Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/15/9567535t1h67ca.jpg)
Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš Ziemeļeiropas elektroenerģijas biržas «Nord Pool Spot» Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos «Elspot» tirgū vidējā elektroenerģijas cena pieauga par aptuveni 2%, savukārt Igaunijas cenu zonā tā kāpa par apmēram 1%, liecina portāla BBS apkopotie dati.
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena Latvijas cenu apgabalā bija 46,11 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 45,25 eiro par megavatstundu.
«Nord Pool Spot» Lietuvas cenu apgabals pietiekamās Latvijas-Lietuvas starpsavienojumu jaudas dēļ ir cieši saistīts ar Latvijas zonu, praktiski veidojot vienu cenu apgabalu, tomēr elektroenerģijas vidējā «spot» cena pagājušajā nedēļā Lietuvas cenu apgabalā nedaudz atšķirās no Latvijas un bija 46,30 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 45,25 eiro par megavatstundu.
Savukārt Igaunijas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena bija 30,93 eiro par megavatstundu. Nedēļu iepriekš tā bija 30,58 eiro par megavatstundu.
Valsts energoapgādes kompānijas «Latvenergo» Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns aģentūrai BNS pastāstīja, ka cenu kāpumu Latvijas un Lietuvas biržas apgabalos pamatā veicināja par 5% zemāks Lietuvas saražotās elektroenerģijas apmērs, kā arī augstāks vispārējais elektroenerģijas cenu līmenis Skandināvijā - kopēju cenu līmeni stabilizēt palīdzēja Rīgas termoelektrostaciju darbība.
Savukārt cenu pieaugumu biržas Igaunijas apgabalā pilnībā noteica Somijas elektroenerģijas cenu dinamika tāpēc, ka cenas abās valstīs saglabājas identiskas visās stundās jau otro nedēļu pēc kārtas. Turklāt pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no Somijas uz Igauniju jau otro nedēļu bija 1000 megavatu.
Pēc Junghāna teiktā, pagājušajā nedēļā Baltijā elektrostacijas saražoja 76% no Baltijā nepieciešamās elektroenerģijas. Visvairāk elektroenerģijas importēja Lietuva - 72% no kopējā patēriņa. Latvija pagājušā nedēļā importēja 7% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, bet Igaunija saražoja par 19% vairāk elektroenerģijas nekā patērēja.
Vienlaikus «Latvenergo» Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs piebilda, ka pirmdien Skandināvijā bija augstākā elektroenerģijas dienas cena pēdējo deviņu mēnešu laikā - 41,14 eiro par megavatstundu, ko galvenokārt veicināja zemāka vidējā temperatūra reģionā nekā iepriekš un lēns vējš, kas negatīvi atspoguļojās elektroenerģijas bilancē līdz ar augsto atjaunojamo energoresursu īpatsvaru.
«Šie minētie apstākļi dod indikāciju par to, kāda elektroenerģijas cena varētu veidoties tirgū ziemas aukstākajās dienās,» sacīja Junghāns.
Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko tostarp iespaido laika apstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas. Elektroenerģijas cena ir viena četrām komponentēm, kas Latvijā veido elektroenerģijas gala tarifu - tajā ietverti arī pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.
«Nord Pool Spot» tirdzniecību veic 380 dalībnieku no 20 valstīm. Kopējais «Nord Pool Spot» apgrozījums 2014.gadā bija 501 teravatstunda elektroenerģijas.