Komisija par atbildīgiem Zolitūdes traģēdijā atzīst arī Repši, Vilku, Reiru un citus

Ingunas Sudrabas rosinājums, ko komisijas vairākums atbalstīja, paredz, ka «komisijas vērtējumā atbildīgas par situāciju, ka vairāk nekā piecu gadu periodā - no 2009.gada līdz 2014.gadam - valstī faktiski vairs netika īstenota valsts kontrole pār būvniecības procesu, ir gan tās amatpersonas, kuras pieņēma lēmumu likvidēt Valsts būvinspekciju, gan tās, kuras pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma neatjaunoja valsts kontroli pār būvniecības procesu».

Bez amatpersonām, ko komisija jau iekļāvusi gala ziņojumā, tika pieņemts lēmums minēt arī Repši, Vilku, bijušos Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājus Gunti Bērziņu un Reiru, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājus Gunti Blumbergu, Ventu Armandu Kraukli, Andri Bērziņu, Vjačeslavu Dombrovski, Jāni Ozoliņu.

Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien vienojās gala ziņojumā atbildību par Zolitūdes traģēdiju norādīt arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam («Saskaņa») un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājam Ingusam Vircavam.

Komisija atbalstīja, ka gala ziņojumā tiks pausts, ka politiska un morāla atbildība par Zolitūdes traģēdiju jāuzņemas arī Ušakovam un Vircavam.

Iepriekšējā komisijas sēdē deputāti atbalstīja gala ziņojumā norādīt, ka par Valsts būvinspekcijas likvidēšanu un līdz ar to arī Zolitūdes traģēdiju politiska un morāla atbildība jāuzņemas ekspremjeram, pašreizējam Eiropas Komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim («Vienotība»), bijušajiem ekonomikas ministriem, tagadējam «Vienotības» ģenerālsekretāram Artim Kamparam («Vienotība») un Danielam Pavļutam, kā arī bijušajiem Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāriem, pašreizējam satiksmes ministram Anrijam Matīsam un Jurim Pūcem.

Komisijas deputāti 50 lappusēs apkopojuši secinājumus par Zolitūdes traģēdiju

Parlamentāriešu viedoklis par traģēdijas izmeklēšanas ilgumu ir piesardzīgi nogaidošs, tomēr tā norāda, ka nav pamata pārmest policijai krimināllietu pārāk ilgu izmeklēšanu.

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija par gala ziņojumu varētu balsot 12.oktobrī

Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija par gala ziņojumu varētu balsot 12.oktobrī, pirmdien sacīja komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis («No sirds Latvijai»).

Balodis atzīmēja, ka pagājušajā nedēļā Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, kas paredz to, ka turpmāk gala ziņojumus varēs varēs pieņemt ar komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu, un to parakstīs komisijas priekšsēdētājs un sekretārs, nevis visi komisijas locekļi, kā likums to noteica līdz šim.

Viņš norādīja, ka Valsts prezidents grozījumus varētu izsludināt vēlākais 9. vai 10.oktobrī, līdz ar to

komisija par gala ziņojumu plāno balsot 12.oktobrī, lai jaunais regulējums tiktu attiecināms arī uz Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisiju.

Jau vēstīts, ka līdz šim Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums paredzēja, ka gala ziņojumu paraksta visi parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi.

Ziņojumu neparakstot kaut vienam komisijas loceklim, tas netiek izskatīts Saeimas sēdē, kā arī netiek publicēts «Latvijas Vēstnesī», kā to paredz likums, norādīja grozījumu autori. Šāda situācija bija radusies 2012.gadā, kad Latvijas Krājbankas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu neparakstīja četri komisijas locekļi.

Līdzšinējais regulējums bija nesamērīgs, jo galaziņojuma pieņemšana ir atkarīga no mazākuma, kas var sastāvēt no viena cilvēka.

Pēc galaziņojuma publicēšanas tajā atspoguļotos priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai nosūtīt izvērtēšanai Saeimas komisijām, Ministru kabinetam, ministrijām vai citām institūcijām, kuru kompetencē ietilpst attiecīgo priekšlikumu ieviešana.

Gala ziņojumā norādītajām institūcijām būs jāvērtē galaziņojumā ietvertā informācija un jālemj par izmeklēšanas komisijas konstatēto trūkumu novēršanu. Grozījumu autori atzīmēja, ka šādi tiktu pilnveidots parlamentārās izmeklēšanas komisiju institūts, palielinoties iespējai, ka komisijas darbs vainagotos ir izmaiņām normatīvajos aktos.

Izmeklēšanas komisijas darbība izbeigsies astotajā dienā pēc galaziņojuma izskatīšanas Saeimas sēdē, ja Saeima nav lēmusi citādi. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Tāpat jau vēstīts, ka komisijas deputāti 50 lappusēs apkopojuši secinājumus par Zolitūdes traģēdiju.

Parlamentāriešu viedoklis par traģēdijas izmeklēšanas ilgumu ir piesardzīgi nogaidošs, tomēr tā norāda, ka nav pamata pārmest policijai

krimināllietu pārāk ilgu izmeklēšanu.

Deputāti ar balsu vairākumu atbalstījuši priekšlikumu gala ziņojumā norādīt konkrētu amatpersonu atbildību, tādēļ ziņojumā varētu tikt pausts, ka par Valsts būvinspekcijas likvidēšanu un līdz ar to arī Zolitūdes traģēdiju politiska un morāla atbildība jāuzņemas ekspremjeram, pašreizējam Eiropas Komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim («Vienotība»), bijušajiem ekonomikas ministriem, tagadējam «Vienotības» ģenerālsekretāram Artim Kamparam («Vienotība») un Danielam Pavļutam, kā arī bijušajiem Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāriem, pašreizējam satiksmes ministram Anrijam Matīsam un Jurim Pūcem.

Rīgā, Zolitūdē, veikalā «Maxima» 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku.