10 zaļie dārzeņi veselīgam uzturam

Avokado

• Parasti to lieto sāļos ēdienos, taču patiesībā labi sader ar dažādām garšām, jo tam piemīt gan augļa, gan dārzeņa īpašības. Botāniski avokado skaitās oga, kuru audzē Vidusjūras klimatā visā pasaulē.

• Lai arī auglī ir salīdzinoši daudz kaloriju (vidēja lieluma auglī ir ap 275 kcal), tas ir ļoti vērtīgs, jo satur līdz 30% vērtīgu augu eļļu, 1,5% olbaltumvielu, vitamīnus B1, B2, C, D, E, P, PP, K, A provitamīnu, daudz minerālvielu un mikroelementu - kāliju, kalciju, fosforu, magniju, kā arī salīdzinoši maz cukura- tikai līdz 1,6%.

• Ja katru dienu apēd pa pusītei avokado, asinīs pazeminās holesterīna līmenis, asinsvadu sieniņas attīrās no holesterīna nogulsnēm un kļūt elastīgākas. Regulāri to lietojot, uzlabojas arī atmiņa un mazinās sirds slimību risks.

• Avokado iesaka arī topošajām māmiņām, jo tas mazina bērna attīstības anomāliju risku ar tajā esošo folijskābi. Tas aizsargā aknas no dažādām indēm un palīdz hepatīta gadījumā, ļoti labi palīdz gastrīta gadījumā, kā arī normalizē vielmaiņu.

Kāposti

• Ar kāpostiem saistīti ļoti daudz ticējumu, un to ārstnieciskās īpašības ir bijušas zināmas jau sen. Vēl 6. gs. pats Pitagors rakstīja, ka «kāposti uztur gara možumu, jautrību un labu garastāvokli.»

• Kāposti ir ļoti svarīgs A, C, K, P un U vitamīnu avots (tur ir vairāk C vitamīna nekā apelsīnos vai mandarīnos). Tie satur kāliju, fosforu, dzelzi, glikozi, fruktozi. 90% no šā dārzeņa ir ūdens. Kāposti satur pienskābi, kas labi palīdz cukura diabēta slimniekiem. Tautas medicīnā šo dārzeni izmanto kuņģa čūlas, kolītu un kuņģa atonijas ārstēšanā kā arī aknu un žultspūšļa slimību gadījumā. Īpaši ieteicami cilvēkiem gados, kā arī tiem, kas sirgst ar dažādām hroniskām kaitēm.

• Kāpostu sula ir īpaši ieteicama gastrīta, kuņģa čūlas ārstēšanai, aknu un žultspūšļa slimībām, kā arī profilaktiski pret aterosklerozi, cukura diabētu un pret aptaukošanos. Kāposts satur vielas ar spēcīgu pretvēža iedarbību.

• Ieteicams visvairāk lietot tieši svaigus kāpostus, jo tajos ir visvairāk vitamīnu un minerālvielu. Vārīti un sautēti kāposti uzlabo redzi, veicina miegu, palīdz hroniska klepus un kuņģa iekaisumu gadījumos.

Brokoļi

• Brokoļos ir daudz vitamīnu (A, C, E, K). Sevišķi vērtīgas ir brokoļu olbaltumvielas un daudzie mikroelementi (kālijs, fosfors, kalcijs, dzelzs, magnijs, mangāns, sērs, kobalts, bors, varš, cinks, jods un hroms). Ne velti brokolis vitamīnu un minerālu satura ziņā tiek uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem dārzeņiem. Salīdzinājumā ar ziedkāpostiem brokoļos ir daudz vairāk kalcija un fosfora, tie ir bagāti ar B grupas vitamīniem, C vitamīnu un karotīnu, izceļas ar augstu uzturvērtību.

• Brokolis satur ļoti daudz vērtīgu un organismam nepieciešamu vielu, nodrošinot veselīgāku un ilgāku mūžu. Vidēja lieluma brokoļa galviņa apgādā organismu ar 220% no C vitamīna dienas devas. Tāda paša lieluma brokolis apgādā organismu ar 15% no A vitamīna dienas devas, beta karotīna veidā.

• Vēl brokoļu lietošana uzturā palīdz cīnīties ar lieko svaru, jo tajos nav daudz kaloriju, taču daudz nepieciešamo barības vielu. Brokoļus var pagatavot pēc patikas, bet svarīgi, ka brokoļu pagatavošanā nedrīkst izmantot alumīnija kastroļus, jo tas ietekmē brokoļu krāsu un iznīcina vitamīnus.

