Valsts prezidents Andris Bērziņš 9.maijā uz «uzvaras dienu» Krievijas galvaspilsētā Maskavā, visticamāk, nedosies, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz tās rīcībā esošo informāciju. Uz šādu soli prezidentu jau iepriekš mudinājis vairums Latvijas politiķu, taču prezidents līdz šim savu gala lēmumu nav atklājis, sakot, ka par to vispirms informēs uzņēmējvalsti. Viņš vien atklājis, ka lēmumu ir pieņēmis un tas viņam «ir bijis visu mūžu iekšā».
Prezidents pēc Saeimā notiekošajām diskusijām par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos atzina, ka ir pieņēmis lēmumu, vai doties vai nedoties uz 9.maija svinībām.
«Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā,» sacīja prezidents.
Jautāts par laiku, kad lēmums tiks oficiāli publiskots, prezidents sacīja - «kad dzīve rādīs, ka tas ir nepieciešams, jo es neesmu viens šajā spēlē».
Kā ziņots, Krievija jau sākusi gatavoties vērienīgām svinībām, pieminot 70.gadadienu kopš nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā, un uz Maskavā paredzēto ceremoniju vizītē uzaicinājusi arī Latvijas Valsts prezidentu Bērziņu.
Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne iepriekš uz jautājumu, vai Bērziņš plāno doties uz 9.maija pasākumiem Maskavā, atbildēja, ka «ir pietiekami daudz laika, lai izvērtētu situācijas attīstību un pieņemtu lēmumu».
Jau ziņots, ka starp Maskavas uzaicinātajiem viesiem ir gan ASV prezidents Baraks Obama, gan Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns.
Vairāki Latvijas politiķi ir ieteikuši Bērziņam nedoties uz šo pasākumu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), lai gan sākotnēji norādīja, ka prezidents pats pieņems lēmumu, un vairījās viņam ko ieteikt, 21.janvārī telekanāla LNT raidījumam «900 sekundes» atklāja, ka nebrauktu uz «uzvaras dienas» svinībām Krievijas galvaspilsētā Maskavā 9.maijā.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) 14.janvārī pēc Saeimas Ārlietu komisijas sēdes žurnālistiem teica, ka Bērziņam nevajadzētu doties uz «uzvaras dienas» svinībām. «Es nedomāju, ka viņam vajadzētu braukt, un es nedomāju, ka viņš arī brauks,» sacīja Kalniņš.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) norādījis, ka lēmumu par dalību ietekmēs arī notikumu attīstība Ukrainā. «Jautājums ir jāapspriež Eiropas Savienības (ES) ietvaros,» tā 13.janvārī pēc tikšanās ar Lielbritānijas Eiropas lietu valsts ministru Deividu Lidingtonu žurnālistiem sacīja Rinkēvičs.
Līdzīgu nostāju paudis arī bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V). Viņš aģentūrai LETA 5.janvārī sacīja: ja situācija Ukrainā neuzlabosies un Krievija nemainīs pašreizējo ārpolitikas nostāju, prezidentam nevajadzētu doties uz «uzvaras dienas» svinībām Maskavā.
Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V) 8.janvārī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja, ka pieņemt vai nepieņemt Krievijas uzaicinājumu būs paša Bērziņa izšķiršanās, bet EK šajā jautājumā nekādu viedokli vai rekomendācijas nesniegs.
Viedokli pauduši arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvji, kuri 7.janvārī sarunā ar Valsts prezidentu izteica ieteikumu nebraukt uz «uzvaras dienas» svinībām.
Savukārt EP deputāts Andrejs Mamikins («Saskaņa») aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka Bērziņam būtu jāsniedz pozitīva atbilde Maskavas uzaicinājumam, ņemot vērā Latvijas prezidentūras ES Padomē faktoru.
