Olu uzskata par ideālu dabas veidojumu. Laikiem ejot, ola ir simbolizējusi noslēpumu, burvestību, ārstniecisku līdzekli, barību un Visumu. Tā ir visā pasaulē izplatīts Lieldienu svinību simbols, jo simbolizē gan jaunas dzīvības sākumu, gan dzīvību.
Kāpēc Lieldienās krāsojam olas? Interesanti fakti par olu maģiju, krāsošanu un rotāšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lieldienās olu krāso, čaumalā ieskrāpē īpašu rakstu, aplīmē vai citādi izrotā.
Pirms olu sāka saistīt ar kristīgajām Lieldienām, to godināja daudzos ar pavasara atnākšanu saistītos rituālos.
Romieši, galli, ķīnieši, ēģiptieši un persieši, piemēram, olā saskatīja Visuma simbolu. Kopš senseniem laikiem olas krāsoja, ar tām mainījās un tām izrādīja godu ne tikai Lieldienās. Ne velti daudzās pasakās un teikās olai ir īpaša nozīme, tā ir saistīta ar maģiju.
Pagānu laikos ola attēloja zemes atdzimšanu. Garā, grūtā ziema bija galā, zeme atvērās un atdzima – gluži kā ola atveras, lai dotu ceļu dzīvībai. Tāpēc uzskatīja, ka olai piemīt īpašas spējas.
Senas, ar olām saistītas maģijas, kuras saglabājušās līdz mūsdienām:
- Olas iemūrēja māju pamatos, lai atgaiņātu nelabos spēkus.
- Olas iemūrēja māju pamatos, lai piesaistītu ļaunos garus un nodarītu kaitējumu.
- Romā topošās māmiņas nēsāja līdzi olu, jo ticēja, ka tas palīdzēšot noteikt vēl nedzimušā bērna dzimumu.
- Pirms ienākšanas jaunajā mājā, franču līgavas samina olu.
Kristīgajā pasaulē ola simbolizē ne vairs zemes, bet gan cilvēka atdzimšanu. Kristieši aizguva olas simbolu, salīdzinot olu ar kapu, no kura augšāmcēlās Kristus.
Marija Magdalēna devās pie imperatora Tiberija, lai paziņotu priecīgo vēsti par Kristus augšāmcelšanos, viņai līdzi bijusi ola - kā dzīvības simbols. Tiberijs teicis, ka noticēs Kristus augšāmcelšanās brīnumam, ja ar olu notiks brīnums. Brīnums notika, ola iekrāsojās sarkanā krāsā.
Kāda poļu leģenda stāsta, ka Marijai Magdalēnai groziņš ar olām bijis līdzi arī ejot uz Kristus kapu pēc sišanas krustā.
Senās poļu leģendās savijušās folkloru un kristīgās leģendas, cieši saistot olu ar Lieldienām. Kāda leģenda vēsta, ka Jaunava Marija pie krusta dalījusi kareivjiem olas, lai viņi neizturētos pret sodītājiem tik nežēlīgi. Viņas asaras ritējušas uz olām, pārklādamas tās ar mirgojošas krāsas laukumiņiem.
Jau viduslaikos olas rotāja un krāsoja arī Anglijā. Edvarda I pārskata grāmatas rāda, ka 1290. gadā karalis samaksājis astoņpadsmit pensus par Lieldienu dāvanām paredzēto četrsimt piecdesmit olu krāsošanu un izrotāšanu ar lapu zeltu.
Visslavenākās Lieldienu olas ir gatavojis zeltkalis un juvelieris Pēteris Karls Faberžē. 1883. gadā Krievijas cars Aleksandrs pasūtīja Faberžē īpašu Lieldienu dāvanu savai sievai carienei Marijai. Faberžē ola tā sajūsmināja carieni, ka cars pasūtīja Faberžē uzņēmumam pa olai uz katrām Lieldienām. Šo tradīciju turpināja arī Aleksandra dēls cars Nikolajs II. Kopumā Faberžē izgatavoja 57 olas.
Lai gan šodien retais vairs tic olai kā zīmei vai noslēpumam, tās simboliskā nozīme ir saglabājusies, un katru pavasari olas krāso un izgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē.