Pāvests Francisks šodien ierodas Sarajevā, nesot vēsti par izlīgumu un mierīgu līdzāspastāvēšanu 20 gadus pēc Bosnijas kara beigām.
Pāvests apmeklē Sarajevu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es nāku jūsu vidū (..), lai paustu savu atbalstu ekumeniskam (..) dialogam un, galvenais, iedrošinātu uz mierīgu līdzāspastāvēšanu jūsu valstī,» vēršoties pie sarajeviešiem, savas vizītes priekšvakarā paziņoja Francisks.
Pāvests Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā pavadīs vienu dienu.
Pagājušā gada septembrī Francisks apmeklēja Albāniju, kur veltīja lielu uzmanību līdzāspastāvēšanai šīs valsts musulmaņu vairākuma un katoļu minoritātes starpā.
Līdzīgi kā Albānijā, arī Bosnijā un Hercegovinā iedzīvotāji seko dažādām reliģijām.
Bosnija un Hercegovina, kas ir etniski sašķelta starp musulmaņu bosniešiem, pareizticīgajiem serbiem un katoļiem horvātiem, joprojām nav pilnībā atguvusies no 1992.-1995.gada kara, kas sekoja Dienvidslāvijas sabrukumam un laupīja dzīvību vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Saskaņā ar 1995.gada novembrī noslēgto Deitonas miera līgumu Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās daļās - musulmaņu un horvātu federācijā un Serbu republikā.
Lai gan Deitonas līgums atnesa mieru, tas nostiprināja arī etnisko dalījumu, kas Bosnijā un Hercegovinā pastāv vēl šodien. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība, un Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir vājas.
«Pāvests dodas uz Sarajevu, lai nestu vēsti par mieru, izlīgumu un kopīgu valsts celtniecību, kur dialogs starp ticībām ir būtisks,» paziņoja Vatikāna pārstāvis sakariem ar presi Federiko Lombardi.
Francisks vizītes laikā plāno tikties ar visiem trim lielāko kopienu politiskajiem līderiem un reliģiju pārstāvjiem.
Bosnijā un Hercegovinā aptuveni 40% iedzīvotāju ir islāmticīgie vai ar saknēm šajā ticībā, nedaudz vairāk kā 30% sakņojas serbu pareizticīgajā tradīcijā, bet aptuveni 10%, lielākoties horvāti, uzskata sevi par katoļiem.
Bosnijas horvāti pēc kara ir pakāpeniski pametuši valsti. Aplēsts, ka 20 gadu laikā aizbraukuši 300 000 horvātu, kas ir vairāk nekā trešdaļa no kopējā horvātu skaita pirms kara.
Francisks savas vizītes laikā aicinās palikušos nedoties prom un uzrunā sarajeviešiem mudinās Bosnijas katoļus piedalīties tādas sabiedrības veidošanā, kas virzās uz mieru, līdzāspastāvēšanu un sadarbību.
Gaidāms, ka pāvesta vadīto brīvdabas dievkalpojumu Sarajevas olimpiskajā stadionā apmeklēs 65 000 cilvēku.
Par drošību Franciska vizītes laikā gādās vismaz 5000 policistu.
Francisks būs otrais pāvests, kurš apmeklējis Sarajevu. 1997.gadā spēcīga sniegputeņa laikā Sarajevā ieradās Jānis Pāvils II, kurš sešus gadus vēlāk atgriezās Bosnijā, lai apmeklētu Baņa Luku.