Norvēģijas skola liek vilties latvietei

Ilustratīvs foto

FOTO: flickr/FromSandToGlass

Lai gan bieži vien Latvijā dzīvojošajiem šķiet, ka Ziemeļvalstīs viss ir labāk nekā pie mums, patiesībā ne vienmēr tā ir. Arī latviete Baiba, kura Norvēģijā dzīvo jau vairākus gadus, pārliecinājusies, ka sākumskolas izglītība Latvijā ir augstākā līmenī un mums pieņemamāka. Viņa akcentē - nav tā, ka Norvēģijas skolās viss ir tikai slikti, jo ir arī daudz pozitīvu lietu. TVNET piedāvā iepazīties ar Baibas konkrēto pieredzi un aicina arī tevi dalīties savā pieredzē!

Latviete aizbrauc uz Norvēģiju

Baiba intervijā portālam TVNET pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem uz Norvēģiju aizbrauca ne tāpēc, ka viņai Latvijā klājās slikti. Viņai bija labs amats un alga savā dzimtajā pilsētā. Aptuveni 30 gadus vecajai sievietei, kas studēja maģistrantūrā, profesionālās attīstības iespējas bija pietiekamas. Bet līdz ar ekonomisko krīzi viņa saskārās ar dažādu darbā iesāktu svarīgu projektu bezkaislīgu ierobežošanu un pat apstādināšanu. Tas sievieti sarūgtinājis.

Tā kā viņa iepriekš vasarā bija strādājusi Norvēģijā pagaidu darbu, viņa krīzes laikā nolēma doties uz šo valsti atkal. Toreiz viņas dēlam bija tikai daži gadi, un viņš palika Latvijā pie Baibas mammas.

Sieviete norāda, ka parasti iedzīvošanās svešā valstī nevienam nav pārāk viegla, vismaz sākumā. Taču labi, ka viņai bija zināma darba vieta. Vispirms viņa strādāja nelielā strādnieku viesnīcu kompleksā kalnos, kur darīja visus iespējamos darbus, sākot ar istabu uzkopšanu, beidzot ar darbu bārā. Pēc tam viņa mainīja dzīves un darba vietu, pārceļoties uz lielāku pilsētu.

Kad dēlam bija seši gadi, viņas dzīves apstākļi bija tādi, lai ņemtu puiku pie sevis uz Norvēģiju.

Kā interesantu notikumu sēriju Baiba atceras dēla dokumentu kārtošanu. Viņai pašai ar dokumentiem iepriekš nebija nekādu problēmu, bet nepilngadīgajam dēlam atbildīgās iestādes darbiniece ilgāku laiku nevēlējās dot atļauju dzīvot Norvēģijā. Puika jau vairākus mēnešus bija dzīvojis un mācījies Norvēģijas skolā, kad pēc neskaitāmu izziņu uzrādīšanas viņam beidzot izsniedza oficiālu atļauju. Turklāt pastāvīgās darbinieces aizstājējai nemaz nevajadzēja entās izziņas, ko iepriekš prasīja viņas kolēģe, kas izrādījās iebraucēju pretiniece.

Kā puikam gāja skolā?

Pirmās divas klases Kārlis mācījās Norvēģijas skolā, bet šovasar viņi nolēma mainīt skolu un puika iestājās Rīgas Komercskolas tālmācības kursā. Baiba ir ļoti apmierināta ar šo lēmumu.

Šķiet, ka astoņus gadus vecais puika dažās nedēļās Latvijas skolā apguvis vairāk nekā Norvēģijas skolā divu gadu laikā.

Baiba stāsta, ka Norvēģijas skolā audzēkņiem nebija gandrīz nekādu prasību un disciplīnas. Latvijas skolās prasības pret bērnu ir augstākas. Piemēram, ja bērns Norvēģijas skolā kādu dienu nevēlas mācīties un grib doties laukā, viņam to ļauj. Tur visas nodarbības notiek rotaļu veidā, bet Baiba bažījas, vai rotaļu un nedisciplinētības nav pārāk daudz. Latvijā bērniem dod vairāk konkrētu un akadēmisku zināšanu.

Iespējams, bērnu visatļautība saistīta ar Ziemeļvalstī valdošo kārtību, ka cilvēki, tostarp bērni, ir ļoti labi informēti par savām tiesībām un pie mazākā pārkāpuma, par ko Latvijā neviens neliktos ne zinis, ziņo uzraugošajai iestādei, kas var lemt par bērna izņemšanu no ģimenes. Ja Latvijā gadās redzēt, ka pieaugušie paceļ balsi pret bērniem, parauj aiz rokas vai iesit pa ausi, Norvēģijā tas skaitās liels pārkāpums, tāpēc vecāki un skolotāji tā neatļaujas rīkoties. Lai skolotājiem nepārmestu vardarbīgu attieksmi pret bērniem, viņi bērniem atļauj ļoti daudz, dažkārt pārāk daudz. Pazūd atšķirības starp bērnu un pieaugušo, starp skolēnu un skolotāju. Trūkst savstarpējās cieņas.

Pat balss paaugstināšana pret bērniem var izraisīt skolotājai nepatikšanas.

Baiba stāsta kādu absurdu gadījumu. Pagājušā gada rudenī viņa bija nolēmusi kopā ar dēlu doties apciemot draudzeni Liverpūlē, Lielbritānijā. Viņa pabrīdināja, ka saistībā ar šo braucienu Kārlis divas dienas nebūs skolā. Izglītības iestāde atbildēja, ka tādā gadījumā jāvēršas vietējā komūnā (pašvaldībā) un jālūdz atļauja puikas izvešanai no valsts. Labi, Baiba sazinājās ar komūnas pārstāvi.

