Koalīcijā dažādas domas par Augstākās tiesas priekšsēdētāju Bičkoviču

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Bičkoviča pilnvaru termiņš beidzas jūnijā. Procedūra paredz, ka Augstākās tiesas tiesneši no sava vidus izraugās vienu kandidātu, par ko balso Saeima. Bez Bičkoviča izvirzīta arī tiesneša Andra Guļāna kandidatūra.

«Tiesu vara ir neatkarīga, bet politiķi uzrauga, vai tā strādā sabiedrības interesēs. Maksātnespējas lietas un ilgās tiesvedības ir tas, kas nevar sabiedrību apmierināt,» frakcijas nostāju pret Bičkoviču pamato «Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa. Viņa arī atzīmē, ka pēdējos septiņos gados Bičkovičs pretojies ikvienai kaut cik progresīvai idejai, tādēļ «Vienotības» deputāti ir ļoti noraidoši pret viņu.

Turpretim «Zaļo un zemnieku savienība» (ZZS) varētu Bičkoviču atbalstīt. Viņa darbu ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šonedēļ novērtēja ar «labi».

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš min, ka partija nevērtēs nevienu no kandidātiem, pirms tiesneši būs teikuši savu vārdu. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) atzīmē, ka varētu partijai ieteikt balsot par tiesnešu favorītu.

Pagaidām ar vērtējumu nogaida arī pārējās Saeimas partijas

«Publisko tiesību institūta» direktors Arvīds Dravnieks uzskata, ka Guļāns ir labāks administrators, bet Bičkovičs tiesnešiem asociējas ar stabilitāti.

«Bičkovičs kādreiz vadīja tiesnešu biedrību, kas viņa laikā pārvērtās par tādu kā tiesnešu arodbiedrību. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ vairums [tiesnešu] viņu labprāt redzētu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Šie cilvēki labprāt saglabātu stabilitāti, viņi gribētu nākotni tādu, kāda ir šodiena,» saka Dravnieks.

Vairāki avoti «De facto» gan pieļauj, ka nevienam no kandidātiem nav pārliecinoša pārsvara.

Bičkoviču nosacīti atbalsta Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, Guļānu – Administratīvais departaments. Guļāns tuvākajā laikā cer tikties ar Civillietu departamentu, lai izklāstītu savus plānus.