Jaunākie pētījumi liecina, ka tumšais materiāls, kas klāj atsevišķus ģeoloģiskos veidojumus uz Jupitera pavadoņa Eiropas, varētu būt sāls no zemledus okeāna, uz kuru iedarbojusies Saules radiācija, iekrāsojot sāļus tumšus. Fakts, ka uz Eiropas virsmas atrodas jūras sāls, liek domāt, ka okeāns mijiedarbojas ar okeāna pamatnes iežiem. Šis ir svarīgs jaunums tiem, kas uzdod sev jautājumu, vai uz Eiropas eksistējošā vide ir piemērota mums zināmām dzīvības formām.
«Mums ir daudz jautājumu par Eiropu, un viens no svarīgākajiem un visgrūtāk atbildamajiem ir, vai tur ir dzīvība. Pētījumi kā šis ir svarīgi, jo tie fokusējas uz jautājumiem, uz kuriem mēs noteikti varam rast atbildes, piemēram, vai Eiropa ir apdzīvojama,» skaidroja Kurts Nīburs. «Kad mums būs atbildes uz šiem jautājumiem, varēsim pievērsties nozīmīgākiem jautājumiem par dzīvību Eiropas zemledus okeānā.»
Jau vairāk nekā desmit gadus zinātnieki cenšas noskaidrot, kas ir tumšais materiāls, kas klāj garās plaisas un citus relatīvi jaunos ģeoloģiskos veidojumus uz Eiropas virsmas. Tas, ka tumšais materiāls ir saistīts ar svaigiem ģeoloģiskiem veidojumiem, nozīmē, ka tas ir nācis no Eiropas dzīlēm. Līdz šim nav zināms tumšā slāņa ķīmiskais sastāvs.
«Ja tas ir sāls no zemledus okeāna, tas būtu vienkāršs un elegants risinājums tumšajam un noslēpumainajam materiālam,» piebilda pētījuma vadītājs Kevins Hends no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL).
Ir skaidrs, ka Eiropa atrodas Jupitera spēcīgā magnētiskā lauka radītajā starojuma zonā. Elektroni un joni bombardē pavadoņa virsmu ar tādu pašu intensitāti kā daļiņu paātrinātājā. Teorijas, kas cenšas izskaidrot tumšo vielu, iekļauj šo starojumu kā daļu no procesa.
Agrāko pētījumu, kuros izmantoti Galileo un dažādu teleskopu savāktie dati, rezultāti saistīja krāsaino Eiropas virsmu ar savienojumiem, kuri satur sēru un magniju. Lai arī starojuma ietekmē izmainītais sērs tiešām varētu būt saistīts ar dažām Eiropas virsmas nokrāsām, jaunākie eksperimenti atklāj, ka apstarots sāls varētu izskaidrot krāsu jaunākajos pavadoņa virsmas reģionos.
Lai identificētu tumšo materiālu, Hends un pētījuma līdzautors Roberts Karlsons radīja Eiropas virsmas fragmenta simulāciju laboratorijā. Katram potenciālajam virsmas materiālam tika iegūts spektrs.
«Mēs to dēvējam par «Eiropu mēģenē»,» teica Hends. «Laboratorijā tiek imitēti apstākļi uz Eiropas virsmas - temperatūra, spiediens un starojums. Laboratorijā iegūto spektru pēc tam var salīdzināt ar to, kas reģistrēts ar kosmiskajiem aparātiem un teleskopiem.»
Konkrētā pētījuma ietvaros zinātnieki izmantoja parasto sāli - nātrija hlorīdu, kā arī sāls un ūdens maisījumus. Paraugi tika ievietoti vakuuma tvertnē, kurā temperatūra bija -173 grādi pēc Celsija. Sāls paraugi tika bombardēti ar elektronu kūli, lai simulētu spēcīgo starojumu, kas iedarbojas uz pavadoņa virsmu.
Pēc aptuveni 10 stundām intensīvas apstarošanas, kurā starojuma deva atbilst vienam gadsimtam uz Eiropas, sāls paraugi, kas sākotnēji bija balti kā mums ierastā pārtikas sāls, kļuva dzeltenbrūni, līdzīgi veidojumiem uz pavadoņa virsmas. Arī spektra dati bija ļoti līdzīgi tiem, kurus bija reģistrējis NASA kosmiskais aparāts Galileo.
«Šis pētījums vēsta, ka apstarota nātrija hlorīda signāls ir intriģējoši līdzīgs kosmiskā aparāta datiem par tumšo materiālu uz Eiropas virsmas,» teica Hends.
Jo ilgāk paraugi tika apstaroti, jo tumšāka kļuva to krāsa. Hends uzskata, ka krāsu variācijas var izmantot, lai noteiktu ģeoloģisko veidojumu vecumu.
Lai pieliktu punktu diskusijai par tumšā materiāla ķīmisko sastāvu, zinātniekiem ir nepieciešami labākas izšķirtspējas spektrālie dati. Tos nav iespējams iegūt ar teleskopiem uz Zemes, tādēļ lielas cerības tiek liktas uz misijām, kas Jupitera sistēmu varētu apmeklēt tuvākajā laikā.
