Britu spiegi katru dienu izlasa tūkstošiem privātu e-pasta vēstuļu, teikts jaunā ziņojumā, kas saistīts ar Edvarda Snoudena nopludināto informāciju.
Britu spiegi lasa tūkstošiem privātu e-pasta vēstuļu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielbritānijas parlamenta Izlūkošanas un drošības komiteja norādījusi, ka vēstuļu pārtveršana nesasniedz kritiskus apmērus, tomēr aicinājusi ieviest šajā jomā lielāku caurskatāmību.
ASV Nacionālā drošības pārvalde (NSA) un Lielbritānijas valdības elektroniskās drošības aģentūra (GCHQ) ir galvenās institūcijas, kas iesaistītas skandālos par spiegošanu pēc Snoudena nopludinātās informācijas.
GCHQ pārtver lielu daudzumu informācijas, sekojot noteiktiem modeļiem un saistībām. Tā ir svarīga un atbilstoša taktika, ja to pareizi mērķē un kontrolē, atzīts ziņojumā.
Individuālus ziņojumus analītiķi pēta tikai tad, ja to atļāvis valdības ministrs. «Tikai nelielu daļu no tā, kas tiek savākts, ierauga cilvēka acs,» pavēstīja parlamenta komitejas pārstāve.
To veido vairāki tūkstoši vēstījumu dienā, un lasīti tiek tikai tie, kuriem ir visaugstākā vērtība izlūkošanā.
«Zinot, kādā mērā tas viss tiek mērķēts un filtrēts, ir skaidrs, ka GCHQ pārtveršanas iespējas var nozīmēt liela daudzuma e-pasta vēstuļu iegūšanu, taču tas nenozīmē, ka notiek vispārēja izsekošana vai izsekošana kritiskos apmēros,» sacīja komitejas pārstāve. «GCHQ nevāc un nelasa visus e-pastus - viņiem nav ne likumīgu tiesību, ne resursu, ne tehnisko iespēju to darīt.»
Komiteja atklājusi, ka izlūkdienesti necenšas apiet likumu, taču likumdošana ir «nevajadzīgi sarežģīta un, galvenais, nav caurskatāma».
Ziņojumā norādīts, ka būtu vajadzīgs jauns vienots likums, kas šo jomu regulē.
Tāpat komiteja atklājusi, ka katra spiegu aģentūra ir sodījusi vai atlaidusi darbiniekus, kas nepamatoti piekļuvuši privātai informācijai.
Tiesību aizstāvju grupas «Liberty» direktore Šami Čakrabarti savukārt paziņoja, ka parlamentārā komiteja ir vienkārši «spiegu rupors».
«Nav šaubu, ka vienkāršāk būtu, ja mēs sekotu spiegu moto - «nekāda mūsu pētīšana, nekāds jūsu privātums», bet tā Lielbritānijas sabiedrībai būtu šausmīga situācija,» sacīja Čakrabarti.