Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts jāpatur aktuāls, jo Baltijā ir nepieciešama viena pamatīga bāzes jauda sacīja «Latvenergo» ražošanas direktors Māris Kuņickis.
«Latvenergo»: Visaginas projekts jāpatur aktuāls; Baltijai vajag bāzes jaudu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šis mūžsenais jautājums ir jārisina augstākā līmenī - gan «Augstsprieguma tīklam», gan citiem pārvades operatoriem, gan politiķiem, sniedzot komentārus, vai vēlamies būt atkarīgi tikai un vienīgi no starpsavienojumiem un importētās enerģijas vai tomēr gribam uz vietas savu ražošanas avotu, kurš būtu salīdzinoši drošs un ekonomisks. No bāzes jaudu viedokļa atomenerģija ir viena no pieejamākajām, jo tās cena ir ļoti tuva tirgus cenai, otrkārt, atomstaciju mūžs ir divreiz ilgāks nekā gāzes vai ogļu stacijām – tā var kalpot 50-60 gadu nevis 25 gadus, un tā arī nav atkarība no fosilā kurināmā, kodoldegviela ir pieejama visā pasaulē. Ja runājam par zaļo ražošanu un gribam būt no CO2 brīvi, tad, saliekot visas iespējamās enerģijas ģenerācijas kopā un ņemot vērā to, ka sistēmā vajag gan bāzes jaudu, gan atjaunojamos resursus, vienīgā CO2 neitrālā bāzes jauda ir atomenerģija. Jautājums ir par to, vai to vajag šeit uz vietas,» klāstīja Kuņickis.
Viņš norādīja, ka Visaginas AES projekts vēl nav nav izbeigts - ar to joprojām tiek strādāts. «Atomstacijas projekta mūžs ir 60 gadu, bet tev jāpieņem lēmums mūsdienām, un, saliekot to cenu, kas ir atomstacijas izmaksas un prognozes par cenu nākamajiem pieciem gadiem, redzi, ka īsti šobrīd stacija neiederas. Taču atomstacija ir uz 60 gadiem, 2022.gadā vēl nē, bet 2025.gadā igauņu Narvas bloki būs nostrādājuši jau 40-50 gadu, tajos vajadzēs investēt, bet vai Eiropa atļaus kaut ko darīt – tik netīrus blokus turpināt ekspluatēt? Šajā 2025.gadā atomstacija varētu tikai sākt strādāt. Lietuviešiem nekādu jaunu projektu nav, Latvijā arī nav, tāpat Igaunijā nav jaunu bāzes jaudu projektu. Ir projektiņi par vēja parkiem, bet tie ir tikai par pārdesmit megavatiem, bāzes projektu nav. Pēdējais lielais bāzes projekts bija mūsu TEC-2, vairāk Baltijā nekā nav. Polijā ir ogļu stacijas, kuras varēs izmantot vēl pāris gadus. Lemjot par šādiem lieliem projektiem, ir jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, nākotnes ģenerācijas neesamība šeit – ja citi lēmumi netiks pieņemti, šeit nebūs ģenerācijas,» pauda «Latvenergo» ražošanas direktors.
Pēc viņa teiktā, šajā jautājumā svarīga ir arī energoapgādes drošība. «Arī TEC-2 mēs slēgsim pēc 20 gadiem, kad tas būs nolietojies, un ko pēc tam? Man kā enerģētiķim liekas, ka Visaginas projektu vajadzētu paturēt kā aktuālu, Baltijai kā reģionam viena pamatīga bāzes jauda ir vajadzīga. Protams, lai pieņemtu pozitīvu lēmumu, tikai balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem šajā brīdī, pietrūkst argumentu,» sacīja Kuņickis.
Vienlaikus viņš atzina, ka investīcijas šāda projektā atpelnītos ilgā periodā. «Tāda šobrīd ir situācija. Lielbritānija atrisināja problēmu ar savu atomstaciju, nosakot 'feedin tarifu' – tātad iepirkums nevis par tirgus cenu, bet par 'feedin' tarifu. Viņi pateica, ka viņiem vajag atomstaciju, ka dos tiem subsīdiju, kas ir pilnīgi pretrunā ar Eiropas regulām. Protams, katrai valstij atsevišķi pacelt atomstaciju nav iespējams, ne Lietuva, ne Latvija, ne Igaunija atsevišķi to nevar atļauties, var būt tikai reģionālais projekts. (..) Nākotnē ir plānā savienojumi ar Poliju 1000 megavatu apmērā, bet tā ir 5-10 gadu nākotne. Mēs norakstīsim TEC-2 2030.gadā, tad arī lietuvieši norakstīs savu, Narva beigs eksistēt 2025.gadā, ja neveiks investīcijas, kas pēc tam šeit paliks? Saules mums nav, vēja parki attīstās, bet to saražotā jauda ir niecīga, vienīgi mūsu HES paliks – smejoties var teikt, ka Latvijā elektrība būs divas nedēļas aprīlī. No stratēģiskā viedokļa enerģētikā tu nevari pieņemt lēmumu par 10-15 gadiem, periodam ir jābūt daudz lielākam un jābūt lielākai analīzei,» uzsvēra «Latvenergo» ražošanas direktors.
Lietuvas valdība vēl nav darījusi zināmu savu lēmumu par to, vai būvēt AES, kas tai jāpaziņo pēc tam, kad 2012.gada oktobrī nesaistošā referendumā valsts iedzīvotāji noraidīja attiecīgo ideju. Valdība norāda, ka notiek sarunas ar partneriem Latvijā un Igaunijā, kā arī Japānas kompāniju «Hitachi». Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis minējis, ka šis joprojām ir reģionāls projekts un ideja, ka Lietuva AES varētu būvēt kopā vienīgi ar «Hitachi» netiek izskatīta.
«Latvenergo» ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus.