Epidēmija, kas piemeklējusi Rīgas dzīvokļus un mājas

Kopš Zolitūdes traģēdijas ir pagājuši divi gadi. Pēc veikala sabrukšanas daudz runāja par būvniecības kontroli un uzraudzību. Vai un kas ir mainījies pa šo laiku uzraudzībā un kontrolē?

Nevienam nav noslēpums, ka pieņemts un apstiprināts jaunais Būvniecības likums ar no tā izrietošajām sekām. Tas ir būtiskākais, kas šajā laika posmā ir mainījies.

Ko tas maina?

Ir daudz darbību, kam ir uzliktas savādākas procedūras, piemēram, lai saskaņotu būvprojektu, vispirms tas jāiesniedz minimālā sastāvā metu stadijā, tad izsniedzam būvatļauju, pēc tam būvprojekts pilnā sastāvā, tad izsniedz būvatļauju par projektēšanas nosacījumiem. Tā ir viena lieta.

Tāpat arī dzīvokļu pārbūves, atjaunošanas agrāk varēja veikt ar apliecinājuma karti - saskaņo un dari. Tagad ir ne tikai jāsaskaņo, bet arī jānodod un jāpieņem ekspluatācijā. Tātad būvinspektors aizbrauc.

Ir virkne šādu procedūru, kas nākušas klāt. Ir virkne nosacījumu, kas vienkārši savādāk jāvērtē.

Vai var teikt, ka līdz ar likumu un izmaiņām, ko uzskaitījāt, un citām, ir uzlabojusies būvniecības uzraudzība un kontrole?

Vēl gribu piebilst, ka pie šīm jaunajām procedūrām, kas noteiktas atbilstoši jaunajam likumam, joprojām būvē būvētājs, nevis, kā tas izskanēja vai kāds gribēja domāt, ka būvvalde būvē būvnieka vietā un katru dienu atrodas būvobjektā.

Arī jaunajā regulējumā būvdarbus veic būvnieks, bet būvuzraugam ir objektā regulāri jāseko līdzi, lai būvdarbi notiktu atbilstoši likuma prasībām.

Būvvaldes ir tās, kas kontrolē, lai šis process notiktu atbilstoši likuma prasībām. Tāpat būtiski ņemt vērā, ka gan vecais regulējums, gan jaunais Būvniecības likums nenosaka to, ka būvvaldēm būtu jārēķina konstrukcijas, slodzes un visi darbi jāpārrēķina. Gan vecajā, gan jaunajā regulējumā tā ir konkrēta konstruktora atbildība.

Virknē nozīmīgāko būvobjektu, būvprojektu ir noteikta ekspertīze, kas jāveic sertificētam ekspertam, kura tiešais uzdevums ir pārbaudīt šo konstrukciju, aprēķinus un visus no tā izrietošos jautājumus. Būvvaldei tas nav jārēķina..

Ja runājam par to, kas vēl ir mainījies, tad būvvaldei ir virkne jaunu pilnvaru. Kā būtiskāko gribu uzsvērt tiesības kontrolēt arī ekspluatāciju. Ir virkne ēku, kuru īpašnieki neuzskatīja par nepieciešamu uzturēt šīs ēkas atbilstošā kārtībā, un tās ir novestas līdz avārijas stāvoklim. Tagad būvvaldei ir tiesības apturēt šo ēku ekspluatāciju..

Piemēram, tas nozīmē, ka būvvalde var pārbaudīt, kā tiek lietota desmit gadus veca ēka?

Vienalga, cik tā ēka ir veca.. Ja būvvaldē ienāk informācija, ka ēka ir ar problēmām, mēs varam attiecīgi pārbaudīt un mums ir tiesības uzlikt par pienākumu pārtraukt ēkas ekspluatāciju, ja redzam, ka nekas netiek darīts, ēka ir avārijas stāvoklī un apdraud iemītnieku vai garāmgājēju drošību. Vecais likums nenoteica tādu pienākumu.

Vienlaikus likumdevējs nav noteicis konkrētas darbības, kas ēku īpašniekam ir jādara, lai to uzturētu atbilstošā kārtībā.

Ir pateikts, ka ēku īpašnieki atbild par to, bet nav noteikts - ko darīt. Līdz ar to katrs to saprot savādāk.

Vai, jūsuprāt, to vajadzētu noteikt likumā?

Jā, to noteikti vajadzētu noteikt!

Bet vai tas neizriet no loģikas?

Jā, izriet no loģikas, bet mēs redzam, ka tas nestrādā. Esam rosinājuši to noteikt likumā, bet diemžēl tas nav guvis atsaucību no atbildīgajām ministrijām.

Šobrīd, apsekojot ekspluatācijā nodotas ēkas, mēs tāpat neveicam ēku īpašnieku vietā tehniskās ekspertīzes. Tagad mums ir tiesības uzdot to veikt īpašniekiem.

Cik atsaucīgi ir ēku īpašnieki? Vai esat jau uzdevuši veikt kādas ekspertīzes?

Jā. Daudzos gadījumos ir reakcija, bet diemžēl redzam, ka daudzos gadījumos nereaģē. Jaunais likums mums dod tiesības šādos gadījumos uzdot pārtraukt ekspluatāciju. Diemžēl man jāprognozē, ka tādi lēmumi no būvvaldes puses būs.

Par kādu daudzumu runājat? Par pāri vai desmitiem?

Tie ir vairāki gadījumi. Redzam, ka tajos nav bijušas reakcijas.

Jautāšu vēlreiz iepriekš vaicāto - vai viss jūsu nosauktais ir būtiski mainījis būvniecības uzraudzību un kontroli? Vai cilvēks var būt drošāks par to, kā tiek būvēts?

Jāsaka viena lieta -

neviens likums, pat vislabākais, nenovērsīs to, ka kāds vēlēsies to apiet un centīsies visiem spēkiem to neievērot.

No tā neviens likums nenovērsīs. Tad jau arī nebūtu noziedzības pasaulē. Ja kāds vēlas, viņš vienmēr varēs gribēt tā darīt, un līdz ar to nevar pateikt, ka vienmēr visur viss būs tā, kā tam ir jābūt.

Runājot par procesu kopumā, pamatprincipi palikuši nemainīgi..

Vai, jūsuprāt, vēl kaut kas būtu jāmaina?

Ir virkne lietu, kas viennozīmīgi jāpilnveido, bet tas, manuprāt, neskar fundamentālās lietas..

Ieskicējiet tās lietas, kas būtu jāmaina.

Vienu jau minēju - nav noteiktas darbības, kas ēku īpašniekiem jādara, lai nodrošinātu ēku drošā stāvoklī. Katrs to var interpretēt un saprast savādāk..

Nākošā būtiskā problēma ir patvaļīga būvniecība. Redzam, ka tās apkarošana nav noteikta kā prioritāte valstiskā līmenī.

Vajadzētu?

Noteikti! Mērogi, ar kādiem saskaramies vismaz Rīgas pilsētā, ir ļoti ievērojami.

Kādi ir apjomi?

Piemēram, patlaban mums procesā ir aptuveni 2000 lietu par patvaļīgu būvniecību.

Ik dienu Rīgā konstatējam vienu vai divus patvaļīgas būvniecības gadījumus.

Kā to konstatējat? Pēc savas iniciatīvas vai cilvēki ziņo?

Ir trīs iespējamie varianti: 1) cilvēks ziņo par kaimiņiem, radiniekiem, konkurentiem; 2) mūsu pašu iniciatīva. Kopš 2012.gada veicam preventīvas apsekošanas; 3) saskaņojot būvprojektu, redzam, ka tas ir objekts ir uzbūvēts ar atkāpēm, piemēram, paredzēta fasāde bez loga, bet uzbūvēts logs vai otrā stāvā uzbūvētas durvis, bet kāpņu nav. Tādi brīnumi ir bijuši..

