Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Rīgas pils ugunsgrēka lietā liecības sniedz Militārās policijas darbinieki

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Rīgas pils ugunsgrēka lietā otrdien liecības sākuši sniegt Militārās policijas darbinieki. Tiesas sēdē savās liecībās tiesai bijušais policijas darbinieks, liecinieks norādīja, ka ugunsgrēka dienā, atrodās pils dārzā pamanījis, ka no jumta nāca dūmi.

Viņš par notikušo ziņojis priekšniekam, viņš savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD).

Atbildot uz jautājumiem, liecinieks nevarēja norādīt vietu uz jumta, kur bija redzamas liesmas. Tiesa arī nolasīja liecinieka pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Liecības tiesai otrdien sāka sniegt arī vēl viens Militārās policijas darbinieks.

«Re&Re» un «SBRE» pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Muižnieks pirmdien tiesas sēdē turpināja uzturēt lūgumu par aresta atcelšanu abu uzņēmumu naudas līdzekļiem - «Re&Re» 946,74 tūkstošu eiro apmērā, savukārt SBRE 715,35 tūkstošu eiro apmērā, sniedzot tiesai papildu paskaidrojumus.

Viņš skaidroja, ka Kriminālprocesa likuma pants, kas nosaka aresta uzlikšanu mantai nav imperatīva tiesību norma, proti, tiesību norma pati par sevi nerada juridiskas sekas.

Muižnieks arī vērsa tiesas uzmanību apstāklim, ka abi uzņēmumi darbus Rīgas pilī veic par saviem līdzekļiem. Līdz 1.novembrim plānots, ka šie darbi būs pabeigti. Viņš arī piebilda, ka no formālā viedokļa cietušajiem ir tiesisks pamats uzturēt prasību par kaitējuma atlīdzību. Tomēr viņš norādīja arī to, ka depozītu kontā ir iemaksāts nodrošinājums.

Savukārt zvērināts advokāts Viktors Tihonovs teica, ka aresta uzlikšana mantai viņa skatījumā nav pamatojuma. Viņš atsaucās, piemēram, uz Kriminālprocesa likuma pantu par mantas aresta atcelšanu, norādot, ka ir iestājies pamats, lai pieņemtu lēmumu par aresta atcelšanu mantai.

Tikmēr prokurors pretēji aizstāvības viedoklim pauda uzskatu, ka uzliktais arests mantai nav atceļams.

Prokurors noarādīja, ka aresta uzlikšana mantai ir procesuālais piespiedu līdzeklis. Tā viņa skatījumā darbība izbeidzas sasniedzot procesuālo mērķi, mainoties faktiskajiem apstākļiem, taču šobrīd to nav.

Cietušo - Rīgas pils un Finanšu ministrijas - pārstāvji tiesā atzīmēja, ka līdz brīdim, kamēr netiks atlīdzināti zaudējumi – naudas summa ir iemaksāta depozītā.

Savukārt ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšanas uzņēmuma «Friteks» pārstāvis zvērināts advokāts Gijs Rūsiņš pastāstīja, ka ņemot vērā, ka uzņēmumam uzlikts mantas arests, tas nav spējīgs samaksāt 83 tūkstošu eiro nodokļu parādu valstij. Viņš uzdeva jautājumu, kā uzņēmumam nomaksāt nodokļus, ja konti ir bloķēti?

Viņš arī piebilda, ka uzņēmumam varētu iestāties maksātnespēja. «Friteks» nevar norēķināties ar valsti, kā arī darbiniekiem.

Tiesa, uzklausot lietas dalībnieku viedokļus, devusies pieņemt lēmumu attiecībā uz pieteiktajiem lūgumiem. Tiesa lēmumu darīs zināmu pirmdienas pēcpusdienā. Līdz aptuveni plkst.12:20 lietā izsludināts pārtraukums.

Apsūdzības uzrādītas trim fiziskām personām - Ivaram Rībam, Jurim Kassalietim, Imantam Jurkevičam. Apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Saskaņā ar izvirzīto apsūdzību pie kriminālatbildības sauktas divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu, kā arī pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā izraisīja ugunsgrēku.

Divas personas pie kriminālatbildības sauktas pēc Krimināllikuma 240.panta otrās daļas, savukārt viena persona pie kriminālatbildības saukta pēc Krimināllikuma 186.panta otrās daļas.

Vienlaicīgi prokurors šo kriminālprocesu tiesai nodevis arī pret četrām juridiskajām personām, uzskatot, ka tām piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā.

Jau vēstīts, ka 2013.gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī, kur noritēja rekonstrukcija, izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru – izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā – 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā – 200 kvadrātmetru platībā.

Rīgas pils remontdarbus veic pilnsabiedrība «SBRE», kuru veido «Skonto būve» un «Re&Re».

Uz augšu
Back