Infografika ⟩ Pārtikas cenu pieaugums joprojām ir galvenais inflācijas dzinējspēks (1)

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka inflācija, kā iepriekš paredzēts, samazinās, tomēr vidējais cenu līmenis saglabājas augsts un tā izmaiņas lejup ir nelielas.

Sekojot naftas cenu kritumam pasaules tirgos, maijā mazinājušās degvielas cenas. Mēneša laikā nebūtiski sarukušas arī cenas atpūtas pakalpojumiem, kā arī apģērbiem un apaviem. Šo produktu cenu sarukums daļēji kompensē pārtikas cenu pieaugumu, kas joprojām ir viena no būtiskajām inflāciju uzturošajām komponentēm.

Opmane skaidro, ka dažādu preču cenu pieaugumi (un atsevišķām - samazinājumi) patēriņa grozā nav vienmērīgi, līdz ar to katra cilvēka personīgi izjustās ikdienā lietoto cenu pārmaiņas var būtiski atšķirties no statistikā aprakstītā.

"Daudz aktīvāk neapmierinātību ar cenu pieaugumu izsaka tie, kam ikdienas produktu cenas kāpj straujāk nekā vidējais cenu līmenis, turklāt vismaz daļai ir pamats to darīt," norāda ekonomiste. Tā kā pašlaik cenu pieauguma augšgalā ir pārtikas preces, tad, diemžēl, visvairāk cenu pieaugumu izjūt cilvēki ar zemākiem ienākumiem, kam daļa no maciņa satura, kas jāatvēl pārtikas iegādei, ir lielāka. Turklāt tieši zemo cenu kategorijā pārtikas cenas Latvijā ir augstākas nekā kaimiņvalstīs.

Opmane pauž, ka naftas un dabasgāzes cenas pasaules tirgos saglabājas zemas, tāpēc gaidāms, ka šajā gadā energoproduktu cenas arī Latvijā būtiski nepieaugs.

"Tomēr noturīgais vidējās algas pieaugums un pārtikas cenu izmaiņu globālie faktori, kombinācijā ar vietējo cenu veidošanās specifiku, joprojām spēlēs nozīmīgu lomu šī gada Latvijas vidējā cenu līmeņa pārmaiņās," norāda Latvijas Bankas ekonomiste.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka cenu līmeņa kritumu mēneša laikā galvenokārt noteica izteikts cenu kritums degvielai, kamēr tādās nozīmīgās grupās kā pārtika un mājoklis, lai arī nedaudz, cenas pieauga. Turklāt gada laikā joprojām apjomīgāko devumu inflācijā sniedza pārtika, kas veidoja divus procentpunktus no kopējiem 3,6%. Neliels atsvars plašajam cenu kāpumam bija sarūkošas degvielas cenas.

Ekonomists skaidro, ka negaidīti spēcīgo inflācijas vilni Baltijā šogad ir radījušas pārtikas cenas. Visticamāk, ka pārtikas cenu spiediens turpmākajos mēnešos pakāpeniski noplaks, bet neizzudīs. Pēc FAO datiem Pasaules pārtikas cenu indekss maijā bija 127,7 punkti, kas ir par 0,8% zemāk nekā aprīlī. Šo kritumu galvenokārt noteica labvēlīgi ražas nosacījumi un cenu samazinājums graudu (-1,8%), cukura (-3%) un augu eļļu (-3,7%) sektoros. Savukārt piena produktu un gaļas cenas pieauga.

Gašpuitis norāda, ka gada laikā pārtikas cenas pasaulē ir par 6% augstākas, kas liecina par noturīgu cenu spiedienu globālajās piegādes ķēdēs. Perspektīvu nenoteiktību uztur neprognozējamie laikapstākļi, kas var ietekmēt ražu, un tirdzniecības karu radītie pārrāvumi piegādes ķēdēs. Neliels atspaids būs pazeminātās degvielas cenas. Tikmēr noturīgāka pieauguma tendence saglabāsies pakalpojumos. Dažādu preču grupās varētu turpināties samērā nebūtiskas izmaiņas, atsevišķās pat cenas sarukt. Starptautisko tarifu karu ietekmē ASV tirgum paredzētās Ķīnas preces meklēs ceļu uz citiem, tai skaitā Eiropas tirgiem un turpinās parādīties ar ļoti saistošām atlaidēm.