Manuprāt, viens vai divi jauni patvaļīgas būvniecības gadījumi dienā ir ļoti daudz. Turklāt temps, ar kādu mēs esam spiesti pārkāpumus konstatēt, nemazinās. Līdz ar to tie likumdošanas instrumenti, kas ir iedoti pašvaldībām, mūsuprāt, ir nepietiekoši efektīvi.

Otrkārt, neviens īpaši neseko līdzi, neveic valstiska mēroga monitoringu, kā tas strādā, cik pašvaldībām izmaksā un cik lietderīgi pašvaldībām ir tērēt resursus, kas ir nodokļu maksātāju nauda, un vai tas rada cerēto atdevi..

Vai esat uzrunājuši Ekonomikas ministriju, kas atbild par būvniecības jomu?

Mēs esam teikuši. Esam arī sūtījuši vēstuli uz Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Zolitūdes jautājumiem. Viņi uz šo vēstuli vispār nereaģē.

Šai jomā ir virkne lietu, kas ir jāpilnveido. Tas saistīts gan ar attieksmes maiņu, gan pilnvaru noteikšanu, gan konkrētām likumdošanas normu izmaiņām, piemēram, vairākkārt esam vērsušies gan Ekonomikas ministrijā, gan primāri Tieslietu ministrijā par to, ka ir ļoti būtiski, ja konstatēta patvaļīga būvniecība, dot iespēju pašvaldībām rosināt atzīmi zemesgrāmatā, ka ir patvaļīga būvniecība.

Ko tas mainītu?

Pirmkārt, ja īpašums tiek pārdots, jaunais potenciālais pircējs zinās, ka nopērk objektu, kur kaut kas ir patvaļīgi pārbūvēts un viņam var rasties nepatikšanas.

Atbilstoši likumam jaunais īpašnieks ir atbildīgs par patvaļīgas būvniecības radīto problēmu, trūkumu novēršanu.

Viņam tas viss jāfinansē un jāizdara. Protams, viņš var civiltiesiskā kārtā vērsties pret iepriekšējo īpašnieku, bet tas ir garš process.

Otrkārt, mēs vēlētos, lai ierobežotu darījumus ar objektu, kurā konstatēta patvaļīga būvniecība .

Kamēr īpašums nav sakārtots?

Jā. Bet ne viens, ne otrs priekšlikums nav guvis dzirdīgas ausis. Manuprāt, tā būtu ļoti normāla un pareiza prakse, bet tas nevienu neinteresē. Tajā pašā laikā redzam, ka Tieslietu ministrija spēj nākt klajā ar priekšlikumiem par citām lietām, piemēram, sodu apmēru par pastkastītēs samestām reklāmām. Protams, tas arī ir svarīgi, bet redzam, ka šī lieta acīmredzot neinteresē tik ļoti, cik, mūsuprāt, tā būtu jāinteresē, jo

patvaļīgai būvniecībai ir epidēmijas raksturs.

Ļoti bieži ir tā, ka pie manis atnāk uzņēmējs un saka: «Man ir lētāk samaksāt sodu, bet izdarīt ne pēc projekta.»

Ar kādiem pārkāpumiem saskaraties? Piemēram, vai cilvēks ir uzbūvējis citādu palodzi, vai arī runa ir par būtiskiem pārkāpumiem, kas ietekmē drošību?

Gan ar nebūtiskiem, gan būtiskiem. Ir tādi gadījumi, kur dzīvoklī nenesošās sienas vietā nojauc nesošo sienu bez būvprojekta. Ir dažādas darbības.

Kādas ir vairumā?