Salātlapas

• Salāti mūsu uzturā nodrošina zināmu daudzumu vitamīnu – karotīnu, B grupas vitamīnus, C, E un K vitamīnu, kā arī kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu, jodu, cinku, magniju. Augstā hlorofila satura dēļ par visvērtīgākajiem tiek uzskatīti salāti ar tumši zaļām lapām.

• Regulāra salātu ēšana palīdz uzlabot gremošanu, veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma, normalizē holesterīna līmeni, kalpo asinsvadu sieniņu trausluma profilaksei, nedaudz arī uzlabo miegu, pazemina asinsspiedienu un pat mazina sāpes.

• Neliela taukvielas, piemēram, olīvu eļļas, piedeva ne vien uzlabo garšu, bet arī padara organismam pieejamākas atsevišķas uzturvielas, kas ir salātos.

Ārīgi salātu lapas, kas noplaucētas karstā ūdenī un pieliktas ādai vēl siltas, izmanto, lai mazinātu saules apdegumu radītās sekas. Tautas medicīnā izslavēts līdzeklis sirds veselības uzlabošanai ir salātu sula.

Spināti

• Spinātos esošo vitamīnu un minerālvielu saraksts patiešām ir iespaidīgs. Pirmkārt, lielā dzelzs daudzuma dēļ (tas ir iemesls, kāpēc spinātus iesaka ēst bērniem un sievietēm). Spinātiem piemīt arī īpašība veicināt audu reģenerāciju un augšanu, kāpēc tos iesaka atveseļošanās periodā.

• Pieminams arī vitamīnu klāsts – spinātos ir A, C, P, PP, K, B2, B6 un E vitamīns, beta karotīns, pantotēnskābe, folijskābe, kalcijs, magnijs, cinks un vēl citi. Turklāt spināti satur arī daudz olbaltumvielu – šai jomā augu valstī pārākas vien pupas un zirņi.

• Gatavojot spinātus, ņem vērā vienu vienīgu nosacījumu – gatavos ēdienus nav vēlams ilgstoši glabāt un sildīt. Vārītos spinātos aptuveni diennakts līdz divu laikā rodas slāpekļskābes savienojumi, kas īpaši bīstami maziem bērniem.

Gurķi

• Gurķi satur ne tikai 97% ūdens, bet arī daudz organismam nozīmīgu vielu un elementu: 3% šķiedrvielu, 40% kālija, 10% nātrija, 7,5% kalcija, 20% fosfora un 7% hlora, kā arī maz kaloriju - 100 g gurķa ir 14 kcal.

• Gurķis satur vitamīnus, mikroelementus, sevišķi bāziskos minerālsāļus. Tie palīdz ne vien ārstēt locītavu iekaisumus, kaulu deformāciju, bet arī regulē vielmaiņu un dziedzeru darbību, atjauno šūnas. Gurķu sulu ļoti plaši izmanto kosmētikā. Ekstraktvielu pārbagātības dēļ gurķis tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem asins tīrītājiem.

• Tie arī uzlabo sejas ādas krāsu un atjauno ķermeņa šūnas. Gurķus izmanto ļoti plaši - gan pārtikā, gan medicīnā, gan kosmetoloģijā, taču nav ieteicams uzglabāt istabas temperatūrā, jo tie sažūst un vairs nav kraukšķīgi.

Loki un dilles

• 70 grami lociņu nodrošina organismam C vitamīna dienas devu. Lietojot uzturā lociņus, iespējams iegūt arī organismam nepieciešamo dzelzi, kalciju, magniju, fosforu, fluoru un arī sēru, kas nepieciešami ādas un redzes veselībai. Tāpat loki pazemina holesterīna līmeni un aizkavē mikrobu attīstību. Starp citu, senajā Romā lociņi īpašā cieņā ir bijuši karavīriem, jo viņi bija pārliecināti, ka lociņi piešķir spēku, vīrišķību un drosmi, ko lietot kaujās.

