Senkapu izlaupītāji Latgalē valstij radījuši vairāk nekā miljonu eiro lielus zaudējumus

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija janvārī konstatēja, ka Viļakas un Rēzeknes novadā izpostīti un izlaupīti vairāk nekā 200 senie latgaļu apbedījumi divos senkapos. Marta sākumā atklājās vēl baisāka aina. Vandaļi bija viesojušies vēl trīs kapulaukos. Pāris mēnešu laikā ir izpostīti vismaz 600 apbedījumi.

Nodarīti vairāk nekā miljons eiro zaudējumi, taču nenovērtējams ir vēstures izpētei nodarītais kaitējums.

Kapu postīšana un izlaupīšana nav jaunums. Kopš viegli pieejami metāla detektori, pieminekļu postījumu skaits ir strauji audzis. Pieminekļu sargi un policija līdz šim ir bijuši bezspēcīgi, jo kapu postītājus esot grūti noķert. Postītāji izvēlas nomaļas vietas, arī iedzīvotāji nesteidz ziņot par aizdomīgiem cilvēkiem ar metāla detektoriem. Kapos sazagtās unikālās bronzas rotaslietas, darba rīkus un ieročus no racējiem iepērk uzpircēji, kas tās izved uz ārzemēm vai tirgo internetā.

Tirdzniecība nav aizliegta, bet par izvešanu paredzēta vien administratīvā atbildība.

Ciblas Djatlovkas senkapi šogad ir piektie, kur konstatēti dramatiski mantraču postījumi. Senkapos Rēzeknes un Ludzas apkārtnē izpostīti vismaz 600 seno latgaļu apbedījumi. Valstij nodarīti vairāk nekā miljons eiro zaudējumi.

Visiem izpostītajiem kapulaukiem ir kopīgas iezīmes - tie ir mežā un to tuvumā nav māju. Spriežot pēc daudzajām bedrēm, kapu apzadzēji netraucēti darbojušies vairākas dienas. Ap metru dziļās bedres ir izraktas katrā pauguriņā.

Zagļi nav pūlējušies slēpt pēdas.

Izpostīti desmitā līdz četrpadsmitā gadsimta seno latgaļu apbedījumi. Šis laiks raksturīgs ar to, ka virs mirušā bērti nelieli, līdz divus metrus augsti smilšu uzkalniņi. Mirušie guldīti kapā ar visām rotaslietām, darbarīkiem un ieročiem. Tos tagad izzog. Izpostītie Latgales kapi bija unikāli, jo liecināja, ka tradīcija dot mirušajam līdzi kapā vērtīgas lietas bija saglabājusies līdz pat 15. gadsimtam paralēli kristietībai, kas šādas paražas nepieļauj.

Vispirms zagļi darbojušies Viļakas novada Daņilovkas un Loginu kapos. Tur izpostīti ap 200 apbedījumu. Pēc tam izzagti Rēzeknes novada Batņu senkapi. Tie atrakti, un no kauliem nolasītas bronzas rotaslietas. Marta sākumā izrakņāti vēl 400 apbedījumi Stoļerovas un Ciblas pagastā. Iegūtās vēsturiskās lietas nonāk pie uzpircējiem, kas tās vai nu izved uz ārzemēm, vai tirgo internetā.

Kāds racējs Aleksis (vārds mainīts), kurš nodarbojas ar II Pasaules kara artefaktu meklēšanu, teic, ka lielākā daļa guvuma līdz pircējiem nokļūst caur interneta vietnēm, kur tas viss tiek tirgots, neraugoties uz likumu, kas ir stājies spēkā martā vai janvārī. Interneta vietnē viss tāpat ticis tirgots un bija brīvi nopērkams, un neviens neko nav darījis lietas, labā lai tirdzniecība izbeigtos. Viņš arī skaidro, ka cilvēki, kas kapos izzagtās mantas tirgo, nemaz nav paši racēji - 99% no viņiem neiet rakt, jo vieglāk ir nopirkt un pēc tam pārdot.

Vērtīgākās lietas, kas pieejamas tirdzniecības vietnē «Ebay», ir vikingu zobeni, kas pie mums ir ieceļojuši no vikingiem - tos pārdod par cenu no apmēram 1000 līdz pat 20 000 ASV dolāru. Pārējās lietas - rokassprādzes, piekariņi un tamlīdzīgi - tiekot tirgoti par 50 līdz 70 dolāriem.

Šo lietu pircēji, visticamāk, ir kolekcionāri;

daļa ir pārpircēji, kas pēc tam to uzdod par savu mantu. Angļi tās nopērkot un pēc tam apgalvojot, ka tās ir atrastas Anglijā, uzdod tās par vikingu mantām, atklāj Aleksis.

