Opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavība Krievijā bija nepieciešama, lai atbrīvotu vietu Kremlim ērtākai opozīcijai, šādu viedokli «Neatkarīgajā» paudis ekspolitiķis Edvīns Inkēns.
Inkēns: Ņemcovs nogalināts, lai atbrīvotu vietu Kremlim ērtākai opozīcijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc Inkēna domām,
Ņemcovam piemita visas nepieciešamās īpašības, lai pretendētu uz augstāko amatu valstī.
«Viņš bija gubernators, vicepremjers, un tātad neviens nevarēja teikt, ka šis cilvēks neko nejēdz no ekonomikas un valstī notiekošā. No šāda viedokļa raugoties, Ņemcova harisma bija neapšaubāma. Tieši tāpēc arī viņš bija viskaitīgākais no opozicionāriem.»
«Palūkosimies, kas tad paliek pēc Borisa Ņemcova. Ir vēl kāda kaut cik vērā ņemama personība?
Es varu iedomāties tikai vienu - Alekseju Navaļniju, aktīvu sociālo tīklu blogeri, juristu. Skaidrs, ka viņš pēc Ņemcova kļūs par spilgtāko opozīcijas līderi, jo ap viņu visu laiku kaut kas notiek. Te viņu liek cietumā, te - palaiž ārā, atkal liek iekšā... Tas palīdz Navaļnijam nepārtraukti noturēties mediju uzmanības centrā. Bet sakiet - vai ir dzirdēts, ka viņš kaut reizi teicis, ka Krimas aneksija ir kaut kas slikts? Navaļnijs taču visu laiku ir cīnījies tikai pret korupciju,» sacījis ekspolitiķis.
Inkēns uzsvēris, ka
Navaļnijs ir izteikts krievu nacionālists.
«Kādā brīdī Putins var teikt: aizmirsīsim vecās politiskās nesaskaņas un stāsimies cīņā plecu pie pleca. Vai tas tā būs, protams, neviens nevar pateikt. Taču skaidrs, ka pēc Ņemcova nāves Navaļnijam nāksies atbildēt arī uz politiskiem jautājumiem. Ko viņš teiks nezinām,» teicis Inkēns, «taču starptautisko sabiedrību interesē - Krima un Ukraina. Šeit viņa nostāja nav pozitīvāka kā pašreizējai varai. Tieši tāpēc
es palieku pie versijas, ka notikušais bija saistīts ar piepalīdzēšanu opozīcijai pareizi sakārtot tās rindas.
Putinam ir ļoti izdevīga šāda kontrolēta pretdarbība. Vienmēr varēs teikt: pie mums ir demokrātija! Re, opozīcija arī ir! Ir! Skaidrs, ka tos divus klaunus Krievijas domē - Žirinovski un Zjuganovu - neviens pasaulē nopietni neuztver. Nu, kas tā par opozīciju!»
Inkēns šaubās, vai Ņemcova slepkavība pastrādāta, lai «Putinu izkustinātu no pašreizējā strupceļa». «Diez vai pašreizējā brīdī viņam ir liels strupceļš. Putins tikai nepareizi novērtēja pasaules reakciju. Jā, viņš saprata, ka būs sankcijas, taču nenojauta, cik tās būs ilgstošas.
Nedomāju, ka Putins patlaban būtu iestidzis Ukrainā, atmetot ar roku saviem nodomiem.
Trakākais ir tas, ka neviens nezina, kādi tie ir, ko viņš īsti grib - koridoru līdz Krimai vai Harkovas republiku.»
«Jā, pašreiz ir pamiers, bet tas nepieciešams abām pusēm. Ukraiņiem jau nu noteikti, jo pretējā gadījumā viņi var pazaudēt visu valsti. Var patikt vai nepatikt Ukrainas prezidents, taču Petro Porošenko nebija citas izejas. To viņam skaidri un gaiši sarunās pateica Vācijas kanclere - proti, tev šobrīd vajag mieru, jo ir jāizdzīvo. Ukrainas armija atrodas ļoti smagā situācijā. Tā ir vāja. Nav runa par cilvēku individuālo patriotismu un drosmi, tās netrūkst. Militārā apgādes sistēma visās valstīs ir kārdinošs kumoss, bet Ukrainā viss tika darīts mērķtiecīgi. Vairākus gadus armija bija kā naudas atmazgāšanas mašīna. Jāpiemin arī ļoti zemā armijas vadības kvalitāte. Divi katli, kas piedzīvoti tik īsā laikā... Cilvēki, kuri kaut ko saprot no militārās stratēģijas, zina, ka šādās situācijās ir jāiet vai nu uz priekšu, vai arī atpakaļ, bet nedrīkst palikt uz vietas. Karā savādāk nevar.
Ukrainas armijas vadība ir pierādījusi savu neprasmi.
(...) Viņiem vajadzēja atgūties, jo pretējā gadījumā ukraiņi būtu sakauti lupatu lupatās. Tagad ir jāatjauno spēki, lai nezaudētu karā,» piebildis Inkēns.