Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9654520t1h96a4.jpg)
Šā gada maijā vidējā cena biržā «Nord Pool Spot» Latvijā un Lietuvā sasniedza 51,5 eiro par megavatstundu, kas ir par 30% augstāka nekā iepriekšējā gada maijā, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja AS «Latvenergo» Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.
Viņš skaidroja, ka cenu pieaugumu «Nord Pool Spot» biržā veicināja šogad neierasti zemā palu laika ģenerācija, kā rezultātā pārvades ierobežojumi sāka parādīties jau aprīlī un pavisam izteikti maijā.
«Iepriekšējos gados ierobežojumi pārvades tīklā sāka veidoties maija beigās vai jūnija sākumā, kad samazinājās elektroenerģijas ražošana Latvijā un Lietuvā un pieauga elektroenerģijas importa pieprasījums caur ierobežotas jaudas starpvalstu līnijām no Igaunijas un Krievijas, radot apstākļus elektroenerģijas cenu pieaugumam Latvijā un Lietuvā,» atzina Junghāns.
Igaunijā maijā vidējā tirgus cena bija 37,2 eiro par megavatstundu, savukārt maijā Latvija un Lietuva bija visaugstāko cenu reģions «Nord Pool Spot».
Maijā arī samazinājās stundu skaits, kad Latvijas un Igaunijas cenas ir vienādas - tādu maijā bija 25% no visām, bet 2014.gada pirmajos trīs mēnešos vienādo cenu stundu proporcija bija 37%.
«Latvenergo» eksperts arī norādīja, ka kopumā elektroenerģijas cenas Eiropas tirgos turpina samazināties.
«Skandināvijā viens no galvenajiem cenu noteicošajiem faktoriem ir ūdens pietece hidroelektrostaciju rezervuāros, kas patlaban ir tuvu normālam, ilggadēji vidējam līmenim. Tas savukārt samazina cenu pīķu rašanos tuvākajos mēnešos, bet paaugstina turpmākas cenu samazināšanās iespējamību, ja vasara būs nokrišņiem bagātāka nekā parasti. Tajā pašā laikā vēl divi no galvenajiem cenu ietekmējošiem faktoriem ir ogļu un CO2 emisijas kvotu cenas, kas svārstās pie daudzgadu zemākajiem līmeņiem,» atzina Junghāns.
Ogļu dedzināšana elektrostacijās Eiropā šogad ir nozīmīgi samazinājusies līdz ar elektroenerģijas patēriņa samazināšanos par 5,7% gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar līdzīgu periodu iepriekšējā gadā, kā arī arvien pieaugošās saules un vēja elektrostaciju ģenerācijas ietekmē. Ogļu krājumi Eiropas noliktavās turpina pieaugt. Vienlaikus arī starptautiskajā tirgū saglabājas liels ogļu piedāvājums.
Savukārt CO2 emisijas kvotu cenas jau kopš 2013.gada sākuma svārstās ap pieciem eiro par tonnu atzīmi, jo tirgus atrodas nenoteiktības situācijā, no Eiropas politikas veidotājiem gaidot noteiktāku CO2 emisijas tirdzniecības sistēmas attīstības vīziju.