/nginx/o/2018/07/16/9666058t1hc898.jpg)
Pentagons vairākās Baltijas un Austrumeiropas valstīs plāno izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu, kā arī līdz 5000 karavīru, šādi cenšoties atturēt Krieviju no tālākas agresijas Eiropā, atsaucoties uz ASV un to sabiedroto amatpersonu teikto, sestdien vēsta laikraksts «The New York Times».
«Tā ir ļoti nozīmīga politikas maiņa,» sacīja bijušais NATO sabiedroto augstākais komandieris Džeimss Stavridis. «Tā sniedz vērā ņemamu garantiju līmeni nervozajiem sabiedrotajiem, kaut gan,
protams, nekas nav tik labi kā pastāvīgi uz vietas izvietots karaspēks.»
Salīdzinot ar bruņojumu, ko Krievija var izvietot līdzās šo NATO valstu robežām,
bruņojums, ko Austrumeiropā un Baltijas plāno izvietot ASV, ir neliels, tomēr tā ir spēcīga zīme ASV saistībām, lai darbotos kā savaldītājs,
līdzīgi kā Berlīnes brigāde darbojās pēc Berlīnes mūra krīzes 1961.gadā.
«Tas ir kā nogādāt NATO atpakaļ nākotnē,»
sacīja bijusī Baltā nama un aizsardzības jomas amatpersona Džūljena Smita.
Ir ierosināts sabiedroto bāzēs izvietot bruņojumu, kas būtu pietiekams, lai apbruņotu 3000 līdz 5000 karavīru.
Pentagona priekšlikumam vēl ir jāsaņem ASV aizsardzības ministra Eštona Kārtera un Baltā nama apstiprinājums.
«ASV armija, konsultējoties ar mūsu sabiedrotajiem, turpina izvērtēt labākās vietas šo materiālu izvietošanai,» sacīja Pentagona pārstāvis sakariem ar presi pulkvedis Stīvens Vorens. «Šobrīd mēs vēl neesam pieņēmuši lēmumu, vai un kad šīs iekārtas tiks pārvietotas.»