Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, ieviešot tā dēvēto nolikto atslēgu principu attiecībā uz parādnieka vienīgo mājokli. Parlamenta pieņemtās izmaiņas paredz arī būtiskus uzlabojumus juridisko personu maksātnespējas regulējumā, cita starpā ierobežojot tā saucamo izsoļu reiderismu.
Likuma izmaiņas atbalstīja 85 parlamentārieši, bet deputāte Irina Cvetkova (LKS) balsojumā atturējās. Vēl astoņi deputāti no dažādiem politiskajiem spēkiem balsojumā nepiedalījās.
Deputāti šodien tomēr atbalstīja ieceri par nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Šie likuma grozījumi būs attiecināmi tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.
Šīs izmaiņas būs piemērojamas fizisko personu maksātnespējas procesā tikai attiecībā uz tām saistībām, kas uzņemtas pēc 2015.gada 1.janvāra.
Likuma izmaiņas paredz - ja parādnieks dzēsīs 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, privātpersonas parādu saistību dzēšanas plāna termiņš samazināsies līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā. Ja privātpersona parādu saistību dzēšanas laikā neatkarīgi no savas gribas nespēs samaksāt 50% no kopējām parādsaistībām, parādu dzēšanas termiņš atkarībā no tā, cik parādnieks būs spējīgs maksāt pēc mantas izsoles, būs no viena līdz trīs gadiem.
Vēl deputāti vienojās par kompromisu saistībā ar ienākumu daļas novirzīšanu parāda nomaksai, ja parādnieks nav spējīgs segt vismaz 20% no kopējām saistībām. Līdz šim likumā bija noteikts, ka gadījumā, ja parādnieka saistības maksātnespējas pasludināšanas brīdī nepārsniedz 142 287 eiro, saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru pieprasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk par vienu trešdaļu no minimālās algas mēnesī līdz brīdim, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas.
Grozījumi paredz arī samazināt parādsaistību slieksni, lai privātpersonas varētu iziet maksātnespējas procesu, no līdzšinējiem 7114 eiro uz 5000 eiro attiecībā uz parādiem, kas jau jāsamaksā, savukārt no līdzšinējiem 14 228 eiro uz 10 000 eiro attiecībā uz parādiem, kas iestāsies gada laikā.
Privātpersonas maksātnespējas laikā personai būs jāiemaksā depozīts Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā divu minimālo mēnešalgu apmērā kā atlīdzība par darbu maksātnespējas administratoram. Depozīta iemaksas kārtību noteiks Ministru kabinets. Pašlaik likums paredz, ka parādniekam ir jāpierāda, ka viņam ir līdzekļi, lai samaksātu par administratora sniegtajiem pakalpojumiem. Praksē nereti ir gadījumi, kad maksātnespējas procesa sākumā šī nauda tiek uzrādīta, taču pēc pakalpojuma sniegšanas persona to nespēj samaksāt.
Savukārt juridisko personu maksātnespējas procesos ar grozījumiem ir nodrošināta lielāka uzņēmumu aizsardzība tiesiskās aizsardzības procesa laikā un maksātnespējas procesa laikā. «Tiek ierobežots tā saucamais izsoļu reiderisms - iespējas uzņēmuma īpašniekiem un vadībai iztukšot uzņēmumu pirms maksātnespējas. Tāpat likumā atrisināts jautājums par rīcību ar trešo personu doto ķīlu, ja šī persona pati ir kļuvusi maksātnespējīga, bet prasījums pret parādnieku vēl nav iestājies,» norāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (V/RP).
Līdz ar izmaiņām paredzēts iekļaut pavisam jaunu nodaļu par valdes locekļu atbildību maksātnespējas procesā. Uzņēmuma valdes locekļiem būs jāatbild ar saviem personīgajiem līdzekļiem par nodarītajiem zaudējumiem parādniekam, ja administratoram netiks nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādi, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Parādniekam turpmāk nekavējoties būs tiesai jāiesniedz juridiskās personas maksātnespējas pieteikums, ja pastāvēs kāda no trīs likumā minētajām pazīmēm. Proti, ja parādnieks nespēs ilgāk nekā divus mēnešus nokārtot savas parādsaistības vai saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiks aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai ja parādnieks nespēs nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānā noteiktās saistības.
Likuma grozījumi papildina pašreizējo regulējumu ar jaunu normu, nosakot parādniekam pienākumu pēc maksātnespējas administratora pieprasījuma nekavējoties sniegt viņam visas ziņas par TAP pasākumu plāna izstrādi un saskaņošanu, kā arī nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus. Tāpat parādniekam būs jāapliecina, ka TAP pasākumu plānā norādītā informācija ir patiesa un pievienotie dokumenti atbilst oriģinālajiem.
Šodien pieņemtie likuma grozījumi arī paredz maksātnespējas procesa administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām.
No likuma izslēgta norma, kas juridiskās personas maksātnespējas procesā ļautu pildīt pienākumus administratoram, kurš pirms tam jau strādājis uzņēmuma TAP.
Maksātnespējas administratoru profesionālā organizācija - Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija - turpmāk varēs ne tikai apmācīt administratoru pretendentus, sertificēt administratorus un organizēt to profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, anulēt administratoru sertifikātus, bet arī apturēt administratoru sertifikātu darbību.
Tāpat administratoru asociācijai būs arī jāizstrādā un jāpieņem administratoru profesionālās ētikas kodekss, kas būs saistošs visiem administratoriem.
Latvijā kopš 2010.gada rudens ir spēkā vienots Maksātnespējas likums, kas regulē gan fizisko, gan juridisko personu maksātnespējas procesa norisi - procesa sākšanu, norisi un noslēgšanu, kā arī nosaka katras iesaistītās puses tiesības un pienākumus.
