Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Komēta lielā apjomā «ražo» alkoholu

Lavdžoja komēta FOTO: Fabrice Noel

NASA zinātnieki atklājuši, ka no Lavdžoja (Lovejoy) komētas kosmosā nonāk ievērojams daudzums alkohola. Kā raksta Dailymail.co.uk, tā ir pirmā reize, kad novērota tīra etilspirta izplūšana.

Nikolā Bivē no Parīzes observatorijas Francijā stāsta: «Mēs atklājām, ka lielākās aktivitātes periodā

no Lavdžoja komētas C/2014 Q2 kosmosā sekundes laikā izplūst tik daudz alkohola, cik ir 500 pudelēs vīna.»

Kopumā zinātnieki komētas izmešos atklājuši 21 organiskas vielas molekulas, tai skaitā arī etilspirtu un vienkāršu cukuru - glikolaldehīdu (CH2OH−CHO).

Fakts, ka uz komētām ir atrodami arī organiskie savienojumi, pēc zinātnieku domām, tikai spēcina pieņēmumu par to lomu apdzīvotu planētu tapšanā. Piedevām šie kosmiskie objekti ir samērā neskarti un cauri Visumam pārvietojas sākotnējā formā kopš Saules sistēmas veidošanās.

Komētas vairumā gadījumu ap Sauli riņķo ļoti lielā attālumā, taču ik pa laikam gravitācija kādu eksemplāru pievelk tuvāk zvaigznei, kur komētas uzkarst un zinātniekiem ir iespēja uzzināt vairāk par šo noslēpumaino kosmosa objektu ķīmisko sastāvu. Cita opcija ir pielidot tiešā komētas tuvumā un veikt zondes nosēšanos uz tās virsmas. 2014.gada augustā Čurjumova-Gerasimenko komētu sasniedza Eiropas Kosmosa aģentūras lidaparāts Rosetta, bet zondes Philae nosēšanās uz tās notika novembrī. Philae nosēšanās, kā zināms, nenoritēja gludi un datu plūsma no tās ātri vien pārtrūka, taču Rosetta joprojām veic komētas izpēti un ar tās starpniecību ir atklātas četru līdz šim nesastaptu organisku vielu molekulas.

Lavdžoja komētas atklājums gan nav pielicis punktu diskusijām par to, vai tiešām komētas bijušas tās, kas uz Zemes izsējušas pirmo dzīvības formu komponentes, taču jaunas zināšanas tāpat ir iegūtas.

«Tagad redzams, kur sāk veidoties cukuri, kā arī sarežģītākas organiskās vielas, piemēram, aminoskābes un proteīni, kas ir DNS pamatā.

No šīm molekulām dzīvībai veidoties ir daudz vienkāršāk nekā no molekulām, kurām ir tikai divi vai trīs atomi,» saka Dominika Bokelē Morvana no Parīzes observatorijas.

Astronoma - amatiera Terija Lavdžoja vārdā nosauktā komēta zinātniekiem īpaši interesanta ir tās orbītas dēļ, kas to ved salīdzinoši nelielā attālumā no Zemes.

Uz augšu
Back