• Dillēm piemīt žulti un urīnu dzenoša iedarbība, labvēlīgi ietekmē kuņģa – zarnu traktu. Pateicoties šīm ārstnieciskajām īpašībām, dilles labi palīdz pret gremošanas traucējumiem. Mūsdienu medicīnā dilles izmanto arī dažu hipertonijas formu ārstēšanā. Turklāt dilles rosina ēstgribu. Diļļu zaļā masa satur daudz C vitamīna, kas palīdz nostiprināt organisma aizsargspējas. P vitamīns, kura dillēs arī ir pietiekami daudz, palīdz C vitamīnam labāk uzsūkties organismā. Dilles satur arī citus vitamīnus – B1, kas baro nervu šūnas, B2, kas piedalās ogļhidrātu un tauku maiņas procesos, PP – labvēlīgi ietekmē aknu, kuņģa, aizkuņģa dziedzera darbību. Dilles satur arī karotīnu, kas kopā ar C vitamīnu pasargā šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās iedarbības. Dilles ir labs kālija avots, kas palīdz sirds muskuļos uzlabot vielmaiņu.

Zaļā paprika

• Zaļajā piparā, kas ir nenogatavojies sarkanais pipars, ir divtik daudz C vitamīna. Piparos ir arī B1, B2, PP vitamīns un beta karotīns, kas zināms kā A vitamīna priekštecis. No minerālvielām paprika visvairāk satur kāliju, fosforu un magniju. Tā ir bagāta ar cinku, tāpēc, to ēdot, ātrāk dzīst brūces.

• Pipari ir labs bioflavonoīdu avots – tā ir viela, kas aizsargā šūnas no slimībām un bojājumiem.

• Ēteriskās eļļas piešķir pipariem raksturīgo aromātu, bet alkaloīdi dod sīvu un kodīgu garšu. Saldo papriku iesaka, lai uzlabotu ēstgribu un veicinātu gremošanu, kā arī slāpju remdēšanai. Sīvo papriku lieto kā garšvielu. Zaļā daļa ap paprikas kātiņu ir jāizgriež, jo tā satur indi – solanīnu.

Diedzētie graudi un dīgsti

• Diedzējumi ir koncentrēts vitamīnu, minerālvielu, mikroelementu, aminoskābju, enzīmu, hlorofila un šķiedrvielu avots. Tie ir arī diētiski, satur maz kaloriju. Diedzētie graudi satur A, B grupas vitamīnus (B1, B2, B6, B12), C, D, E, K, dzelzi, mangānu, fosforu, cinku, kalciju, kāliju, magniju

• Diedzētu graudu un sēklu lietošana uzturā palīdz atgūt enerģiju, uzlabo gremošanas trakta darbību, paaugstina imunitāti, palēnina organisma novecošanu, veicina organisma attīrīšanos, uzlabo vielmaiņu, stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, stabilizē nervu sistēmu, jo satur B grupas vitamīnus, labvēlīgi iedarbojas uz matu, ādas, nagu un kaulu locītavu veselību un izskatu, sastāvā esošie antioksidanti pasargā no brīvo radikāļu ietekmes uz organismu.

Selerija

• Izšķir lapu, sakņu un kātu selerijas. 100 g selerijas sakņu satur ļoti daudz vitamīnu un minerālvielu: kāliju, magniju, kalciju, dzelzi, cinku, fosforu un nātriju, kā arī C, K, E vitamīnu, B grupas vitamīnus, ß–karotīnu. Tipisko garšu selerijām piešķir apiols.

• Tautas medicīnā selerijas lieto nieru slimību, podagras un reimatisma gadījumā, kā arī pret nierakmeņu veidošanos. Selerijas preparāti paaugstina vispārējo tonusu, veicina gan garīgās, gan fiziskās darbaspējas, veicina nieru darbību, kā arī veicina asinsriti dzimumorgānos. Seleriju uzskata par nervu sistēmu stiprinošu un nomierinošu augu, tā palielina arī garīgās darba spējas, aktivizē vielmaiņu, tonizē organismu, tai piemīt pretiekaisuma, diurētiska, žultsdzinēja iedarbība

• Selerijas veicina gremošanu un dažiem ietekmē arī dzimumorgānus. Visvairāk uzbudinošo vielu atrodas seleriju sēklās. Tās labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu un dziedzeru darbību.

Info no: tvnet.lv, garsasbaudas.espati.lv, sveiksunvesels.lv, maija.ucoz.lv, pareizs-uzturs.com, la.lv, sieviesuklubs.lv