Lai arī inflācijas līmeņa kāpums varētu sabremzēties, gada inflācijas temps nedaudz zem 4% noturēsies līdz gada beigām.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka pēc ilgstošiem nemieriem cenu pasaule sāk nomierināties. Dzīves dārdzības samazināšanās šajā laikā ir iespējama, bet nav tipiska atšķirībā no jūlija un augusta.

Kā vienu no iemesliem Strautiņš norāda redzamu sezonai neraksturīgu apģērbu cenu samazināšanos, jo parasti šajā mēnesī tie kļūst par pusprocentu dārgāki. Taču kā galveno faktoru ekonomists norāda transporta izmaksu kritumu par 3,1% (tipiski šajā laikā tās būtu par 0,15% zemāka), ko ietekmējis degvielas cenu kritums.

"Tā kā tirgotāju lojalitātes atlaides un kuponi traucē precīzu cenu krituma hronoloģijas mērīšanu, iespējams, ka daļa no šī krituma notika jau iepriekš, bet nav šaubu par kopējo degvielas izmaksu izmaiņu virzienu šogad," skaidro ekonomists, norādot, ka benzīna cena biržās joprojām svārstās ap pērn septembrī sasniegto līmeni, naftas un to produktu dinamika var atšķirties, bet dīzelis šogad pasaulē ir kļuvis lētāks. Salīdzinot datus par gadu, abu degvielu cenu izmaiņas ir līdzīgas.

Kā norāda Straudiņš, atpūtas un kultūras preces un pakalpojumi maijā mēdz kļūt lētāki, šoreiz tas ir bijis drusku izteiktāki.

Pārtika, neskaitot bezalkoholiskos dzērienus, maijā kļuva par 0,2% lētāka. Ekonomists min, ka tas varētu atpoguļot pārtikas nozares vēlmi mazināt politisko spiedienu. Viņš gan piebilst, ka diez vai tas izskaidro dārzeņu cenu kritumu par 6,4%, jo parasti sezonālais šo produktu cenu kritums sākas jūnijā.

Bezalkoholiskie dzērieni mēneša laikā kļuva par 5% dārgāki. ""Burbuļūdeņu" un sulu segmentā maijā nekas īpašs nenotika, bet kafijas cenās biržās notiekošās briesmas atspoguļojās visā krāšņumā, šī produkta dārdzībai augot par 7,7% pēc +6,3% aprīlī," norāda Strautiņš.

Kā skaidro ekonomists, gada laikā lētāka kļuvusi tikai transporta preču un pakalpojumu kategorija (-4,2%), cenas kopumā augušas par 3,6%, bet pārtikas cenas pat par 7,5%. Gada inflāciju maijā palīdzēja mierināt tas, ka pēc neparasti augstas pakalpojumu mēneša inflācijas februārī - aprīlī tā bija (0,1%) zem normas, līdz ar to pakalpojumu gada inflācija (5,4%) ir šogad viszemākā.

"Maijs tātad ir devis atelpu pircējiem, taču sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos gada inflācija daudz nesamazināsies," norāda Strautiņš, piebilstot, ka vidējā patērētāja pirktspēja šogad aug, pateicoties joprojām spēcīgam algu kāpumam. Tas jau krasi bremzējas eirozonā kopumā, kas lielā mērā izskaidro eirozonas inflācijas samazināšanos zem Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķa, līdz 1,9%, kamēr Latvijā un Baltijā tā turas augstā līmenī.

