Laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā (ES), nebūtu vēlams īstenot kādas būtiskas reformas valsts pārvaldē - to pierādījusi Lietuvas pieredze laikā, kad tā bija ES prezidējošā valsts.
ES prezidentūras laikā neiesaka īstenot apjomīgas reformas valsts pārvaldē (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte intervijā aģentūrai LETA stāstīja, ka Valsts kancelejas darbinieki, konsultējoties ar Lietuvas kolēģiem, noskaidrojuši, ka prezidentūras laikā darbs valsts pārvaldē bija paralizēts.
«Paralizēts darbs nozīmē, ka tajā laikā nevar veikt jaunas, nozīmīgas reformas, jo to īstenošanai vienkārši nebūs cilvēkresursu, kas ir iesaistīti prezidentūras nodrošināšanā,» paskaidroja Upīte. «Šajā laikā labāk tomēr nekādas lielas reformas neieplānot, būt saprātīgiem ar plānošanu, jo tas nebūs reāli izdarāms.»
Bažas pastāv arī saistībā ar liela skaita valsts pārvaldē nodarbināto aizplūšanu uz citām ES institūcijām pēc Latvijas prezidentūras - par to brīdinājuši Polijas kolēģi. Daudz cilvēku šajā laikā esot «izdeguši» lielā darba apjoma dēļ, bet daudz saredzēja sev izaugsmes iespējas ES struktūrās. «Tieši tāpēc mums nevajag veidot jaunas štata vietas uz prezidentūras laiku, bet gan apmācīt, celt jau esošo valsts pārvaldē nodarbināto kompetenci. Līdz ar to cilvēki redzēs iespējas un motivāciju palikt šeit, nevis meklēt ko labāku. Ja sistēma būs sakārtota, cilvēks neies meklēt citu darbu meklēšanas pēc,» noteica Upīte.
Latvija ES prezidējošā valsts būs 2015.gada pirmajā pusgadā.