Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdienas vakarā paziņoja, ka vairs neļaus Grieķijas bankām izmantot valsts parādu kā kredītu ķīlu. ECB ar šādu lēmumu liedz Grieķijas bankām svarīgu avotu naudas līdzekļu iegūšanai, pastiprinot spiedienu uz Grieķijas jauno valdību, lai tā panāktu vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.
Grieķijas Finanšu ministrija ātri reaģēja uz ECB lēmumu, uzstājot, ka valsts banku sistēma «vēl arvien ir adekvāti kapitalizēta un pilnīgi aizsargāta», jo vēl ir pieejami citi likviditātes kanāli.
ECB nāca klajā ar šo paziņojumu dažas stundas pēc jaunā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka pirmajām sarunām ar ECB vadītāju Mario Dragi, kurās Varufakis mēģināja panākt Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Grieķijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma 240 miljardu eiro apmērā nosacījumu maiņu.
Akciju tirgi reaģēja uz šo ziņu ar kritumu, savukārt eiro kurss pret ASV dolāru samazinājās par vairāk nekā 1%.
Domājams, ka ECB lēmums ievērojami ietekmēs Varufaka pirmās sarunas ar Vācijas finanšu ministru Volfgangu Šoibli ceturtdien. Vācija tiek uzskatīta par galveno pretinieci jebkādai Grieķijas valsts parādu atmaksāšanas nosacījumu mīkstināšanai.
Grieķijas jaunais premjerministrs Aleksis Ciprs un finanšu ministrs Varufakis pēdējās dienās braukā pa Eiropu, mēģinot gūt atbalstu jaunas Grieķijas vienošanās noslēgšanai ar starptautiskajiem kreditoriem.
ECB pēc savas padomes sēdes trešdienas vakarā paziņoja, ka 11.februārī izbeigs līdzšinējo praksi, ar kuru Grieķijas bankām bija atļauts izmantot valsts parāda obligācijas kā kredītu ķīlu, lai gan šie vērtspapīri neatbilda minimālā kredītreitinga standartiem.
Britu laikraksts «Financial Times» jau pirms tam izteica pieņēmumu, ka ECB nepiekritīs svarīgai daļai no Grieķijas valdības parāda atmaksāšanas plāna.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis ir ierosinājis iegūt 10 miljardus eiro, pārdodot valsts kases īstermiņa parādzīmes, līdz tiks panākta vienošanās par Grieķijas parāda atvieglošanu. ECB tomēr nepiekritīs šai parāda vērtspapīru pārdošanai 10 miljardu eiro apmērā, lai nepieļautu pastāvošās 15 miljardu eiro maksimālās robežas paaugstināšanu šādu parāda vērtspapīru emisijai līdz 25 miljardiem eiro, ziņoja «Financial Times».
Grieķijai februāra beigās un maija beigās ir jāveic kārtējie maksājumi sava parāda dzēšanai.
