Pat balss paaugstināšana pret bērniem var izraisīt skolotājai nepatikšanas.
Baiba stāsta kādu absurdu gadījumu. Pagājušā gada rudenī viņa bija nolēmusi kopā ar dēlu doties apciemot draudzeni Liverpūlē, Lielbritānijā. Viņa pabrīdināja, ka saistībā ar šo braucienu Kārlis divas dienas nebūs skolā. Izglītības iestāde atbildēja, ka tādā gadījumā jāvēršas vietējā komūnā (pašvaldībā) un jālūdz atļauja puikas izvešanai no valsts. Labi, Baiba sazinājās ar komūnas pārstāvi.
Liels bija Baibas pārsteigums, kad komūna neatļāva dēlam uz divām dienām izbraukt no valsts un kavēt skolu.
Lai gan komūna norādīja, ka Kārlim nevajadzētu kavēt divas skolas dienas, Baiba skaidroja, ka konkrētā pirmdiena bija noteikta kā sporta diena, kad mācības nenotiek, bet otrdienā bērni devās pārgājienā. Tādējādi šo ceļojumu nevarētu uzskatīt par īpašu mācību traucēšanu.
Vispār šajā Norvēģijas skolā ir savdabīgs mācību režīms. Pirmo klašu skolēniem pirmdiena ir normāla mācību diena, otrdienās bērni dodas pārgājienos (tie notiek jebkuros laika apstākļos, pat salā), bet trešdienas ir brīvdienas un bērniem nav jāiet uz skolu, lai viņi pārāk nenogurtu. Ceturtdienas atkal ir normālas mācību dienas, bet piektdienas ir īsās dienas, kad bērni izglītojas tikai līdz pulksten 12.
Kad Baiba nolēma mainīt dēla skolu, viņa devās uz Norvēģijas izglītības iestādi pēc izziņas par puikas apgūto divos gados. Viņai teica, ka nekādu speciālu izziņu šādiem gadījumiem nav, bet, ja jaunās skolas pārstāvjiem rodas kādi jautājumi, var piezvanīt uz veco skolu. Labi, ka Rīgas Komercskolā nāca pretī un uzņēma puiku trešajā klasē.
Arī saistībā ar bērnu dzimumaudzināšanu latviete piedzīvojusi visai savdabīgus gadījumus. Kādu dienu Kārlis stāstījis, ka viņam bija konflikts ar klasesbiedru. Mamma vaicājusi – kāpēc?
Dēls skaidrojis, ka konflikts ar klasesbiedru radies tāpēc, ka viņš līdis virsū laizīties un bučoties ar mēli.
Skolotāja nekā neesot reaģējusi, bet pēc tam Baiba izsaukta uz skolu, kur aizrādīts, ka Kārlis atraida klasesbiedru, kas arī esot iebraucējs. Mamma izstāstījusi, kāpēc dēls piekāvis otru puiku un ka viņa Kārli audzina par īstu vīrieti.
Tāpat viņa ir neizpratnē, kāpēc bērnu zīmējumu izstādē skolā bija izlikti arī dažādi seksuālas pozas un uzrakstus attēlojoši darbi. Latviete neuzskata, ka pirmās vai otrās klases skolēniem būtu uz tiem jāskatās, pat ja tos zīmējuši pirmo līdz sesto klašu skolēni.
Turklāt viņas draudzene, kurai ir divas meitas, vēl pirms bērnu skolas gaitu sākuma saskārās ar dīvainu grāmatu, ar kuras palīdzību bērni mācījās alfabētu. Līdzīgi kā Latvijas ābecēs, arī tur pie katra burta bija vārds, kas sākas ar konkrēto burtu, un raksturojošs zīmējums.
Burtu e bērni mācījās ar vārdu erekcija, ko raksturoja zīmējums ar kailu vīrieti.