Lielbritānijas vēstniece: Latvija būs ieguvēja no Lielbritānijas piedāvātajām ES reformām

Vēstniece, skaidrojot referenduma nepieciešamību, informēja, ka pagājuši 40 gadi, kopš Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem pēdējo reizi bija iespēja paust savu attieksmi pret valsts dalību ES. Kopš tā brīža ES ir ievērojami mainījusies, skaidroja vēstniece, par piemēru minot savienības paplašināšanos un eiro valūtas ieviešanu, kā arī ES noteikumus, kas reglamentē «ļoti lielu ikdienas dzīves daļu».

Viņa arī skaidroja, ka daudzi cilvēki Apvienotajā Karalistē nav apmierināti ar pašreizējo situāciju, jo jūt, ka atsevišķās jomās Apvienotā Karaliste ir zaudējusi savu suverenitāti. Tāpat ārkārtīgi pieaudzis birokrātijas slogs uzņēmējdarbībā, savukārt straujais iekšējās ES imigrācijas slogs rada slogu valsts sociālo pakalpojumu sistēmai. Viņa arī norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji bieži vien aktīvi izmanto Apvienotās Karalistes sociālos pakalpojumus un atsevišķos gadījumos tas ir radījis pārāk lielu slogu.

Lai risinātu situāciju Apvienotās Karalistes premjers Deivids Kemerons, kurš šogad bija ieradies arī Latvijā, pašlaik risina sarunas ar ES valstu līderiem, lai panāktu reformas ES. Kā skaidroja vēstniece, arī Latvija būtu ieguvēja no minēto reformu ieviešanas. Viņa arī piebilda, ka Kemerons vēlas, lai Apvienotā Karaliste paliktu reformētā ES. Par to norisinājušās arī vairākas diskusijas Latvijas pirmās prezidentūras ES Padomē laikā, kā arī tikšanās laikā ar Latvijas amatpersonām, tostarp Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V). Pagaidām referenduma par palikšanu vai izstāšanos no ES precīzs norises laiks vēl nav zināms, taču tas notiks līdz 2017.gada beigām.

ES reformu plāns balstās uz četriem stūrakmeņiem: lielāka ES ekonomikas konkurētspēja, godīgi noteikumi pret valstīm, kuras nav eirozonā, lielāka loma valstu nacionālajiem parlamentiem iepretim ES un tādas migrācijas novēršanas no ES valstīm, kas saistīta ar sociālo pabalstu izmantošanu.

Vēstniece informēja, ka Apvienotā Karaliste vēlas saglabāt Eiropas dzīves līmeni, tādēļ ir jādod iespēja ES uzņēmējiem efektīvi konkurēt visā pasaulē, veicinot vienotā tirgus attīstību, īpašu uzmanību pievēršot pakalpojumu, kā arī digitālajā un enerģētikas jomā. Tāpat ES būtu jāiesaistās pasaules tirdzniecībā un jānoslēdz tirdzniecības līgumi ar ASV, Japānu, kā arī citām attīstītajām ekonomikām. ES arī jārada tiesiskais regulējums, kas palīdz panākt nepieciešamo uzņēmējdarbības izaugsmi un darbvietu radīšanu.

Kaulija arī norādīja, ka Apvienotajai Karalistei nav iebildumu pret tālāku Eirozonas integrāciju, taču ir jābūt garantijām, ka tiks aizsargātas arī ārpus Eirozonas esošo dalībvalstu intereses. Tikmēr attiecībā uz suverenitāti viņa skaidroja, ka Apvienotā Karaliste ir pret aizvien ciešāku ES, un uzskata, ka nacionālo parlamentu lomai jābūt lielākai. Turklāt ES pārāk bieži izmanto savas pilnvaras tādās jomās, kurās lēmumus varētu pieņemt valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī, neiejaucoties kopējā tirgus darbībā un nemazinot ES darbības efektivitāti. Apvienotā Karaliste arī vēlas stiprināt valstu parlamentu lomu, piemēram, nākotnē ļaujot to grupām bloķēt atsevišķu regulu pieņemšanu. ES būtu jārespektē pārvaldes līmeņi, kas ir vistuvāk ES pilsoņiem un vistiešāk atbildīgi to priekšā.

Runājot par imigrāciju un labklājības sistēmu, vēstniece uzsvēra, ka imigrācija uz Apvienoto Karalisti no ES valstīm ir strauji sasniegusi nepieredzētus apjomus, radot slogu valsts sociālo pakalpojumu sistēmai. Vēstniece arī norādīja, ka Apvienotā Karaliste nevēlas ierobežot brīvās pārvietošanās principu ES, cilvēki joprojām varēs doties uz Lielbritāniju, lai strādātu vai studētu. Tomēr, tajā pašā laikā valdība vēlās revidēt pabalstu sistēmu, lai dāsni pabalsti nebūtu par iemeslu ES iedzīvotāju migrācijai uz Apvienoto Karalisti. Vaicāta par iespējamajiem aprēķiniem un secinājumiem, kā attiecīgās reformas ietekmētu ES pilsoņus, kuri strādā Apvienotajā Karalistē, vēstniece informēja, ka tiešu datu par to pagaidām gan vēl neesot. Pagaidām Apvienotā Karaliste fokusējas uz sarunām ar ES līderiem, norādīja vēstniece.