Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Mars One projekts - viena vienīga krāpšana

Pirms kāda laika plašu rezonansi pasaulē ieguva nīderlandiešu bezpeļņas organizācijas Mars One ambiciozais projekts jau tuvāko gadu laikā uz Marsu nosūtīt pirmos kolonizētājus. Lai arī jau sākotnēji tika paziņots, ka atgriešanās uz Zemes nav plānota, vēlmi lidot uz Sarkano planētu pauda ap 200 tūkstošiem interesentu. Izrādās, gan šis skaitlis, gan arī pats projekts kopumā ir stipri apšaubāms un uzskatāms par liela apjoma krāpšanu.

Šādu pārliecību nupat paudis viens no tiem simts kandidātiem, kas tika atlasīti nākamajam Marsa kolonizētāju sagatavošanas posmam; tas ir Dublinā bāzētās Trīsvienības koledžas astrofizikas profesors Džozefs Rošs, kurš cita starpā piestrādājis arī NASA.

Pēc Roša teiktā, viņš jau Mars One projekta izziņošanas brīdī bijis diezgan skeptisks attiecībā uz tā realizēšanas iespējām, taču vēlmes piesaistīt sabiedrības uzmanību Visuma izpētei un ziņkāres vadīts pieteicies. Kad kļuvis zināms, ka viņš ir starp 100 nākamajai atlases kārtai izvēlētajiem, Rošs vairs nav varējis klusēt un atklājis dīvainības, kas caurvij kā pieteikšanās, tā arī atlases procesu, raksta Arstechnica.com.

Pirmkārt Rošs norāda, ka pieteikumu skaits, kas tiek bazūnēts visos pasaules medijos, ir krietni pārspīlēts. Proti, Mars One ne tuvu nav saņēmuši 200 tūkstošus pieteikumu; patiesais skaitlis ir 2761. Katram no šiem potenciālajiem kandidātiem pieteikuma iesniegšanas brīdī nācies samaksāt 38 ASV dolārus, kas ar Mars One starpniecību nonākuši kompānijā Interplanetary Media Group (IMG). Tā it kā pārvaldot topošo astronautu pieteikumu apkopošanas procesu.

Dīvains ir apstāklis, ka Rošs, lai arī ir starp 100 nākamajai sagatavošanas kārtai atlasītajiem kandidātiem, tā arī nav ticies ne ar vienu no Mars One pārstāvjiem. Tikšanās nav notikusi, lai arī sākotnēji solītas reģionāla līmeņa pārrunas, kas nepieciešamas kandidātu novērtēšanai un piemērotāko cilvēku atlasei. «Es nevienu neesmu saticis personīgi. Iesākumā viņi teica, ka būs reģionālas intervijas, ka mēs turp dosimies, ka mūs intervēs, vairākas dienas pārbaudīs. Manā prātā tas izklausījās pēc kaut kā, kas kaut nedaudz atgādina astronautu atlases procedūru. Tomēr tad pēkšņi mums bija jāparaksta līgums par informācijas neizpaušanu un reģionālās intervijas vairāku dienu garumā kļuva par 10 minūtes ilgu sarunu Skype,» Roša teikto citē interneta vietne Medium.com. Piedevām intervijā pārsvarā uzdoti jautājumi saistībā ar literatūru par Marsu, nevis mēģināts veikt kādu psiholoģiska vai psihometriska rakstura testu.

Tāpat Rošs atzīmē, ka Mars One mudina ziedot naudu projekta tālākai virzībai. «Ja kāds medijs piedāvā samaksāt par intervijas sniegšanu, mēs aicinām ziedot 75% no jūsu peļņas Mars One,» teikts kandidātiem februārī izsūtītajos padomos, kā rīkoties, sadarbojoties ar medijiem un preses pārstāvjiem.

Uzmanīgu Dublinas koledžas profesoru darījis arī fakts, ka kandidātu atlases pamats ir punktu sistēma. Tiekot katrā nākamajā kārtā, kandidātam piešķir zināmu skaitu punktu. Taču tiem patiesībā nav nekāda sakara ar cilvēka piemērotību lidojumam uz Marsu, jo papildu punktus var krāt, pērkot dažādus Mars One suvenīrus, T-kreklus u.tml.

Medijos Mars One pagaidām plaši nav kritizēts, lai gan pirmie šķēršļi, kas varētu neļaut projekta veiksmīgu realizēšanu, jau ir minēti. Medium.com uzskaita, ka televīzijas producentu kompānija Endemol, kas teorētiski varēja ar misijas atspoguļošanas pārraidēm iekasēt nepieciešamos 6 miljardus dolāru (ekspertu skatījumā summa ir pārāk maza), ir no projekta izstājusies. Tāpat arī Nobela prēmijas laureāts, teorētiskais astrofiziķis Žerārs Hūfts, kas iepriekš tika piesaukts kā konsultants, kā misijas īstenošanas reālistisko termiņu min 100 gadus, nevis 10 kā līdz šim.

TVNET jau ziņoja, ka saskaņā ar Masačūsetsas tehnoloģiju institūta simulācijām pirmie Marsa kolonizētāji uz šīs planētas varētu nodzīvot tikai 68 dienas.

Uz augšu
Back