/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9724521t1h8f67.jpg)
Tuvākajā laikā plānots rīkot apspriešanu par jaunas sabiedriskās komisijas izveidošanu saistībā ar pērn novembrī notikušo Zolitūdes traģēdiju, informēja Sabiedriskās politikas centra «Providus» direktore Dace Akule.
Rīkos apspriešanu par jaunas Zolitūdes traģēdijas komisijas izveidi (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sabiedrisko apspriešanu plānots rīkot par sabiedriskās komisijas izveidošanu Zolitūdes apstākļu izmeklēšanai un sistēmisko kļūdu labošanai. Sabiedrības vērtējumam tiks piedāvāti priekšlikumi par komisijas uzdevumiem, sastāva veidošanas kritērijiem, kā arī finansēšanas nosacījumiem. Apspriedi rīkos tiešsaistes diskusiju platformā «Mūsu valsts», un tās rezultātus iesniegs Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V).
«Providus» ir sagatavojis priekšlikumus valdības rīcības plānam, lai izvērtētu Zolitūdes traģēdijas apstākļus un izskaustu tās cēloņus. Iekšlietu ministrijai ir ierosināts vismaz reizi trīs mēnešos organizēt brīfingus par izmeklēšanas gaitu, kā arī rīkot īpašas tikšanās starp izmeklēšanas grupas vadītājiem un traģēdijā cietušajiem. Ekonomikas ministrija ir aicināta ne tikai izpildīt apņemšanos uzlabot būvniecības kontroli, bet arī nodrošināt, lai informācija par visiem būvniecības projektiem būtu pieejama elektroniskā sistēmā.
Valsts kancelejai vai Pārresoru koordinācijas centram būtu jāizvērtē valsts krīžu vadības sistēmas, kā arī jākoordinē dažādu valsts institūciju darbi traģēdijas apstākļu noskaidrošanai. Savukārt Tieslietu ministrijai būtu jāizstrādā likumprojekts ar noteikumiem sabiedriskās izmeklēšanas komisiju izveidei līdzīgu traģēdiju gadījumā.
«Providus» pauž cerību, ka, īstenojot šos priekšlikumus, netiks aizmirsta Zolitūdes traģēdija. Priekšlikumi ir tapuši janvāra beigās notikušajā aptuveni 20 nevalstisko organizāciju, institūciju un ekspertu tikšanās laikā.
Kā ziņots, valdība bija nolēmusi izveidot komisiju, kuras uzdevums būtu izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.
Komisijā tika apstiprināti četri locekļi - bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš, bijusī tiesnese Ināra Šteinerte, uzņēmēja Baiba Rubesa un «Sabiedrības par atklātību - Delna» pārstāve Inese Voika.
Atklājoties komisijas darba tāmei, kura uzrādīja ievērojamus tēriņus atalgojumam, pirmais par atkāpšanos no komisijas paziņoja tās vadītājs Kažociņš, kurš norādīja, ka ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Tādu pašu lēmumu pieņēma arī Rubesa un Voika.