīt arī no airBaltic 13,5 milj. Ls. Tātad apmierinātas - lai arī ar visai negaidītu rezultātu - divas prasības no trim.
Tā kā kādreiz V. Anotonovam piederējusī banka piedzīvojusi gan noguldītāju ielaušanos tajā, gan bankrotu, tad piedziņas tiesības raisījušas tiesvedību starp Investbank maksātnespējas procesa administratoru un bankas prasību pārņēmēju LLC Fintrade. Šeit izveidojusies atvērtā fināla situācija un skaidrību, iespējams, palīdzētu viest B. Flika brauciens uz Maskavu, lai verificētu savu parakstu.
Eiropas Komisijas padziļināta izmeklēšana
Kam tas bija izdevīgi un kas varētu izrādīt iniciatīvu, lai arī Eiropas Komisija (EK) sāktu padziļinātu izmeklēšanu pret airBaltic, varat paši minēt, taču fakts ir tas, ka 2012. gada novembrī tā nāca klajā ar skaļu paziņojumu, kas saturēja 6 punktus.
Vienkārši runājot, EK priekšstats: lai nekropļotu konkurenci, valstij ikvienā situācijā jārīkojas tikpat efektīvi, kā to darītu privātais investors. Briselei aviācijas nozare ir īpaša, EK ļoti uzmanīgi aplūko notikumus tajā, pie tam liela nozīme tiek piešķirta precedentiem. Ko nozīmē EK izmeklēšana, uzskatāmi pārliecinājāmies pirms dažām nedēļām: Estonian Air tika likvidēta.
EK izmeklēšana ir faktors, kas aviokompānijai absolūti neļauj piesaistīt investorus; tikai ar 2014. gada jūliju šis šķērslis airBaltic vairs netraucēja. Pilnīgi nav skaidrs, vai pēc Saeimas 4. decembra balsojuma par 80 milj. EUR valsts naudas ieguldīšanu aviokompānijā - paralēli ar vācu investora 52 milj. EUR - nevarētu sekot jauna EK padziļināta izmeklēšana.
Tomēr brīdis, kad beidzot bija iespējams nopietni runāt ar potenciālajiem airBaltic investoriem faktiski pienāca šā gada aprīlī. Tad tika pabeigta airBaltic pamatkapitāla palielināšana līdz 82,6 milj. EUR, kas bija iespējama tālab, ka Rīgas apgabaltiesa apmierināja Satiksmes ministrijas pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu uz LR piederošajām 224 453 airBaltic apķīlātajām vārda akcijām.
Gan pirms tam, gan brīdī, kad bezmaz ikviens runāja par Sukhoi lidmašīnu iegādes briesmām, tikai retais ieklausījās, kad oficiālas personas uzskaitīja galvenos iemeslus, kāpēc investoriem nav īpašas intereses par airBaltic: tiesvedības un jautājumi saistībā ar iepriekšējiem akcionāriem, kā arī dažādas prasības un EK padziļināta izmeklēšana. Kurš investors gribēs ieguldīt naudu kompānijā, ja pēc brīža tai var tikt izrakstīts rēķins, piemēram, 50 milj. EUR apmērā, kas nav paredzēts nekādā biznesa plānā?
Šā gada pavasarī valdība slepenā sēdē atvēlēja 9 milj. EUR airBaltic juridisko problēmu sakārtošanai. Naudu, kas tika noguldīta kontā Nordea bankā, pēc problēmu atrisināšanas tika paredzēts pārskaitīt firmām, kas sūdzēja airBaltic tiesā.
Kā nekā ierosināts desmitiem tiesvedību, lietas bija uz simtiem lappušu, pret nacionālo aviokompāniju ejošajiem bija jārēķinās ar lielām tiesu nodevām un maksātnespējas gadījumiem. Tikmēr airBaltic, lai arī gadu pēc gada uzlaboja finanšu rādītājus, nozarē, kas Eiropā sašaurinās, bez investora varēja noasiņot. Valsts pusei bija jākļūst arvien stiprākai, lai šāda vienošanās tiktu panākta.
Visbeidzot novembra beigās - nepilnu nedēļu pirms Saeimas balsojuma - privātajam akcionāram piederējušās airBaltic obligācijas nonāk valsts īpašumā, novēršot iespēju, ka par aviosabiedrības līdzīpašniekiem kļūst nezināmas personas. Tiek ziņots, ka «valsts puse vairākus mēnešus risināja aktīvas sarunas ar šo obligāciju turētāju - Nordea banku». Kurš bijis patiesais vērtspapīru īpašnieks, netiek atklāts.
Divi citāti
«airBaltic gadījumā viens no vislielākajiem nezināmajiem bija BAS, ko dibināja .. Bertolds Fliks,» raksta Re:Baltica. «Flika un Šķēles ceļi krustojās 90. gadu vidū, kad Fliks Latvijā konsultēja Privatizācijas aģentūru.
Tā laika Šķēles valdība tieši Flikam uzdeva izstrādāt nacionālās aviokompānijas modeli, kurā kā līdzīpašnieku iesaistīja SAS. Pēc airBaltic dibināšanas Fliks kļuva par tās vadītāju. .. Šķēles znots rūpējās par BAS publisko tēlu.»
Un vēl - fragments no Ir publikācijas: «Atbildot uz žurnāla jautājumiem, Andris Šķēle noliedza, ka viņam tieši vai pastarpināti piederētu aviokompānijas obligācijas, bet nenoliedza, ka piedalījies sanāksmēs, kurās spriests par iespējamu mierizlīguma slēgšanu airBaltic tiesvedībās.»
Nākamie airBaltic apdraudējumi
Būtisks jautājums: cik pārliecinoši un saliedēti airBaltic nosargāšanā darbojusies valsts puse? Šeit interesanti pavērot oficiālo pārstāvju atbildes uz vienu un to pašu jautājumu, piemēram, kur varētu tikt rasta nauda konvertējamo obligāciju izpirkšanai?
Anrijs Matīss, Satiksmes ministrs, 2015. gada maijā: «Tā kā akcionārs ir Latvijas valsts, tad arī Latvijas valstij par šo jautājumu ir, būs jādomā. Tas, visticamāk, ir valsts budžets.» Kaspars Ozoliņš, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, pēc obligāciju saņemšanas: «Bet tam nauda no budžeta papildus nav jāprasa, jo tas izdarīts gada sākumā.»
Faktiski mugurkauls, kas noturēja airBaltic pret lētas privatizācijas mēģinājumiem, izrādījās kompānija Prudentia Advisers, kas tika vainota investoru nepiesaistē laikā, kad visas airBaltic akcijas valstij bija nepieejamas un pastāvēja tiesas aizliegums palielināt pašu kapitālu.
Vai happy end? Panāktas valsts puses uzvaras virknē tiesvedību un šogad gūti vairāki pozitīvi risinājumi. Iespējams, pēdējā brīdī. airBaltic strauji kapitalizējusies; briesmīgi iedomāties, ka vēl līdz šā gada aprīlim tās kapitāls bija smieklīgie 650 tūkst. EUR - šādu kompāniju iespējams pārņemt ar mazu naudu.
Tomēr daudzi pārbaudījumi vēl priekšā. Nopietns trieciens var sekot no EK puses, galu galā airBaltic var nopietni ievainot tiesvedība pret Prudentia Advisers. Un pilnīgi skaidrs, ka uzmanīgi jālūkojas uz vēl vienu faktoru - destabilizāciju, ko rada valdības krišana.
Kas jau noticis.