1919. gadā Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija centās iekarot ne tikai Latviju, bet arī mūsu kaimiņvalsti - tikko par neatkarīgu tapušo Lietuvu.
Brāļu lietuviešu vēlējumi latviešiem Lāčplēša dienā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lietuvā Pāvela Bermonta armijai izdevās ieņemt Žemaitiju (viens no pieciem Lietuvas novadiem valsts ziemeļrietumos), Latvijā tā okupēja Kurzemi, Zemgali, tiekot līdz pat Rīgai. Vēlāk Bermonts tika smagi sakauts. Latvijas teritorijā to paveica Latvijas bruņotie spēki ar Igaunijas un Sabiedroto valstu atbalstu. Lietuvas bruņotie spēki atkaroja Žemaitiju, sakāva Bermonta Rietumkrievijas Brīvprātīgās armijas paliekas, līdz tā bija spiesta atkāpties Austrumprūsijas teritorijā, kur tā galu galā demobilizējās.
Šajā abām baltu tautām un jo īpaši latviešiem nacionāli nozīmīgajā dienā Tvnet sazinājās ar brāļiem lietuviešiem, lai uzklausītu kaimiņu vēlējumus mūsu tautai.
Ieva: «Novēlu brāļiem latviešiem būt mums tikpat tuviem un izpalīdzīgiem, turpināt mūs saukt par brāļiem, jo mūsu tautas tiešām ir brāļu tautas. Ceru, ka mēs turpināsim lolot mūsu līdzīgās kultūras un varbūt kādreiz iemācīsimies viens otra valodas - lai tās abas būtu kā viena, mūsu abām tautām kopēja.»
Tads: «Esiet tikpat forši kā līdz šim, tur augšā, ziemeļos! Un nepazūdiet pasaules līkločos!»
Vita: ««Novēlu jums nekad neaizmirst jūsu spēcīgo baltiešu dabu un palikt vienotiem. Mēs esam ar jums, mazie brāļi!»
Ieva: «Novēlu mūsu brāļiem latviešiem neaizmirst pagātni un būt drosmīgiem, vienotiem kā jūsu senči. Mīliet viens otru, esiet labsirdīgi viens pret otru, kā arī pret tiem, kam vajadzīga palīdzība. Turiet godā savu kultūru, brīvību un neatkarību!»
Jurgis: «No sirds sveicu šajā dienā!»
Ieva: «Novēlu visiem latviešiem ārzemēs atgriezties mājās ar jaunām uzņēmējdarbības idejām, pieredzi; kā jau mūsu abas tautas to ir sapratušas - izceļošana var būt ļoti noderīga, lai vēlāk atgrieztos mājās un iedvesmotu savu valsti.»
Kolumbijā dzimušais lietuviešu mūziķis un televīzijas personība Jurģis Didžiulis Tvnet norāda: «Latvieši un lietuvieši ir vieni no vismērķtiecīgākajiem un ietiepīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Un labi, ka tā. Tas ir vienīgais veids, kā tikt galā ar pāridarītājiem.»
Īpaši daiļrunīgi pie visiem latviešiem un Tvnet lasītājiem vēršas viļņiete Lika:
«1919. gadā Latvijas armija lieliski parādīja sevi, sakaujot lielāko daļu bermontiešu. Viss, kas atlika mums, Lietuvai, tikt galā ar mazu atlikušo daļu, kas bija palikusi pāri no Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas. Šī ir tikai viena maza epizode no mūsu abu tautu draudzības, kas turpinājusies un turpināsies gadsimtiem ilgi. Mūs saista ne tikai mentalitāte un dzīve Baltijas jūras krastā, teritoriālā tuvība, bet arī kopējas lingvistiskās saknes. Mūsu valodas ir saglabājušas vissenākās īpašības pasaulē. Arī kultūra, tautiskie ornamenti, sakrālās zīmes, Baltijas jūras smilts, kāpas un dzintars. Šajā neatkarīgajai, lepnajai Latvijai ļoti nozīmīgajā dienā novēlu drosmīgajai un brīvajai Latvju tautai ziedēt un plaukt.
Novēlu prieku, lielus un mazus panākumus, laimīgu tagadni un gaišu nākotni, mieru un mīlestību.
Lai jūsu debesis vienmēr ir zilas, saule - spoža, naktis - nosētas zvaigznēm, sapņi - krāsaini. Lai vējš no jūsu mūžzaļo, tūkstošgadīgo mežu dzīlēm vēl ilgus gadsimtus uz saviem spārniem nes stāstus un teiksmas par skaisto valsti vārdā Latvija. Ar mīlestību - no Lietuvas.»