Top 5 saltākie politiķu meli, ar kuriem tie aizmālējuši cilvēkiem acis

Solīja, ka maciņā paliks vairāk naudas... Muļķības

Vēl pavisam nesen daudzi politiķi solīja, ka samazinās nodokļus. Var strīdēties, vai dažādu nodokļu samazināšana ir efektīvs veids sociālai līdztiesībai, tomēr pats solījums acīmredzami tiek uzskatīts par labāko veidu partiju popularitātes celšanai pat tad, ja netiek pildīts.

Piemēram, vairākkārt tika runāts par iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājumu, taču šiem solījumiem nesekoja reālas darbības, lai tos izpildītu.

Cilvēku krāpšana vērojama arī retorikā par darbaspēka nodokļu samazinājumu. Iznācis vien čiks - solījumi nav īstenoti ne par gramu.

Melots arī par enerģētikas jomu, piemēram, gāzes tirgus atvēršana tika solīta, jau Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Vēl tagad tas nav izdarīts.

Būsim gudrāki? Tikai varbūt!

Iepriekš politiķi solīja arī uzlabojumus izglītības jomā.

Izglītībai jābūt Latvijas nacionālās drošības prioritātei, taču Saeimas politiķu attieksmi lieliski raksturo par izglītības un zinātnes ministri ieliktais cilvēks, kurš vispār nebalotējās vēlēšanās. Tas var liecināt, ka politiķiem šī joma neliekas svarīga vai arī viņi no tās distancējas.

Piemēram, jau gadiem politiķi runā par pāreju uz mācībām latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajās mazākumtautību skolās.

12. Saeimas pilnvaru sākumā bija plānots, ka tas notiks līdz 2018.gada 1.septembrim. Bet šovasar izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile paziņoja, ka neatbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā no 2018.gada.

Viņa skaidroja, ka šāda iecere nav atbalstāma, jo līdz 2018.gadam to neesot iespējams paveikt gana kvalitatīvi un visai Latvijas sabiedrībai pieņemamā veidā. Ilgtermiņā iecere būtu atbalstāma.

Arī veselības aprūpes sakārtošanā politiķi nav taupījuši solījumus. Tiesa, pirms pēdējām vēlēšanām tie bija diezgan vispārīgi un nekonkrēti. Iespējams, tas bijis visai gudrs solis, jo tagad ir grūtāk pārmest solījumu neizpildīšanu.

Bet nebūsim arī naivi, pašreizējais veselības ministrs ir nopelnījis miljonus farmācijas biznesā, tādēļ cerēt uz veselības nozares uzlabojumiem nav pamata.

Nožēlojami, bet netic pat pensionāri

Arī ar politiķu solījumiem pensionāriem saistās meli. Šai jomā izteikti īpaši populistiski solījumi, pie kā liela daļa sabiedrības diemžēl jau ir pieradusi.

Politiķu solījumiem par pensijām vairs netic pat paši pensionāri.

Novērots – jo neveiksmīgāka ir partija un mazāku sabiedrības atbalstu tā bauda, jo tā sola bezgalīgākus labumus pensionāriem. Tiesa gan, ir arī izņēmumi.

Politiķu attieksmi pret senioriem trāpīgi raksturo Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas izsmejošā ūjināšana pensionāru piketa laikā.

Melo pat par valsts aizsardzību

Politiķu meli redzami katrā sabiedrībai svarīgā jomā. Pat tik populārajā aizsardzībā, kas pēdējā laikā bauda politiķu labvēlību.

Politiķi solīja, ka līdz 2018.gadam valsts aizsardzībai atvēlēs 2% no iekšzemes kopprodukta, bet likumā šo ieceri tā arī nenostiprināja.

Tas mudina domāt, ka politiķi jau iepriekš zina, ka šo apņemšanos nepildīs.

Vieni no saltākajiem meliem

Vieni no saltākajiem politiķu solījumiem saistīti ar izteikumiem par Latvijas rīcību bēgļu jautājumā.

Vēl 30.jūnijā valdības vadītāja Laimdota Straujuma sacīja, ka, Latvijai piedaloties bēgļu problēmas risināšanā, mūsu valstī varētu uzņemt līdz 200 bēgļu.

Vasarā politiķe uzsvēra, ka Latvija noteikti nevar piekrist vairāk nekā 700 bēgļu uzņemšanai.

Viņasprāt, varētu domāt par līdz 200 bēgļu uzņemšanu.

Savukārt šonedēļ, kad jau runāja par krietni lielāku bēgļu skaitu, Ministru prezidente norādīja, ka Latvija nevar pateikt nē bēgļu uzņemšanai.

Katram cilvēkam, kurš apveltīts ar loģisko domāšanu, ir saprotams, ka Straujuma, kura regulāri dodas vizītēs uz Briseli un kontaktējas ar dažādām augstām amatpersonām, zināja, ka viņas iepriekš paziņotais bēgļu skaits nebūs galīgais cipars. Grūti noticēt, ka viņa to nezināja vai nenojauta.

Iespējams, šie ir vieni no saltākajiem, aprēķinātākajiem solījumiem, kas balstījās vēlmē saglabāt šķietamu koalīcijas stabilitāti.