AS «Swedbank» sadarbībā ar pašvaldībām ir sākusi īstenot reģionu attīstības programmu, kurā ar sev pieejamiem resursiem atbalsta vienmērīgu Latvijas attīstību. Programma aptver gan tiešo bankas ietekmes loku - ikdienas finanšu aprites infrastruktūru un attīstības finansēšanu -, gan stratēģiskas investīcijas jomās ar lēnu, bet sistēmisku atdevi, informēja «Swedbank» pārstāve Vineta Savicka.
Kaut arī strauji pieaug norēķini ar kartēm un lielākā daļa iedzīvotāju izmanto internetbankas iespējas, tomēr vismaz puse privātpersonu joprojām aktīvi lieto skaidru naudu. Pēc citu banku īstenotām klientu apkalpošanas modeļa izmaiņām «Swedbank» ir veikusi atkārtotu pakalpojumu pieejamības analīzi ārpus lielajām pilsētām un konstatējusi divas nozīmīgākās problēmas - skaidras naudas pieejamība (bankomāti) un finanšu konsultācijas klātienē.
Latvijā ir plašas iespējas saņemt skaidru naudu pie kases veikalā, tomēr šis nav visaptverošs risinājums. Tāpēc, vienojoties ar pašvaldību vadītājiem, «Swedbank» apņemas 2015.gada laikā uzstādīt 15 papildu bankomātus reģionos, lai nodrošinātu 100% pārklājumu skaidras naudas pieejamībai visos Latvijas novados. Tāpat ar pašvaldībām tiek meklēts optimālākais modelis, kā panākt bankas darbinieku regulāru klātbūtni visos Nacionālajā attīstības plānā noteiktajos attīstības centros.
«Swedbank» īstenotā e-prasmju skola sadarbībā ar pašvaldībām un bibliotēkām ik gadu 1000 senioriem dod iespēju apgūt interneta lietošanu un samazina vajadzību mērot ceļu uz pastu vai banku. Savicka informēja, ka 2015.gadā apmācāmo skaits palielinājies līdz 1500, turklāt internetbanku un maksājumu karšu lietošanas modulis ir iestrādāts arī «Lattelecom» īstenotajā programmā «Pieslēdzies, Latvija!». Patlaban «Swedbank» klienti jebkuru bankas operāciju, tostarp rēķina apmaksu, var veikt, vienkārši piezvanot uz banku. Pērn vien dubultojies (līdz 170) darbinieku skaits, kuri apkalpo klientus telefoniski. Katru dienu vairāk nekā 300 Latvijas iedzīvotājiem ar padomiem telefoniski vai klātienē tiek palīdzēts apgūt internetbankas iespējas, stāstīja Savicka.
«Pēdējā ekonomiskā krīze ir mainījusi priekšstatus par kreditēšanu. Ar šo pieredzi bankas nekad vairs neaizdos naudu necaurspīdīgiem uzņēmumiem, savukārt uzņēmēji kritiskāk izvērtēs savas biznesa idejas potenciālu un pieejamos resursus attīstībai. Pašreizējā vājā kreditēšanas aktivitāte ir saistāma gan ar uzņēmēju bažām par nākotni, gan lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, kas no kredītspējīgo uzņēmumu loka izslēdz vairāk nekā pusi aktīvo uzņēmumu,» skaidroja Savicka.
«Swedbank» turpinās aicināt valdību stimulēt uzņēmēju atgriešanos legālajā ekonomikā, piemēram, neapliekot reinvestēto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kā to jau dara Igaunijā, kā arī radīs īpašus finansēšanas produktus, kuri pieejami privātpersonām un uzņēmējiem ārpus lielajām pilsētām, informēja Savicka.
Jau šobrīd uzņēmēji Latvijā var izmantot mikrokredītu, kas paredzēts nelielu pamatlīdzekļu iegādei vai apgrozāmo līdzekļu papildināšanai. Pirmo mēnešu laikā «Swedbank» ir izsniegusi šādus aizdevumus vairāk nekā 100 uzņēmējiem par gandrīz vienu miljonu eiro. Līdzīgs kredīta veids drīzumā būs pieejams arī privātpersonām, lai būtu alternatīva ne vienmēr pieejamajam hipotekārajam kredītam. 2014.gadā 78% no «Swedbank» izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija Rīgā, bet 2015.gadā banka vēlas šo nesamērību mazināt. Šo mērķi palīdzēs sasniegt arī «Swedbank» aktīvā iesaistīšanās valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei ģimenei ar bērniem.
Ikvienam uzņēmējam ir dota iespēja piekļūt plašajam «Swedbank» klientu lokam - 70 000 uzņēmumu un teju miljonam privātpersonu, reģistrējoties un savu piedāvājumu izsakot «Swedbank Business Network» platformā. Tas būtiski samazina uzņēmuma mārketinga izdevumus un dod līdzvērtīgas iespējas visiem uzņēmējiem neatkarīgi no viņu pieredzes un atrašanās vietas Latvijā. Piemēram, īpaši atbalstot Latgales reģionu, jaunajiem uzņēmējiem Daugavpilī ir pieejama grantu programma «Impulss», kuru, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar pašvaldību, ir plānots paplašināt.
Ik gadu ar «Swedbank» atbalstu tiek izveidoti vidēji 600 skolēnu mācību uzņēmumi, kuros skolas vecuma jaunieši gūst praktisku pieredzi uzņēmējdarbībā un nereti pēc tam veido īstus uzņēmumus, no kuriem pazīstamākie ir «Working Day», «Dream Sleep», «KidCash». Pētījumi rāda, ka 10% šīs programmas dalībnieku vēlāk kļūst par uzņēmējiem.
Lai nodrošinātu vienmērīgu Latvijas izaugsmi, jāstiprina kvalitatīvas izglītības pieejamība katram Latvijas bērnam, taču šobrīd izglītības iespējas ir koncentrētas lielākoties ap ekonomiskās aktivitātes centriem, kas nozīmē mazāku potenciālu izaugsmei reģionos, norādīja Savicka. Tādēļ «Swedbank» pirms septiņiem gadiem dibināja «Iespējamo misiju» un veido sociālas kampaņas, lai mudinātu izcilākos augstskolu absolventus kļūt par tādiem skolotājiem, kuri spēj sekmēt ikviena bērna potenciālu.
Starptautiski pētījumi apliecina ciešu saistību starp izglītības kvalitāti un valsts konkurētspēju. Tādēļ ik gadu «Swedbank» sadarbībā ar pašvaldībām apbalvo labākos Latvijas skolotājus. Papildus tam šogad «Swedbank» pasniegs īpašas Svētku skolotāju stipendijas 50 skolotājiem, kuri savu enerģiju velta, lai nākamajām paaudzēm nodotu Latvijas kultūras mantojumu, iesaistot bērnus Dziesmu svētku kustībā.
