Latvija nav izmantojusi iespēju ar valsts prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) vajadzībām sagatavotajiem cilvēkiem kvalitatīvi uzlabot valsts pārvaldi, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES vadītāja Ilze Juhansone, kura novembrī pametīs šo amatu, lai kļūtu par Eiropas Komisijas (EK) ģenerālsekretāra vietnieci.
Juhansones skatījumā, prezidentūras laikā esot sagatavoti ap 100 profesionāļu, kas bijis unikāls resurss ar starptautisku pieredzi. Pēc prezidentūras šie cilvēki «izšķīdināti» valsts pārvaldē, bet diplomāte uzskata, ka šo resursu varēja izmantot koncentrētāk, kas būtu iespēja radīt «kvalitatīvi labāku valsts pārvaldi».
Taujāta, vai pati tagad ir zudusi Latvijas publiskajai administrācijai, Juhansone pauda viedokli, ka tā neesot - cilvēki, kuri ieguvuši augstus amatus Eiropas struktūrās, esot atvērti atgriezties savas valsts pārvaldē, taču cita runa esot, ko valsts spēj šādiem cilvēkiem piedāvāt.
EK ģenerālsekretāra vietnieces amatam Juhansone esot uzrunāta pieteikties, uz to mudinājuši arī kolēģi, un tad viņa nolēmusi vismaz pamēģināt. Vaicāta, vai šis amats kaut ko dod valstij, Juhansone uzsvēra, ka pamatā tas ir novērtējums viņas profesionalitātei, bet arī novērtējums Latvijas ierēdniecībai kopumā un iespēja vairāk ietekmēt ES procesus. Valsts kopumā audzē savu pārstāvniecību ES struktūrās, tādējādi ļaujot ES institūcijās ienākt Latvijas sabiedrības viedokļiem.
Savukārt vaicāta, kā tuvināt ES iedzīvotājiem, Juhansone atkārtoja jau daudzkārt dzirdēto, ka esot jāmācās «izstāstīt vienkāršā veidā tās lietas, kuras mēs darām».
Kā ziņots, Juhansone ir iecelta par EK ģenerālsekretāra vietnieci. EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, iepazīstinādams ar šodien pieņemto lēmumu, sacīja, ka ģenerālsekretariātam ir centrāla loma pārkārtotajā politiskajā EK, kuras pamatprincipi ir rezultātu nodrošināšana un komandas darbs. «Kopā ar Aleksandru Itāljēneru mums tagad ir izcili spēcīga komanda ar plašu pieredzi visās galvenajās ES politikas jomās. Es ar nepacietību gaidu mūsu turpmāko ciešo sadarbību,» pauda Junkers.
EK savā paziņojumā norādījusi, ka Juhansonei, kura darbu varētu sākt 16.novembrī, ir pamatīga politiskā pieredze tieslietu jomā. Tā kā vēstniece iepriekš EK nav strādājusi, viņa savā amatā nāks ar svaigu skatījumu, pauda EK.
Junkera vadītajā EK kopumā iecelti trīs jauni ģenerālsekretāra vietnieki. Iepriekšējie amati atbrīvojās pēc līdzšinējo vietnieku paaugstināšanas ģenerāldirektora amatā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, darbu Ārlietu ministrijā Juhansone sāka 2008.gada janvārī. No 2004.gada jūlija līdz 2007.gada decembrim viņa bija Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece.
Juhansonei ir pieredze darbā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES - 2003.gadā un 2004.gadā kā iekšlietu padomniecei migrācijas, patvēruma un vīzu politikas jautājumos. No 1998.gada līdz 2004.gada janvārim Juhansone strādāja Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Darba gaitās valsts pārvaldē Juhansone ieguvusi virkni apbalvojumu par personisko ieguldījumu un pašaizliedzīgu darbu valsts interesēs.