Aleksis nodarbojas ar Otrā pasaules kara trofeju meklēšanu, kas nav aizliegta. Racējus vieno kopēji saieti un forumi internetā, tāpēc viņi cits citu pazīst un zina, kurš ko ir izracis.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā senlietu vērtību aprēķina īpaša komisija. Tas ir nepieciešams, lai senlietas varētu vest uz izstādēm ārzemēs. Tad tās ir jāapdrošina un vērtību pārbauda arī apdrošināšanas eksperti. Summas par vienā pētītā apbedījumā atrastajiem priekšmetiem var svārstīties no dažiem simtiem eiro, līdz pat pieciem tūkstošiem. Tagad

neviens vairs nevar pateikt, cik tieši vērtīgus atradumus kapu izlaupītāji Latgalē ir nozaguši, taču pat pēc pieticīgām aplēsēm tas ir vairāk nekā miljons eiro.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis uzsver - materiālie zaudējumi valstij ir nodarīti ārkārtīgi lieli. «Daudz svarīgāka ir vēsturiskā informācija, kas ir gājusi zudumā. Jo, cik nojaušu, norokot aptuveni 600 uzkalniņu kapus, ir nopostīti gandrīz visi uzkalniņu kapulauki, kas ir bijuši daudzmaz nepostīti Latvijas teritorijā. Un būtībā latgaļu vēsturi pēc šiem postījumiem vairs īsti uzrakstīt precīzi nevarēs.

Tas ir tāds zaudējums, kas būtu, piemēram, nodedzinot kādu arhīvu.

Līdz ar to periodu, kad no latgaļiem, zemgaļiem un pārējiem veidojas latviešu tauta, tas ir 13., 14., 15. gadsimts, nu būtībā ir ārkārtīgi vērtīgs materiāls gājis zudumā.»

Attīstoties tehnoloģijām, no neskarta kapulauka var iegūt daudz vairāk informācijas nekā pirms desmit vai piecdesmit gadiem. Bet zagļi iznīcina jebkādu iespēju izpētīt, piemēram, audumu paliekas, no kurām ar mūsdienu tehnoloģijām jau var izveidot precīzas rekonstrukcijas.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Izpētes un atdarinājumu nodaļas vadītāja Irita Žeiere stāsta, ka no ļoti labi saglabātiem vainagiem ar visiem piekariem vēlāk var izgatavot konkrētu rekonstrukciju, izmantojot materiālus, kādi tur ir bijuši, ieskaitot zirgu astrus un dažādu krāsu vilnas pavedienus un bronzas rotājumus. Pats svarīgākais būtu saprast to, ka katrs audums ir bijis savādāks - divi vienādi nekad nav bijuši. «Šādā veidā izpostot apbedījumus, viņi neatgriezeniski iet zudībā un mēs nekad neuzzināsim, kāds konkrēti varēja būt tas sievietes apģērbs.» skaidro Žeiere.

Cīņa ar kapu postītājiem līdz šim nav sekmējusies. No 2013.gada ir spēkā likums, ka visas senlietas, kas vecākas par 17.gadsimtu, pieder valstij. Aizliegta arī metāla detektoru izmantošana kultūras pieminekļa tuvumā.

VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne atzīst: «Līdz ar nesodāmības apziņu tiem, kas rok, un to, ka metāla detektori kļūst aizvien populārāki, un tā ir sava veida atkarība, postījumu skaits ir palielinājies. Īpaši Latgales reģionā. No 2011. līdz 2015. gadam ir nopietni postīti 115 arheoloģiskie pieminekļi. Es nerunāju par nelieliem rakumiem.»

«Sabiedrības attieksme brīžiem tāda nesaprotama, tā ir tāda pārprasta solidaritāte ar cilvēkiem, kas staigā ar detektoriem, ļoti bieži par to neviens nepasaka. Kāds kaut ko zina, kaut ko aizmuguriski runā,» viņa piebilst.

Zirne stāsta, ka patlaban gatavo likumu labojumus, kas aizliegs tirdzniecību ar senlietām un par to paredzēs kriminālatbildību. Tādu normu gaida policija, jo šobrīd tai nav iespēju apturēt pārdevējus, lai gan bieži ir acīm redzams, ka pārdošanā izliktās mantas ir zagtas. Krimināllikums par kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu paredz sodu līdz diviem gadiem cietumā, taču tas racējus neattur. No 2011.gada nopietni postīti 115 pieminekļi, bet atklāti vien trīs noziegumi. Cietumā neviens par to nesēž.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins atzīst, ka pierādīt un piesaistīt potenciālo vainīgo pie nozieguma izdarīšanas faktiski ir iespējams, tikai pieķerot viņu nozieguma vietā. «Jo, pametot nozieguma vietu un paejot noteiktam laikam, iespējas un varbūtība saukt cilvēku pie kriminālatbildības, pat ja mēs noskaidrojam, ka tas varētu būt viņš, ar katru dienu samazinās.»

Pašlaik senkapu izlaupīšanas arī policijas redzeslokā pastāv. «Šogad mēs esam jau ierosinājuši trīs kriminālprocesus, kur ir izlaupīti četri kapi. Šobrīd norit darbs, un jebkurai izmeklēšanai ir nepieciešams laiks. Kriminālpolicija savu darbu izdarīs,» saka Grišins.

Ar savu vērienu Latgales kapu zagļi ir nobiedējuši un pārsteiguši arī citus racējus, kas šo rūpalu piekopj legāli vai puslegāli.

«Es nesaprotu, lauku, mežu trūkst, kur rakt? Kāpēc jālien kapi rakt? Nu kropļi, nekas vairāk. Dievs dod kādu pieķert kādreiz! Es to nesaprotu, vnk nesaprotu, man nav ko teikt. Drīz varēsim dezaktivēt savus metāla detektorus... idiotisms,» pukojas kāds foruma «www.antikwar.lv» lietotājs.