Liels bija Baibas pārsteigums, kad komūna neatļāva dēlam uz divām dienām izbraukt no valsts un kavēt skolu.

Lai gan komūna norādīja, ka Kārlim nevajadzētu kavēt divas skolas dienas, Baiba skaidroja, ka konkrētā pirmdiena bija noteikta kā sporta diena, kad mācības nenotiek, bet otrdienā bērni devās pārgājienā. Tādējādi šo ceļojumu nevarētu uzskatīt par īpašu mācību traucēšanu.

Vispār šajā Norvēģijas skolā ir savdabīgs mācību režīms. Pirmo klašu skolēniem pirmdiena ir normāla mācību diena, otrdienās bērni dodas pārgājienos (tie notiek jebkuros laika apstākļos, pat salā), bet trešdienas ir brīvdienas un bērniem nav jāiet uz skolu, lai viņi pārāk nenogurtu. Ceturtdienas atkal ir normālas mācību dienas, bet piektdienas ir īsās dienas, kad bērni izglītojas tikai līdz pulksten 12.

Kad Baiba nolēma mainīt dēla skolu, viņa devās uz Norvēģijas izglītības iestādi pēc izziņas par puikas apgūto divos gados. Viņai teica, ka nekādu speciālu izziņu šādiem gadījumiem nav, bet, ja jaunās skolas pārstāvjiem rodas kādi jautājumi, var piezvanīt uz veco skolu. Labi, ka Rīgas Komercskolā nāca pretī un uzņēma puiku trešajā klasē.

Citādā dzimumaudzināšana

Arī saistībā ar bērnu dzimumaudzināšanu latviete piedzīvojusi visai savdabīgus gadījumus. Kādu dienu Kārlis stāstījis, ka viņam bija konflikts ar klasesbiedru. Mamma vaicājusi – kāpēc?

Dēls skaidrojis, ka konflikts ar klasesbiedru radies tāpēc, ka viņš līdis virsū laizīties un bučoties ar mēli.

Skolotāja nekā neesot reaģējusi, bet pēc tam Baiba izsaukta uz skolu, kur aizrādīts, ka Kārlis atraida klasesbiedru, kas arī esot iebraucējs. Mamma izstāstījusi, kāpēc dēls piekāvis otru puiku un ka viņa Kārli audzina par īstu vīrieti.

Tāpat viņa ir neizpratnē, kāpēc bērnu zīmējumu izstādē skolā bija izlikti arī dažādi seksuālas pozas un uzrakstus attēlojoši darbi. Latviete neuzskata, ka pirmās vai otrās klases skolēniem būtu uz tiem jāskatās, pat ja tos zīmējuši pirmo līdz sesto klašu skolēni.

Turklāt viņas draudzene, kurai ir divas meitas, vēl pirms bērnu skolas gaitu sākuma saskārās ar dīvainu grāmatu, ar kuras palīdzību bērni mācījās alfabētu. Līdzīgi kā Latvijas ābecēs, arī tur pie katra burta bija vārds, kas sākas ar konkrēto burtu, un raksturojošs zīmējums.

Burtu e bērni mācījās ar vārdu erekcija, ko raksturoja zīmējums ar kailu vīrieti.

Baiba norāda, ka pie šādas dzimumaudzināšanas, kas veicina homoseksualitāti, nav jābrīnās, ka Norvēģijā ir ļoti daudz geju un lesbiešu.

Tāpat valstī notiek daudz seksuālo noziegumu. Iespējams, tie varētu būt daļēji saistīti ar 12. klašu absolventu pēdējo mācību mēnesi, kad skolēni var darīt pilnīgi visu (kopumā seksuālajiem noziegumiem iemesli ir ļoti daudzi un dažādi, tas ir tikai viens no). Vienkāršoti runājot, jaunieši publiski ārdās un lieto alkoholu. Šajā laikā uz ielām var redzēt ļoti daudz piedzērušos jauniešu. Baiba norāda, ka parasti katrs jaunietis savā laikā «noraujas» un izmēģina dažādas līdz tam aizliegtas lietas un vielas,

bet latviete šaubās, vai tiešām vajadzīga tik masveidīga ārdīšanās un «noraušanās».

Ne viss ir slikti

Kopumā Baiba ir gandarīta, ka nolēmusi turpmāk dēlu izglītot Latvijas skolā, nevis turpināt mācības Norvēģijas skolā. Turklāt puika ir ļoti patriotisks un priecājas par iespēju mācīties latviski, kaut arī tas sagādā nelielus sarežģījumus un mācību procesā vajadzīga lielāka mammas iesaiste.

Pēc sarunas Baiba vēl akcentē - nav tā, ka Norvēģijas skolās viss ir tikai slikti, kā pozitīvo minot to, ka bērniem tiek nodrošināta arī mātes valodas mācīšana. Turklāt Norvēģijā ir ļoti dažādas skolas, kuru mācību process tiek organizēts ļoti dažādi. Pirmajās klasēs uzsvars tiek likts uz bērnu socializāciju.

Raksti arī tu!

Ja arī tu zini, ko nozīmē bērnu izglītība kādā citā valstī, uzraksti par savu pieredzi un sūti to uz e-pastu lasitaji@tvnet.lv! Pastāsti par savu pieredzi arī TVNET lasītājiem!

Uz augšu