Šāda izņēmuma stāvokļa izsludināšana nebūtu nekas pretlikumīgs, un nevajadzētu baidīties no tā, ka Latvijā aizliegtu translēt klajus melus. Viņš neuzskata, ka tas būtu cilvēktiesību ierobežojums. Tas būtu pilnīgi normāli.

«Izziņot izņēmuma stāvokli informātikā un aiztaisīt uz sešiem mēnešiem tās programmas ciet. Ja operatori negrib to darīt, tad parādītos jautājumi par licencēšanu,» uzsvēra Pencis un atgādināja, ka pērn Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu propagandas izplatīšanas dēļ uz trim mēnešiem ierobežot TV kanāla «Rossija RTR» retranslāciju Latvijā, «taču pasaule nesabruka».

Pārējie diskusijas dalībnieki Pencim oponēja, jo informāciju sabiedrība iegūst arī ar interneta, tostarp sociālo tīklu palīdzību, kuru izkontrolēt ir daudz grūtāk nekā televīzijas kanālus. LTV žurnāliste Olga Dragiļeva sacīja, ka visus Krievijas propagandas kanālus nav iespējams izcenzēt un liegt tiem pieeju. Aizliedzot pārraides, Latvijas situācija līdzinātos Ziemeļkorejai vai pašai Krievijai, turklāt nevar cerēt, ka cilvēki pēkšņi aizmirsīs visu, ko redzējuši.

«Vienīgā iespēja ir ražot kvalitatīvu saturu un attīstīt žurnālistiku pašu mājās,» uzsvēra Dragiļeva.

Pencis un atvaļināts Nacionālo bruņoto spēku brigādes ģenerālis Gundars Ābols diskusijā arī uzsvēra nepieciešamību komandvadības elementiem veikt regulāras mācības, lai brīdī, kad Latvija nokļūtu krīzē, nerastos problēmas un katrs zinātu, kas tam jādara.

Pencis akcentēja, ka iekšlietu dienestiem un bruņotajiem spēkiem nav savienotas sakaru sistēmas. «Ja viena rācija štābā, tad tie nav nekādi sakari. Ja torņi atslēdzas, nav elektrības, tad problēmu varētu būt vesela jūra. Vēl ir tādas problēmas par to, kurš kādā momentā ko dara. Kurš būs pirmais komandieris notikuma vietā, kuram visi klausīs?»

Ābols atgādināja, ka Latvijas aizsardzības pamats ir tās dalība NATO, jo Baltijas valstīm nekad nebūs tādas naudas, lai mobilizētu tādus spēkus, kas vienatnē stātos pretim lielam spēkam. «Jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā vajadzētu analizēt hibrīdkara elementus un to, kurā brīdī kurš pieņem lēmumus par valsts aizsardzības iedarbināšanu,» uzsvēra Ābols.

Jau ziņots, ka šodien Latvijas Kara muzejā ar diskusiju tika turpinātas debates par jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas sagatavošanu.