Mums nav tāda statistika, bet varētu būt puse uz pusi. Jāatceras, ka tas rada neizbēgamas sekas. Piemēram, daudzdzīvokļu mājā ir simts dzīvokļu un trīsdesmit no tiem veikta patvaļīga būvniecība, bet neviens par to nezina. Ja divos dzīvokļos vēlēsies legāli pārbūvēt telpas un nojaukt nesošās sienas, viņi aiziet pie arhitekta, kurš izvērtē konkrēto māju un saka, ka teorētiski to varētu darīt, un izstrādā projektu. Pēc tam

būvvalde, redzot, ka arhitekts ir projektējis un saskaņojis, dod atļauju. Bet tajā pašā laikā neviens nezina, ka augšā vai apakšā kāds ir kaut ko patvaļīgi pārbūvējis.

Līdz ar to slodzes var mainīties, pat ja tās ir nenesošās sienas. Tā visa rezultātā var notikt traģēdija! Tas ir tikai viens piemērs.

Šādā gadījumā tiek apdraudēta visu mājas iedzīvotāju drošība.

Jā. Vienlaikus loga rūts dalījuma patvaļīga nomaiņa arī nav atļauta, bet tiešas sekas tas varbūt nerada. Vai, piemēram, lievenīti neuzbūvē līdz galam vai uzbūvē nedaudz citādāk, vai uzbūvē ar citu slīpumu un invalīds netiek iekšā. Tas nav labi, nav ievērotas vides pieejamības prasības, invalīds nevar tikt iekšā ēkā un ir ierobežotas viņa tiesības. Bet tajā pašā laikā nav ietekmēta drošība – nevienam nekas uz galvas negāžas, ja neskaita to, ka slīpums ir tāds, ka invalīds var traumēties, mēģinot tikt iekšā..

Patvaļīga būvniecība ir būtiska lieta, bet tiesās redzam un jūtam, ka tās novēršana nav valstiska prioritāte. Nezinu, kāpēc, bet tiesas cenšas vērtēt labvēlīgi tam, kurš ir patvaļīgi uzbūvējis.

Pēc jūsu pieredzes?

Jā. Ir pat kuriozi piemēri – mēs redzam, ka māja ir sākta ekspluatēt pirms nodošanas ekspluatācijā (principā tas vēl ir būvobjekts), līdz ar to nav pārbaudīts, vai tur ievērotas visas drošības prasības, ugunsdrošības un sanitārās normas.. Mēs apsekojam māju, konstatējam, ka to ekspluatē, mājā ir pat sadzīves priekšmeti.

Diemžēl bijuši gadījumi, ka tiesa tos neuzskata par pienācīgiem pierādījumiem un pasaka, ka mēs neesam pienācīgi pierādījuši.

Kā vēl pienācīgāk pierādīt? Mēs redzam, ka tur ir trauku lupata, trauku dvielis, rotaļu laukumā izmētāti bērnu klucīši. Vai tad strādnieks rotaļājās ar klucīšiem? Smieklīgi!..

Dokumentu apjoms, kas pašvaldībām jāsaražo uz vienu patvaļīgas būvniecības gadījumu, lai pieņemtu lēmumu, ir ļoti iespaidīgs. Vienā patvaļīgas būvniecības gadījumā mums jāsaražo vidēji 13 dokumenti..

Kādi ir sodi par patvaļīgu būvniecību?

Tas atkarīgs no uzbūvētā un tā, kas to ir veicis – fiziska vai juridiska persona..

Vai sodi ir motivējoši?

Varbūt kādai privātpersonai, kas dzīvoklī patvaļīgi nojauc starpsienu, tie ir motivējoši – vairāki simti vai pat tūkstotis eiro. Bet

investoriem, būvkompānijām, kas strādā ar daudzmiljonu objektiem, daži tūkstoši eiro, ko varam piemērot, ja tiek uzbūvēts ar atkāpēm, nav motivējoši..

Turpinājums sekos

Intervijas otro daļu TVNET varēsiet lasīt sestdien.