Viņš skaidro, ka cerības uz mērenāku inflāciju nākotnē varētu sniegt notikumi valūtu tirgos. Laikā kopš globālās finanšu krīzes galvenā megatendence bija ASV pārākums pār citām attīstītajām valstīm gandrīz visā. Tas ir novedis pie ļoti augsta dolāra kursa attiecībā pret vēsturiski vidējo līmeni. Kā norāda ekonomists, vēsture liecina, ka pēc relatīvas dārdzības un lētuma periodiem dolārs galu galā tuvojas ilglaicīgi vidējam līmenim.

Strautiņš arī piebilst, ka turklāt investoriem rodas bažas par to, cik "nopietna" valsts ir pasaules galvenās valūtas saimniece. Ja finanšu ministrs ir spiests solīt, ka ASV turpinās apkalpot savus parādus, tad tas neizklausās labi, jo tam būtu jābūt pārāk pašsaprotami, lai par to vispār runātu.

"Swedbank" ekonomists Oskars Nils Mālnieks pauž, ka maijā deflācija redzama ļoti reti, un iepriekš tas pārsvarā noticis krīžu gados. Savukārt, salīdzinot ar pērno gadu, joprojām vērojams cenu līmeņa kāpums - cenas augušas par 3,6%.

Visbūtiskāk uz leju cenu līmeni maijā vilka transports (-3,1%), galvenokārt lētākas degvielas dēļ. Pārtikas cenas pieauga, taču ne strauj. Cenu līmeni uz augšu spieda kafijas cenu kāpums. Vasaras mēnešos veikalos ierasti parādās pašmāju raža, lēnām mazinot kopējos inflācijas apmērus, tomēr šogad cenu samazinājums tādiem izteikti sezonāliem produktiem kā dārzeņiem un augļiem nācis agrāk, dārzeņu cenām maijā sarūkot teju par 11%.

Maija izskaņā valsts un privātā sektora pārstāvji parakstīja memorandu par pārtikas preču pieejamības uzlabošanu. No vienas puses, apņemšanās mērķis ir cildens. Ja tā rezultātā cenas lētākajiem produktiem katrā produktu grupā tiks pazeminātas, tas būs labs atbalsts mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kam liela daļa tēriņu ir tieši par pārtikas precēm. Pozitīvi ir arī tas, ka memoranda parakstīšana atlika tālāku virzību iecerei, kas paredzēja ierobežot pārtikas produktiem piemēroto uzcenojumu. No otras puses, vidējais pārtikas cenu līmenis memoranda rezultātā diez vai saruks. Fakts, ka jānodrošina viens produkts ar zemāko cenu katrā kategorijā, pats par sevi nenosaka, ka esošajam lētākajam produktam cena būtu jāpazemina. To, vai un cik jūtami pazemināsies cenas šiem lētākajiem produktiem, noteiks mazumtirgotāju iespējas un godaprāts, atzīmē ekonomists.

Kā norāda Mālnieks, pat tad, ja memorandā ietverto produktu cenas tiks samazinātas, tas varētu notikt uz citu produktu augstākas cenas "rēķina", kas tad statistikā galu galā, iespējams, atspoguļotos kā augstāka pārtikas inflācija. Savukārt memorandā iecerētās cenu salīdzināšanas efektivitāte būs atkarīga no patērētāja vēlmes un spējas plānot iepirkšanos, un staigāt pa dažādiem veikaliem zemākas cenas meklējumos.

Mālnieks pauž, ka, skatoties mazliet plašākā mērogā, eiro zonas inflācija maijā nedaudz pat saruka zem ECB 2% mērķa atzīmes. Lētāki energoresursi un eiro kursa nostiprināšanās samazināja ECB jaunāko inflācijas prognozi līdz 2% šogad, un 1,6% 2026.gadā. Tomēr risku un neskaidrības ir gana. Saasinoties ASV tirdzniecības karam ar pārējo pasauli, eiro zonas ekonomika varētu augt lēnāk un inflācija varētu būt vēl zemāka.

Viņš arī norāda, ka inflācija Latvijā šogad visdrīzāk pārsniegs "Swedbank" iepriekš prognozēto 3,1% atzīmi.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,4%.