Bēgļu atbalsta biedrība: Latvijā bēgļu integrācijas kā tādas vispār nav

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Alvis Šķenders

FOTO: Lita Krone/LETA

Bēgļu integrācijas Latvijā kā tādas vispār nav, tā šodien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» izteicās biedrības «Patvērums «Drošā māja«» jurists Alvis Šķenders.

Šķendres piebilda, ka mēs «dzēšam ugunsgrēkus», palīdzot bēgļiem iejusties pirmos mēnešus un palīdzam praktiskās lietās, bet sistemātiskas integrācijas, lai šie bēgļi iekļautos, nav. Biedrībā nodarbojas ar bēgļu atbalsta jautājumu risināšanu Latvijā jau gandrīz desmit gadus, ik gadu sniedzot palīdzību aptuveni 80 bēgļiem.

Diskusijā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka svarīgi ir saprast to, ka Latvijā jau patlaban ir bēgļi un tiek izskatīti pieteikumi no patvēruma meklētājiem, uzsverot, ka «mēs patlaban līdz ar bēgļu diskusiju neesam nekādā unikālā situācijā».

Siliņa sacīja, ka tīri no praktiskā viedokļa Latvija vienlaicīgi nevarētu uzņemt vairāk par 50 bēgļiem. Ministrijas amatpersona paskaidroja, ka sākotnēji šīs personas būs patvēruma meklētāji, kuriem pēc tam tiks vērtēts apsvērumus, vai piešķirt bēgļa statusu vai alternatīvo statusu.

Siliņa izteica cerību, ka pašreizējais bēgļu jautājums ļaus valdības līmenī aktualizēt jautājumu par integrāciju.

Ministrijas parlamentārā sekretāre apstiprināja, ka gadījumā, ja persona iegūst bēgļa statusu, tā var apvienoties ar ģimeni uzreiz, šeit uzaicinot arī savus tuvākos radiniekus. Savukārt Šķenders piebilda, ka tas neattiecas uz alternatīvo statusu ieguvušām personām, jo tās ar ģimeni var apvienoties pēc diviem gadiem.

Diskusijas dalībnieki nedaudz pievērsās arī jautājumam par sabiedrības viedokli, Saeimas deputātei un Eiropas lietu komisijas vadītājai Lolitai Čigānei (V) norādot, ka tas ir jāņem vērā, bet nevajadzētu publiskajā telpā kurināt naidu. Šķenders izteicās, ka Latvijas amatpersonu un iedzīvotāju pirmā reakcija, bēgļiem šeit ierodoties, noteiks to, kā viņi šeit iejutīsies.

Kā ziņots, valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, paredzot, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Valdībā nebija balsojuma par šo jautājumu, tikai kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), kuras pārstāvētā nacionālā apvienība iebilst pret bēgļu uzņemšanu, pauda īpašu nostāju, žurnālistiem pastāstīja Straujuma. Taujāta par atšķirīgiem viedokļiem starp valdības partneriem, Straujuma pauda: šis nav pirmais gadījums, kad kādai no koalīcijas partijām ir īpašais viedoklis. Koalīcija turpina strādāt, un tas ir normāls process, ka partijas nav vienmēr vienotas, rezumēja politiķe.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Savukārt šodien Saeimas ārkārtas sesijas sēdē deputāti kvoruma trūkuma dēļ līdz galam neizskatīja opozīcijas partiju un nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegto lēmumprojektu uzdot Ministru kabinetam sniegt skaidrojumus bēgļu jautājumā.

Uz augšu